2018. gadā pētījumu aģentūra SKDS aptaujāja Latvijas iedzīvotājus, cik lielā mērā viņi tic horoskopiem un dievam, bet vēl divus gadus agrāk tika uzdots jautājums, vai cilvēki tic pēcnāves dzīvei. Tolaik tika secināts, ka Latvijas iedzīvotāju ticība pēcnāves dzīvei ir augstākā Baltijas valstīs. Toties 2021.gadā Čehijā veiktās aptaujas rezultāti apliecināja, ka čehi vairāk tic citplanētiešiem nekā dievam.
Dzīvei pēc nāves tic 38 procenti Latvijas iedzīvotāju, liecina pētījumu aģentūras SKDS 2016. gada novembrī veiktās aptaujas dati. Pretēju viedokli pauduši 26 procenti iedzīvotāju, savukārt gandrīz trešdaļa jeb 31 procents iedzīvotāju nespēja sniegt konkrētu atbildi uz šo jautājumu. Vēl pieci procenti respondentu atzinuši, ka par pēcnāves dzīvi nav domājuši.
Salīdzinoši Latvijas iedzīvotāju ticība pēcnāves dzīvei ir zemāka nekā daudzās citās valstīs, bet Baltijas valstu vidū Latvijā ticības līmenis pēcnāves dzīvei ir augstākais. Latvijai seko Lietuva ar 35 procentiem, bet Igaunijā dzīvei pēc nāves tic 28 procenti iedzīvotāju, kas ir sestais zemākais ticības pēcnāves dzīvei rādītājs. Viszemākā ticība pēcnāves dzīvei ir Ķīnā - tur dzīvei pēc nāves tic 11 procenti iedzīvotāju.
Savukārt horoskopiem Latvijā kopumā tic deviņi procenti iedzīvotāju (gandrīz katrs desmitais), un gada laikā šādi domājošu cilvēku īpatsvars nav mainījies. Lielākais horoskopos teiktajam ticošo respondentu skaits fiksēts 2000. gadā - 17 procenti iedzīvotāju, bet 2003. gadā veiktā aptaujā 46 procenti atbildēja, ka tic astroloģiskām prognozēm.
2018. gadā 73 procenti Latvijas iedzīvotāju aptaujā atzinuši, ka kopumā tic dievam, taču viņu atbildes atšķīrušās saistībā ar uzskatiem par kristietību. 43 procenti iedzīvotāju tic dievam un uzskata sevi par kristiešiem, savukārt vēl 30 procenti tic dievam, bet neuzskata sevi par kristiešiem. Līdz šim lielākais respondentu, kas tic dievam, īpatsvars fiksēts 2012. gadā, kad dievam ticēja 79 procenti aptaujāto. Šogad gandrīz piektdaļa jeb 17 procenti iedzīvotāju atzina, ka dievam netic. Šādi domājošu iedzīvotāju īpatsvars gadu gaitā ir aptuveni nemainīgs.
Starp citu, 2003. gada oktobrī aptaujā tika vaicāts par ticību citplanētiešu jeb NLO darbībai uz Zemes. Izrādījās, ka nedaudz biežāk nekā caurmērā citplanētiešu darbībai uz Zemes tic gados jaunākie respondenti (15-24 gadi), personas vecumā no 45 līdz 55 gadiem, respondenti ar vidējo izglītību, latvieši un Vidzemē dzīvojošie.
Pērn Čehijā tika publicēti aptaujas dati par to, kam tic šīs valsts iedzīvotāji. Ziņu aģentūra LETA informē, ka aptuveni piektdaļa čehu tic dievam, nedaudz vairāk nekā trešdaļa tic jebkāda veida augstākai būtnei, kamēr 23 procenti ir pilnīgi nereliģiozi. Tajā pašā laikā 60 procenti čehu atzinuši, ka tic dzīvībai ārpus Zemes.
Aptuveni puse no ticīgajiem atzinuši, ka ticību dievam guvuši, pateicoties ģimenei, un 57 procenti no viņiem izteikušies, ka par ticīgajiem kļuvuši vēl pirms pieaugšanas. Visvairāk to, kuri tic dievam, ir starp sievietēm, kas pārsniegušas 60 gadu vecumu.
Par to, ka arī starp neticīgajiem ir zināma nepieciešamība pēc garīgā, pēc pētījuma veicēju domām, liecinot fakts, ka piektdaļa respondentu Covid-19 pandēmijas laikā sākuši domāt par dzīves jēgu un apjēguši savas eksistences galīgumu. Lai gan pandēmijas laikā garīgie jautājumi čehus sākuši vairāk norūpēt, tas nav pāraudzis plašākā baznīcas apmeklēšanā. Tikai divi procenti aptaujāto izteikušies, ka baznīcu apmeklē reizi nedēļā, kamēr 57 procenti respondentu izteikušies, ka baznīcu apmeklē retāk nekā reizi gadā. Pat Ziemassvētkos baznīcu regulāri apmeklē tikai septiņi procenti čehu. Tajā pašā laikā vairāk nekā puse čehu paudusi viedokli, ka valsts vadītājiem un citām sabiedrībā ietekmīgām personām ir jāievēro Bībeles desmit baušļi.
Trīs ceturtdaļas aptaujāto uzskata, ka ļauna rīcība viņiem radīs ļaunas sekas, bet vairāk nekā 40 procenti respondentu pieļauj zināmas pēcnāves eksistences pastāvēšanu.
Puse čehu uzskata, ka Bībele ir vēsturisks sacerējums, kura saturs nav jāuztver burtiski, bet 56 procenti atzinuši, ka nekad nav to lasījuši.
