«Šis dzīves gads man pagājis ar lielām pārmaiņām, bija raibs kā vecmāmiņas adīts deķis! Gan pārdzīvoju skumjus brīžus, gan saņēmu milzīgu dāvanu no dzīves,» atklāj aktrise Maija Arvena. Viņai dzimšanas diena 6. septembrī.
«Mana dzimšanas diena ir mācību gada sākumā, un no bērnības atceros, ka šajā dienā vienmēr bija silts un saulains. Spilgtā atmiņā ir mīļās vecmāmiņas ceptā zemeņu torte, svecītes, ezers un mīļi cilvēki apkārt,» gaidot savu dzimšanas dienu, Maija labprāt pakavējas atmiņās. No studentu laikiem viņai īpašā atmiņā palikusi brīnišķīga dzimšanas diena, kas bijusi piepildīta smiekliem un neaizmirstamiem mirkļiem. «Diena sākās ar to, ka mani draugi mani pārsteidza ar jautrām dzimšanas dienas brokastīm gultā - viņi ienesa šķīvi pilnu ar pankūkām, uz tām no zaptes bija izveidotas līksmas frāzes, bet kafijas tasē baltajās putās bija ievilkta smaidoša sejiņa. Mēs nevarējām beigt smieties un kopā baudīt komisko maltīti. Tas bija ļoti īpašs pārsteigums, un brokastis joprojām ir mana mīļākā ēdienreize,» atklāj jubilāre.
Aktrise, kura šobrīd turpina studēt tēlniecību Latvijas Mākslas akadēmijas maģistrantūrā, stāsta, ka sirdī ļoti tuvs viņai bija projekts, kas tika veidots sadarbībā ar Knutu Skujenieku un viņa tulkoto darbu «Dziesmu dziesma» jeb Augstā dziesma un kur kopā ar aktieri Andri Buli un talantīgiem mūziķiem ierakstīts mūzikas un dzejas disks. Teātrī Maija turpina spēlēt pie režisores Lienas Šmukstes sajūtu izrādē «Grāmata zīme», viņu var redzēt arī režisores Unas Celmas filmā «Zilās asinis». «Pašlaik trenējos ratu liras spēlē, kas ir ļoti krāšņs, sens stīgu instruments, kas bija īpaši populārs 15.-16. gadsimtā. Un, protams, zīmēju un gleznoju,» stāsta jubilāre.
Bet, atsaucot atmiņā aizvadīto savas dzīves gadu, Maija saka: «Par slikto vai ļoti slikto savā dzīvē mācos un cenšos runāt un domāt iespējami maz. Cenšos nolikt šīs domas malā, aizpildot laiku ar dažādām praktiskām nodarbēm un prātu ar jaukām atmiņām no ceļojumiem, redzēto un dzirdēto operās un koncertos. Tas ir vērtīgs dārgums, kas var pacelt un dot spēku visos dzīves mirkļos. Caur izaicinājumiem, ar kuriem saskāros, atklāju un iemācījos orientēties sarežģītās situācijās ar žēlastību un iekšēju apņēmību. Katrs šķērslis, ko pārvarēju, veicināja manu izaugsmi, jo es sapratu savas spējas un vērtību. Arī triumfa un pienākuma brīži veidoja šo laiku.»
Maija sapratusi, ka lielu vai mazu sasniegumu svinēšana nostiprina ticību sev un savām spējām. Atpazīt savas daudzkrāsainās īpašības, kas padara viņu par to, kas viņa ir. «Ar ticību uztveru savu turpmāko dzīves ritumu, zinot, ka manī ir spēks pārvarēt jebkuru izaicinājumu, kas rodas. Tāpēc šodien es svinu, jo es esmu, un katrs gads ir jauna ceļojuma sākums. Vēl viens jauns gads sevis izzināšanai, mīlestībai un skaistu atmiņu radīšanai! Mēs visi to varam!» viņa nešaubās.