VAKARA ZIŅAS. Aktrise Zane Daudziņa: Katru mīļu brīdi jānovērtē, ka virs mūsu galvām ir mierīgas debesis
«Mums ģimenē ir tradīcija, ka jubilārs tiek modināts ar dziesmu un dāvaniņu. Mājinieki cenšas pamosties agrāk, sapulcējas un dzied «Daudz baltu dieniņu» vai «Sveiks lai dzīvo»,» atklāj aktrise, runas pedagoģe, grāmatu autore un Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) asociētā profesore Zane Daudziņa. Viņai dzimšanas diena bija 6. novembrī.
«Kad bērnībā savā dzimšanas dienā pamodos, man uz naktsgaldiņa jau stāvēja puķīte un dāvaniņa - vecāki vienmēr pamanījās pārsteigt. Mēģināju sevi piespiest negulēt, lai noķertu to brīdi, kad dāvaniņa parādās, bet man nekad neizdevās,» Zane atminas. Šogad viņa savā dzimšanas dienā kopā ar mājiniekiem un pašiem tuvākajiem radiņiem aizbrauca uz Ogri aplūkot dēla Matīsa izveidoto jauno vides objektu un tad devās uz saviem laukiem, kur visi kopā baudīja svētku pusdienas.
Jubilāre stāsta, ka šis rudens viņai ir darbiem ļoti piepildīts. «Man ir trīs dažādas studentu grupas - otrā kursa aktieri, radošo industriju grupa un piecas ukraiņu meitenes, kuras Kijivā apguva TV moderatora prasmes. Šeit viņas pievienojušās aktieriem, bet es ar ukraiņu meitenēm strādāju atsevišķi krievu valodā, lai viņas labāk uztvertu elpošanas un balss treniņa nianses. Kā mācību procesa rezultātu plānoju ar viņām Latvijas Radio ierakstīt vienu ukraiņu tautas pasaku latviešu valodā,» stāsta LKA asociētā profesore. Savukārt teātra un TV skatītāji lieliskās aktrises sniegumu var baudīt situāciju komēdijā «Gribu bērnu» un seriālā «UgunsGrēks», kas šoruden atkal atgriezies ar jauniem notikumiem. «Izrāžu spēlēšana man iedod jaunu elpu un neļauj ieslīgt rudens nomāktībā. Izrādē «Gribu bērnu» man ir ļoti forši kolēģi - Elīna Vāne, Ģirts Ķesteris un Aldis Siliņš. Paši gūstam milzīgu prieku, jo ir lustīgi un viegli to spēlēt, un publika smej kā traka. Vienmēr pēc izrādes braucam mājās ļoti labā noskaņojumā un jūtamies pacilāti vēl nākamajā dienā.»
Šajā rudenī klajā nākusi arī Zanes grāmata «Aktiera runa 21. gadsimta latviešu teātrī», kas ir vērtīgs izziņas avots arī ikvienam, kuram jāuzstājas auditorijas priekšā. «Grāmata ir mans lepnums un prieks. Man ir priecīgs prāts, ka mana aktrises un pedagoģiskā darba pieredze ir iegūlusi vākos.»
Zane atklāj, ka viņa cenšas izrauties arī līdz laukiem, lai sabakstītu zemē tulpju sīpolus. «Mans dārziņš pavasarī būs koši ziedošs,» aktrise pasmaida. Dzimšanas dienā viņai novēliet nezaudēt ticību un dzīvesprieku. «Kaut vai līdzcilvēku dēļ ir jānotur ticība, ka viss labais līdzsvarosies un karš beigsies. Ar Ukrainas uzvaru, protams. Ir jāpalīdz, cik vien mūsu spēkos, bet ir arī jādzīvo ar pilnu krūti, jāsvin katra diena un katru mīļu brīdi jānovērtē, ka virs mūsu galvām ir mierīgas debesis.»