Lasmane: Dzimšanas dienu banketus es nesaprotu. Nu kam tas vajadzīgs!
«Mana obligātā programma ir katru dienu noiet gar jūru desmit kilometru. Esmu jau kļuvusi no tā atkarīga,» saka Latvijā senākā erotiskā žurnāla «Princese» izdevēja un partnerattiecību/seksa eksperte Rita Lasmane. 1. oktobrī viņa svinēja savu 65. dzimšanas dienu.
Piektā diena ir liktenīga
«Nav jau vairs tas vecums, kad «briesmīgi vajag» negaidītu pārsteigumu tieši tajā dienā un, ja tā nav, tad uzmet lūpu…» Rita nosmej un atklāj, ka vīra dzimšanas dienu, piemēram, abi kopā janvārī nosvinējuši Ziemeļitālijā.
«Redzējām vairākas pilsētiņas un dažādas interesantas vietas, kur ekskursanti parasti nebrauc. Protams, to visu iepriekš paši organizējām, plānojām, savlaicīgi rezervējām viesnīcas. Mēs nekad nepaliekam vienā vietā, mēs pārvietojamies. Bet vispār ir tā, ka ceļojuma piektajā dienā man parasti uznāk tāds «besis», ka es gribu mājās. Tas gan pāriet, bet piektā diena ir «liktenīga»,» stāsta jubilāre.
Pagājušogad savu dzimšanas dienu Rita svinēja Romā Itālijā. «Jaunākā meitiņa «parāva» mani uz Romu, un mēs nosvinējām tikai divatā.»
Mēs esam izlaidušies
«Dzimšanas dienu banketus es nesaprotu. Nu kam tas vajadzīgs! Man tādi praktiski nekad nav bijuši,» jubilāre atklāj.
Viņas pirmās atmiņas par dzimšanas dienu nāk no agras bērnības, kad no rīta bija tikko pamodusies un mamma teica: tev šodien ir dzimšanas diena!
«Viņa bija uzšuvusi manai lellei jaunu skaistu kleitu, un es biju milzīgā sajūsmā. Gadi pieci man varēja būt.»
Rita domā, iespējams, tāpēc, ka bērnībā viņas dzimšana diena nekā īpaši netika svinēta, arī vēlāk tāds ieradums neizveidojās, tas nešķita nekas liels un svarīgs.
«Nu, labi, jaunībā, kad man bija svarīgi satikties ar draugiem, esmu pirms tam divas dienas stāvējusi pie plīts, lai viņus pārsteigtu ar kādiem kulināriem brīnumiem. Bet tagad, godīgi sakot, mēs visi esam izlaidušies - visādi gardumi ir pieejami arī ikdienā, nevienu ne ar ko jau vairs nevar pārsteigt. Arī sevi, godīgi sakot. Nav vairs kā agrāk, kad visi gaidīja dzimšanas dienu, jo zināja, tad tiks pie tortes… Tagad jau tā nav. Tāpēc dzimšanas dienā ir «jāmaina formāts»,» domā jubilāre.
Gribētu nokļūt Ņujorkā
Rita atklāj, ka viņai nekad nav bijis tā, kā viņas meita savulaik pārsteigusi savu vīru, kurš līdz pēdējam brīdim nezināja, kādu dāvanu sieva viņam dzimšanas dienā sarūpējusi - aizsietām acīm aizvedot uz lidostu un tālāk uz Komo ezeru Itālijas ziemeļos…
«Droši vien tas būtu baigi forši,» viņa domā. Taujāta, kur viņa gribētu nokļūt, kas viņu pa īstam varētu pārsteigt, jubilāre atteic, ka pēc jaunākās iegūtās informācijas viņa ļoti gribētu reiz nokļūt Ņujorkā un savām acīm skatīt modernisma arhitektūru, gaisa dārzus, muzejus. «Tas man šķistu: Wow! Wow! Wow!»
Rita stāsta, ka viņa ar vīru ceļo pa Eiropu, eksotiskās zemēs nav bijusi, bet pieļauj iespēju, ka Latīņamerikā viņai varētu būt interesanti. Tikai tad jāsaņemas tik garam ceļam, pārlidojumiem, jo parasti pēc četrām, čertrarpus stundām lidmašīnā viņai jau gribas kāpt ārā…
Sekss nekur nepazūd
Jubilāres ikdiena paiet Jūrmalā, rosoties pa privātmāju, kur darba nekad netrūkst, kā arī apkalpojot pašiem savu viesu namu.
«Mana obligātā programma ir katru dienu noiet gar jūru desmit kilometru. Esmu jau kļuvusi no tā atkarīga un dusmojos uz dzīvi, ja tam neatliek laika. Baigā sportiste neesmu, bet no rītiem nevaru nosēdēt - ir jāiet, jākustas. Arī mazbērni kādreiz jāsavāc, jāpalīdz meitai,» viņa nosaka, piebilstot, ka viņai ir trīs mazdēli - Ričards (13), Henrijs (8) un Dāvis (7). Bet nūjot gan Ritai patīk iet vienai, jo tad, kā viņa pati saka, rodas jaunas idejas rakstīšanai.
Jā, tieši tā - rakstīšanai! Rita nupat ir uzrakstījusi sieviešu romānu un tagad pūlas tikt galā ar savu kautrīgumu, lai ietu pie izdevējiem un piedāvātu to izdot.
«Es salasījos visādus sieviešu romānus un pie sevis nodomāju: velns parāvis, kāpēc tie ir tik vienkārši! Man gribētos lasīt kaut ko sarežģītāku, un tad es uzrakstīju tādu sieviešu romānu, kādu man pašai gribētos lasīt - ar mistikas elementiem. Nosaukumu vēl negribētu atklāt, bet stāsts ir par sievieti 50+, kura meklē otru pusīti un kurai līdz šim dzīvē nav veicies.»
Uz jautājumu, vai jaunais romāns ir ar erotisku piesitienu, ko lasītāji no viņas varētu gaidīt, Rita nosmej: «Nu kāpēc no manis ko tādu gaida?! Nē, nu labi, aktuāli tas ir, bet man tā vairs nav prioritāte dzīvē. Sekss mūsu dzīvē ir, tas jau nekur nepazūd, un par to jau tagad drīkst runāt… Bet nē, tās nebūs «Greja 50 nokrāsas».»
Bet sekss būs? Romāna autore atklāj, ka būs «seksa elementi, lai ilustrētu galvenās varones dzīves redzējumu».
Nav apnicis būt par sievieti
Jubilāre atklāj, ka ir vēl viens sižets, kas viņai jau sen pa galvu maisās, tāpēc, kas zina, iespējams, sekos arī nākamais romāns.
«Tā es darbinu smadzenes, pūlos attālināt Alcheimeru. Patiesībā galvenais jau, lai ir mērķis dzīvē, lai gribas kaut ko darīt. Īpaši manā vecumā, manos 65 gados. Lai gan, godīgi sakot, nemaz tā nejūtos. Skatos uz savām vienaudzēm, kurām jau ir apnicis būt par sievietēm… Man tā nav. Bet man tiešām vajag ar kaut ko nodarboties, lai man nav garlaicīgi dzīvot,» viņa nosaka un sarunas noslēgumā izstāsta anekdoti:
- Vecmāmiņa atnāk no friziera, un mazdēls saka: vecmāmiņ, tu nemaz neizskaties pēc vecas sievietes.
- Vecmāmiņa priecīga jautā: pēc kā tad es izskatos?
- Pēc veca vīrieša.