Pateiktu vārdu ar cirvi neizcirtīsi, tāpēc norāde par Dobeli kā «kaut kādu čuhņu» sāka savu asprātīgo uzvaras gājienu, atklājot dobelnieku patriotismu un humora izjūtu. Nebūsim arī paši liekuļi un neizliksimies, ka šo vārdu neesam lietojuši, lai apzīmētu kādu nomali. Tomēr, ja dzimto vietu vai dzīvesvietu kāds cits dēvē tik nicīgā vārdā, lokālpatriotisms un pašcieņa gūst virsroku. Papētīsim nu, kas tā čuhņa ir un kā šis vārds cēlies.
Vēsturniece Valda Čakša «Latgales lingvoteritoriālajā vārdnīcā» (2012) raksta, ka vissenākās norādes par vārda čuhņa izcelsmi rodamas Novgorodas I hronikā, kuras vecākā redakcija aptver laika posmu no 1016. līdz 1352. gadam. Vārda cilme saistīta ar krievu чухна (vecvārds); чухонцы - tā Krievijas impērijā nicinoši apzīmēja igauņus un somus, kas dzīvoja Pēterburgas apkaimē. Slāvu tautu sarunvalodās čuhņa nozīmē tālu, neattīstītu nostūri. Iespējams, ka 18. gadsimtā arī Latvija izpelnījusies čuhņas nosaukumu, jo Alūksne, kur dzimusi Katrīna I jeb Marta Skavronska, atrodas tuvu igauņu zemēm. Katrīnas I dzimšanas vietu par čuhņu esot dēvējusi viņas pēctece valdnieces krēslā - Katrīna II.
Latviešu valodā vārds čuhņa ir žargonvārds un apzīmē gan provinci un laukus, gan nostūri, nomali, gan sīkumus un niekus. Krievu valodā šis vārds ir sinonīms arī vārdiem meli un muļķības. Piemēram: kādu čuhņu tu gvelz? Par čuhņu dēvē arī atpalikušu, stulbu cilvēku, pamuļķi.
Valda Čakša raksta, ka nekrievu personas, kas nebija vācu vai zviedru izcelsmes un kuru izruna atšķīrās no ierastās krievu valodas, galmā tika nievājoši sauktas par čuhonciem un čuhonkām. Tik tiešām, krievu valodas skaidrojošās vārdnīcās var rast informāciju, ka par čuhonciem un čuhonkām nievājoši dēvēja igauņus, somus vai tiem tuvas citas tautības cilvēkus, kuri dzīvoja Pēterburgas apkaimē un Baltijas valstīs. Vairākos krievu autoru darbos Rīga minēta kā vieta, kur dzīvo čuhonkas - gaišmatainas, nekrāsojušās, nekārtīgas sievietes.
Valda Čakša norāda, ka vārds čuhņa ir emocionāls un stilistiski ekspresīvs apzīmējums, kurš norāda uz citu iedzīvotāju attieksmi pret Latgali: «Kā liecina mūsdienu krievu (krīvi) valodas pētījumi, savstarpējā komunikācijā krievu nācijas piederīgie joprojām uztur vēsturiskajā atmiņā saglabāto bināro opozīciju savējie-svešie un nereti ar vārda čuhņa starpniecību pauž lielas nācijas piederīgo attieksmi pret svešajiem, t. i., mazajām nācijām (krievu čuhņa papildnozīme - vārda necienīgs sinonīms). Latviešu sarunvalodā čuhņa norāda uz atpalicību, sastingumu, bezdarbību. Latgaliešu jaunākā paaudze vārdu čuhņa attiecina galvenokārt uz lauku vidi, čuhņa, viņuprāt, ir progresa pretstats. Savukārt citu novadu iedzīvotāji ar vārdu čuhņa nereti apzīmē tieši Latgali. Šie portālos un presē publicētie viedokļi kopumā apliecina vēsturisko metropoles un provinces statusa hierarhizēto izpratni - viss, kas ir tālāk no centra, ir nepilnvērtīgs, nereti tas rāda pašapziņas un pašiniciatīvas trūkumu.»
Secinājums? Lai runātu, vispirms jāiemācās domāt.
FAKTI
Čuhnāni ir ciems Preiļu novada Aglonas pagastā. Izvietojies pagasta ziemeļu daļā, 30 km no novada centra Preiļiem, 3 km no pagasta centra Aglonas un 236 km no Rīgas.
Čuhnova ir ciems Rundēnu pagastā Ludzas novadā. Atrodas 300 km attālumā no Rīgas.