Rīgas tautastērpa bruncis, suitu dižā sakta, cimdu raksti, Pērkones villaine, Elitas Patmalnieces glezna – tas viss šogad ieraugāms «Rīgas mežu» ainavu arhitektes Ligitas Tomiņas un viņas kolēģu veidotajās Rīgas parku puķu dobēs.
«Pērn tā bija tikai ideja, ka šogad Rīgas puķu dobes varētu tikt veltītas dziesmu svētkiem, bet tagad tas tiešām ir īstenojies. Svētku 150 gadu jubileja bija dzinulis meklēt un pētīt latvju rakstus, brunčus, novadus. Tas iegrieza virpulī, un man tik ļoti patika domāt, kur ielikt to vai citu rakstu, jo variāciju, krāsu un iespēju bija tik ļoti daudz,» stāsta Ligita Tomiņa.
Viņa savās lauku mājās grāmatplauktā atradusi senu izdevumu ar Vidzemes un Latgales puses brunču un villaiņu rakstiem. «Tas bija labs motīvs, lai rastu risinājumus un skatītos, kā tas izdevies dzīvē.» Pēc tam tapusi visu dobju vizualizācija - zīmējumi, apraksti un aprēķini, kuri apkopoti pamatīgā grāmatā, pēc tam viss īstenots dzīvē. «Mums bija trīs nedēļu stādīšanas maratons, kura laikā 30 dobēs un puķu piramīdās tika iestādīti 50 tūkstoši stādu - vairāk nekā 200 dažādu šķirņu ziedi, no tām desmit - pilnīgi jaunas šķirnes, lai redzētu, kā tās iejūtas Rīgas puķu dobēs. Tas bija īsts izaicinājums un milzu darbs arī dārzniekiem, kuri šīs dobes veidoja. Un man pašai ir prieks, ka visi šie raksti un brunči ir pārtapuši ziedos. Manuprāt, tas ir jauks un simbolisks risinājums,» saka ainavu arhitekte.
«Kad domāju, ko varētu izveidot Vērmaņdārza apaļās formas dobē, grāmatā atradu suitu dižās saktas attēlu. Vispiemērotākās likās samtenes, kuras zied visu vasaru. Dobē pirmoreiz izmantota arī estragona samtene - jaunums, kas piedod faktūru, bet stikla zīļu attēlošanai izmantotas lielās ledenes. Tagad jāgaida, kad dobe kārtīgi sakuplos.»
Pie Krišjāņa Barona pieminekļa puķu dobē Ligita šovasar ielikusi motīvu ar Māras zīmi. «Iedvesmojos no tautas dziesmas: «Krustu krustām puķes auga / Mīļās Māras dārziņā, / Kura meita godu tura, / Tai pin puķu vainadziņu.»
Esplanādes lielajā dobē Ligita attēlojusi Rīgas brunci, kuram pamatā ir dzeltena, tumša bordo, sarkanā un baltā krāsa. Turpat atrodas arī Saules zīme - pakalniņš, kurš apaudzēts ar smilgām. Brunča raksts veidots, izmantojot petūnijas, pelargonijas, salvijas, lauvmutītes, dālijas, cinnijas. «Lai tas izskatītos interesantāk, miksēju šķirnes, dažādus augstumus un formas, lai visu laiku būtu ziedošais efekts un dobe būtu baudāma. Un visas mūsu dobes patīk arī tauriņiem, bitēm un kamenēm.»
Garenā Esplanādes dobe atvēlēta koši krāšņam latvju cimdu rakstam: tā ir izteikti ģeometriska un ļoti krāsaina. «Graudzāles, samtenes, salvijas un dālijas ar melnajām lapām un dzeltenajiem ziediem, kas ir manas favorītes. Faktūra, puķu augstumi, krāsa - tas viss veido dobes kopskatu.»
«Man pašai liekas, ka Brīvības piemineklis ir vieta, kur vajadzētu noturēt tautisko identitāti un sarkanbaltsarkanās krāsas. Tā nu piemineklim abās pusēs vijas Lielvārdes josta ar Māras zīmi un Dieva zīmi, jo kur tad vēl, ja ne šeit.»
Rīgas dobēs izcelti ne tikai brunči, jo arī villaine ir tautastērpa sastāvdaļa. «Tā Bastejkalnā tapa Tukuma novada Pērkones villaines fragments: zilais, dzeltenais, sarkanais. Šogad dobes ir ar izteiktām krāsām un līnijām, kas dod iespēju spēlēties ar šķirnēm. Un arī dziesmu svētku gājienā varēs redzēt visu krāšņumu, kāds ir latviešu tautas tērpos.»
Krāšņie Madonas brunči - sarkans, dzeltens, rozā, zaļš - iedzīvināti dobē pie Kongresu nama. «Šim novadam ir izteiktas intensīvas krāsas. Tās mēģinājām attēlot ar puķēm: sarkano - ar salviju, dzelteno - ar begonijām un samtenēm, rozā - ar pelargonijām un balzamīnēm, lillā - ar vasaras dālijām, un kā gaisīgs elements būs graudzāles, kad tās sakuplos.»
Lai gluži viss nebūtu tikai par godu dziesmu svētkiem Kronvalda parkā ir tapis pilnīgs jaunums - dobe, kura dizainēta, iedvesmojoties no Elitas Patmalnieces gleznas. «Mūsu uzņēmuma vadītājai radās ideja, ka vajadzētu kaut ko nebijušu. Uzrunājām Elitu, un no sarunas un ideju apmaiņas tapa darbs. Viņas gleznas ir ekstravagantas, košas un krāšņas, formas - konkrētas un nolasāmas; darbu simboli - acis, lūpas, deguns… Vispirms tapa zīmējums, tad skatījāmies no puķu viedokļa, vai to var īstenot.» Jaunajā dobē sastādīti aptuveni piectūkstoš stādu - 45 dažādas puķu šķirnes. Dobe ir moderna un mūsdienīga - tāda, kādai jābūt Eiropas pilsētā.
