22. septembrī savu 50. dzimšanas dienu svinēja Latvijas Nacionālās operas un baleta (LNOB) vienmēr harismātiskā operas soliste Ilona Bagele. Atskatoties uz dzīvē paveikto un sasniegto, viņa atzīst, ka kādas iespējas varbūt arī nav izmantotas, tomēr operdziedātāja neko nenožēlo, jo uzskata, ka viss vēl ir iespējams. «Piecdesmit gados nav jāliek punkts, tikai komats un jāturpina iet uz priekšu!»
Operdziedātāja Ilona Bagele (mecosoprāns) savas jubilejas gadā sagatavojusi saviem klausītājiem jaunu koncertprogrammu kabarē žanrā - «Tāda ir dzīve…» ar leģendārā vācu komponista Kurta Veila mūziku. Tā savu pirmizrādi piedzīvoja 6. maijā, bet 6. oktobrī ar šo koncertprogrammu Latvijas Nacionālās operas Lielajā zālē arī tika svinēta Ilonas Bageles apaļā jubileja.
«Patiesību sakot, es neesmu liela svinētāja un savās jubilejās nekādas lielas balles nerīkoju. Man patīk svinēt uz skatuves - ar savu darbu,» saka jubilāre, uzsverot, ka dziedāšana nav tikai viņas profesija, bet visa viņas dzīve. Un tieši savā dzimšanas dienā, 22. septembrī, viņai arī bija koncerts, tiesa, privātā pasākumā.
«Dzimšanas dienā man vienmēr ir liels prieks saņemt apsveikumus - gan telefoniski, gan «feisbukā». Es visas īsziņas ļoti rūpīgi izlasu, un tas ir milzīgs prieks, ka tevi atceras - gan tie cilvēki, ar kuriem ikdienā bieži nesanāk satikties, gan pavisam veci draugi. Tā diena vienmēr ir pilna pārsteigumiem un patīkamām emocijām,» stāsta jubilāre.
Iepriekšējo reizi savu dzimšanas dienu uz skatuves Ilona Bagele svinēja pirms pieciem gadiem. Tas arī bija operdziedātājas solokoncerts uz LNOB skatuves, un pēc tam bija neliela pasēdēšana Operas Sarkanajā zālē.
«Tur bija visi mani mīļie kolēģi, mans mīļotais Latvijas Nacionālās operas koris un orķestra mūziķi, ar kuriem vieno ilgu gadu sadarbība, operas solisti, Maestro Raimonds Pauls ar Lanu, toreizējais Operas direktors Zigmars Liepiņš, JRT režisors Uldis Tīrons, mans profesors Arvīds Imants Luste ar kundzi, Lietuvas Nacionālās operas un baleta direktors ar kundzi, mūsu operas galvenais diriģents Mārtiņš Ozoliņš ar kundzi un mani radi un draugi. Tas bija ļoti jauki un mīļi. Cerams, līdzīgi svinēsim arī 6. oktobrī - pēc koncerta «Tāda ir dzīve…»,» stāsta jubilāre.
Viņa atklāj, ka ar to apaļās jubilejas svinības nebeigsies, jo dzimšanas diena jānosvin arī mājās, dzimtajā pilsētā Daugavpilī. Un tur ballīte plānota 1. decembrī - tas būs liels koncerts Daugavpils teātra telpās kopā ar draugiem un skatuves partneriem.
Bet vēl pirms tam, 9. novembrī, Ilonai Bagelei plānots skaists koncerts Jelgavā - kopā ar Jelgavas kamerorķestri un Aigaru Meri pie diriģenta pults. «Tas būs ļoti interesants klasiskās mūzikas koncerts, ar vokālajiem cikliem, ko izpildīšu tikai es un orķestra mūziķi.»
Mirkli pirms pārkāpt 50 gadu slieksni, Ilona Bagele secina, ka viņai nav nekādu «attiecību» ar šo ciparu.
«Ja agrāk man šķita, ka piecdesmit gadi ir ļoti daudz, un par tiem, kuriem jau bija piecdesmit gadu, es domāju: ārprāc, tad tagad man nav tādas sajūtas, un, godīgi sakot, es gribētu šo sajūtu sevī paturēt pēc iespējas ilgāk. Jo man ir enerģija un spēks darīt to, ko es vēlos darīt, un gūt no tā baudu. Skaidrs, ka galvenais ir veselība, kas ļauj tā justies,» saka jubilāre, piebilstot, ka ir svarīgi arī sevi noskaņot pozitīvi.
Operdziedātāja atklāj, ka viņas veselības un labsajūtas pamatu pamatā ir kvalitatīvs miegs. «Ja es neesmu izgulējusies, man nav ne enerģijas, ne spēka, domas neraisās un sākas nevajadzīgs stress. Tāpēc es vienmēr cenšos atrast laiku miegam. Skaidrs, ka nereti ir gari pārbraucieni un gulēt sanāk mazāk, bet tad ir dienas, kad varu izgulēties un es to izmantoju,» stāsta operdziedātāja, kuras ikdiena pamatā aizrit starp Daugavpili, kur viņa ir Daugavpils universitātes asociētā profesore, kā arī Daugavpils teātra muzikālo izrāžu vokālā konsultante, un Rīgu.
Ilona Bagele teic, ka šīs sezonas jauniestudējumos Operā viņai lomu gan nav, bet ir ieceres startēt uz vienu otru lomu jau esošajās izrādēs. «Šajā sezonā būs arī atjaunojumi vairākām operām, kurās esmu dziedājusi, un es turpināšu tajās dziedāt. Tāpat gaisā virmo arī ieceres par jaunām koncertprogrammām, un es domāju, ka jau pavisam drīz savus klausītājus varēšu iepriecināt ar kaut ko jaunu.»
Savas dzimšanas dienas priekšvakarā Ilona Bagele labprāt pakavējas arī bērnības dzimšanas dienu atmiņās.
«Bērnībā vienmēr zināju, ka tad, kad savā dzimšanas dienā no rīta pamodīšos, pie manas gultas būs nolikts krēsliņš un uz tā noteikti būs kūka un dāvanas. Esmu mēģinājusi sevi piespiest pamosties naktī, lai noķertu to mirkli, kad tas krēsliņš ar kūku un dāvanām tur parādās, bet man tas nekad neizdevās,» jubilāre pasmaida, sakot, ka mamma vienmēr ļoti rūpējās, lai sagādātu viņai daudz prieka.
«Manā bērnībā bija visādi deficīti, bet mamma vienmēr spēja sarūpēt to, pēc kā kāroju,» viņa mīļi piebilst.
Taujāta, pēc kā šodien kāro viņas sirds, ko savas dzimšanas dienas rītā gribētu ieraudzīt «pie gultas uz krēsliņa», jubilāre atteic, ka gribētu stipru veselību un lai visā pasaulē ir miers un saticība.
«Visu laiku ir tāda nemiera sajūta - mēs neviens nezinām, kas būs rīt, kāda kataklizma atkal mūs var pārsteigt. Karš Ukrainā… Tās šausmīgās vētras, kas gāja pāri Latvijai, parādot to, cik cilvēks ir bezspēcīgs dabas priekšā… Un tu nezini, tu nevari prognozēt, kurā brīdī tas var skart arī tevi. Es jau neuztraucos par sevi, bet par savu bērnu drošību, par saviem mīļajiem. Ja to varētu kaut kā ietekmēt, ja varētu nodrošināt mieru pasaulē, tā man būtu vislielākā dāvana…»
