VAKARA ZIŅAS. Andrejam Volmāram grūti sadzīvot ar savu gadu skaitu
«Ja dzimšanas diena iekrīt darbadienā, aiznesu kolēģiem kādu dzeramo, kādu uzkožamo, bet pēdējos gados nekādas ballītes pie mums vairs nenotiek. Ja cienastu vēl notiesā, tad pudeles gan ilgi mētājas neizdzertas. Laiki ir mainījušies,» secina Latvijas Televīzijas žurnālists, raidījuma «Daudz laimes, jubilār!» vadītājs Andrejs Volmārs.
23. janvārī viņš svinēja savu 73. dzimšanas dienu. Parasti jubilārs savus svētkus svin mājās vai kādā restorānā, jo, kā pats saka, gribas kaut ko garšīgu apēst un kaut ko garšīgu iedzert. Un tas vienmēr notiek kopā ar bērniem - dēlu Niku un meitu Katrīnu, kura 21. janvārī svinēja savu 15. dzimšanas dienu.
Andrejam spilgtā atmiņā palikusi 50. dzimšanas diena. «Kopā ar mani svinēja gan visa «Panorāma», gan televīzijas priekšniecība. Kad viss manis sarūpētais alkohols un arī «Panorāmas» krājumi bija izsīkuši, biju panikā, jo neviens negāja prom… Bet tad atnāca Olafs Pulks ar litrīgu pudeli, un es biju glābts!» jubilārs sirsnīgi nosmej, atklājot, ka šai ballītei gan bijusi arī «blakne». «Dienu iepriekš filmējām sižetu Ārzemju mākslas muzejā. Pirms tam biju savācis materiālu, ierunājis kasetē aizkadra tekstu un domāju, ka filmēšanā iedevu operatoram citu kaseti. Nākamajā dienā notika tas, par ko tikko stāstīju… Vēl noteicu režisoram Ivaram Falkam, ka varam mierīgi svinēt, jo viss ir kārtībā, darbs ir izdarīts. Mirkli pēc tam, kad atdevu kasetes montāžistiem, uzzināju, ka esmu tās sajaucis, ka sižets ir uzfilmēts virsū aizkadra tekstam. Es iedzēris, un man tagad jālasa teksts?! Atceros, kā lasīju teikumus vairākas reizes, dažus pēc tam izlaidu, jo atsevišķus vārdus vienkārši nevarēju izrunāt… Ejot ārā no televīzijas, dzirdēju, kā Arta Andersone piesaka manu sižetu, uzsverot, ka «mūsu kolēģim šodien dzimšanas diena». No skatītājiem nekādas reakcijas nebija. Arī priekšniecība izlikās, ka neko nav dzirdējusi, jo paši jau svinēja kopā ar mani,» smaidot atminas Andrejs Volmārs.
Viņš spilgti atceras arī savas sajūtas 30. dzimšanas dienā. «Gāju televīzijā pa trepēm augšā, un man pretī nāca Aloizs Zeps, toreiz sporta žurnālists, miris jau. Viņš jautāja: «Ko tu, Andrej, tāds noskumis?» Atbildēju: «Man jau trīsdesmit…» Viņš tikai pasmaidīja un teica, ka pazīst šo sajūtu, bet nu vairs par to neskumst.»
Šodien par saviem gadiem jubilārs cenšas nedomāt, viņš neslēpj, ka grūti ar tiem sadzīvot. Tāpēc veselību un dzīvesprieku jubilāram novēliet. Un nepārejošu vēlmi uzzināt arvien ko jaunu.