VAKARA ZIŅAS. Rīgas pulksteņu noslēpumi

Vasaras laiks Latvijā šogad beidzās 30. oktobrī pulksten 4, un pulksteņa rādītāji bija jāpagriež vienu stundu atpakaļ.

Viss pa vecam

Tā kā Eiropas Savienības līmenī vienots redzējums par jauniem nosacījumiem attiecībā uz laika maiņu divas reizes gadā vēl nav panākts, šobrīd joprojām ir spēkā iepriekš apstiprinātā kārtība - vasaras laiks Latvijā ir spēkā no marta pēdējās svētdienas līdz oktobra pēdējai svētdienai. Līdz ar to arī nākamgad, 2023. gada 26. martā, atkal notiks pāreja uz vasaras laiku, kas būs spēkā līdz 29. oktobrim.

Eiropas Savienībā jautājumu par vasaras un ziemas laiku muļļā vairākus gadus. Viens no termiņiem, kad pulksteņa rādītājus vajadzētu pagriezt pēdējo reizi, bija 2021. gada pavasaris, jo 2019. gadā Eiropas Parlamenta vairākums atbalstīja priekšlikumu atteikties no laika maiņas divas reizes gadā, un noslēdzošā pāreja bija iecerēta 2021. gada pavasarī. Pašlaik tas, protams, nav nozīmīgākais jautājums, tāpēc viss paliek kā bijis. Turklāt Covid-19 pandēmijas gados ne vasaras, ne ziemas laiks nebija aktuālākā problēma. Un vēl Apvienotā Karaliste izstājās no Eiropas Savienības...

Lietuva - ar Somiju

Starp citu, pirms vairākiem gadiem Lietuva apliecināja, ka nelielai valstij Eiropas Savienībā nav pamata mazvērtības kompleksam. Sadarbībā ar Somiju tā izteica viedokli par regulāro pulksteņa laika maiņu - pietiek mākslīgi paildzināt diennakts gaišo laiku it kā elektroenerģijas taupības nolūkos. Ieguvumu ir pārāk maz, lai tā turpinātu.

2018. gadā Eiropas Komisija aptaujāja Eirosavienības iedzīvotājus un ieguva rezultātu: tika iegūts lielākais atbilžu skaits, kāds jebkad saņemts kādā Eiropas Komisijas rīkotā aptaujā, - 4,6 miljoni. Pārliecinoši lielākā daļa - 84 procenti - aptaujas dalībnieku atbalstīja sezonālās laika maiņas izbeigšanu. Vislielākais noliegums mākslīgajai pulksteņa laika maiņai bija Somijā - tur to vēlējās izbeigt 95 procenti nobalsojušo. Jau iepriekš, kad līdzīgu aptauju veica tikai Somijas mērogā, mākslīgo pulksteņa laiku neatbalstīja 80 000 iedzīvotāju. Tomēr pat saulainajā Grieķijā visas Eiropas aptaujā 44 procenti respondentu teica «nē» pulksteņa grozīšanai.

Nespēj izlemt

Eiropas Komisija 2018. gadā ierosināja izbeigt sezonālo pulksteņrādītāju pagriešanu Eiropas Savienībā, ļaujot dalībvalstīm brīvi izvēlēties, vai pastāvīgi piemērot vasaras vai ziemas laika režīmu. Eirokomisijas priekšlikums paredzēja, ka katra dalībvalsts paziņos, vai tā plāno pastāvīgi piemērot līdzšinējo vasaras vai ziemas laiku. Visām izmaiņām vajadzētu būt saskaņotām ar kaimiņvalstīm. Un tas bija klupšanas akmens. Bija valstis, kuras uzreiz pateica savu pozīciju, bet joprojām ir tādas, kuras nav izlēmušas, vai pāriet uz vasaras vai ziemas laiku. Un ja kaimiņvalsts izlemj palikt citā laika joslā, tad atkal slikti. Latvija vēlas vienotu regulējumu visā Eiropas Savienībā, lai nav tā, ka atsevišķas dalībvalstis nosaka atšķirīgu laiku un Latvija nonāk citā laika joslā nekā tuvējās kaimiņvalstis. Proti, Latvija nevēlas pieļaut, ka šis būtu nacionāla mēroga jautājums. Tam atkal vajadzētu būt centralizētam un jaunas direktīvas jautājumam. Latvija savu attieksmi ir paudusi 2019. gadā, kad valdība lēma, ka Latvija kopumā atbalsta atteikšanos no sezonālās laika maiņas un pēc jaunas Eiropas Savienības direktīvas pieņemšanas ir gatava pāriet uz vasaras laiku (GMT+3) un tajā palikt pastāvīgi.

Vasaras laiks Latvijā pirmo reizi tika ieviests 1981. gadā. Sākot no 1997. gada, vasaras laiks ir spēkā no marta pēdējās svētdienas līdz oktobra pēdējai svētdienai.

Stacijas pulkstenis

Redzamākais Rīgas simbols

Rīgas Centrālās stacijas pulksteni ir redzējuši visi, kuriem nācies spert kāju Latvijas galvaspilsētas centrā. Bet cik daudz zinām par šo laikrādi?

1. Rīgas Centrālās stacijas pulkstenis, pareizāk sakot, tornis ar pulksteni, tika atklāts 1965. gadā.
2. Pulksteņa tornis vienlaikus kalpoja arī kā ūdenstornis stacijas ūdensapgādes sistēmai.
3. Pagājušā gadsimta 70. gadu beigās pulksteņa ciparnīcu nomainīja pret elektronisko tablo, kas sastāvēja no 1600 spuldzītēm. Torņa sānos mirgoja gaismas, pēc kuru ātruma no apakšas uz augšu varēja skaitīt sekundes. Gaismas strēle torņa augšpusi sasniedza minūtes laikā.
4. Pulksteņa tornis ir 43 metrus augsts, kopā ar burtiem «Rīga» - 46 metrus augsts. Ciparnīcas diametrs - 4,2 metri.
5. 2002.-2003. gadā Stacijas laukuma pārbūves laikā vecais pulkstenis ar visu torni tika nojaukts un vietā tika uzbūvēts jauns, tikpat augsts.
6. Tolaik nedaudz mainījās arī pulksteņa atrašanās vieta. Pirms pārbūves tas bija par 30 metriem dziļāk Stacijas laukumā, toties tagad laikrādis ir labi saskatāms no Raiņa bulvāra gandrīz visā tā garumā. Starp citu, pulkstenis nu ir ieņēmis tam paredzēto vietu, jo arhitekti jau 60. gados bija iecerējuši pulksteni būvēt tur, kur tas atrodas tagad.
7. Stacijas pulkstenis ir iekļauts UNESCO arhitektūras pieminekļu sarakstā.

Laimas pulkstenis Rīgā un Siguldā

Tikšanās vietu mainīt nedrīkst

«Laimas» pulkstenis ir viens no slavenākajiem Rīgas simboliem. Pie tā tiekas mīlētāji, norunā saskrieties draugi, lai kopā dotos pusdienot. Gribētos apgalvot, ka to zina visi. Vai par to vispār ir kas nezināms? Tādus faktus atklāj saldumu fabrika «Laima».

1. 1924. gadā Rīgas centrā tika novietots centrālais pulkstenis, ko sākotnēji dēvēja par «Lielo pulksteni». Tajā laikā rokas pulkstenis bija ekskluzīva privilēģija, līdz ar to pulkstenim bija ļoti funkcionāla nozīme - publiski rādīt precīzu laiku. Tikai 1936. gadā «Lielajam pulkstenim» tika piešķirts «Laimas» vārds.
2. Pulkstenis 1929. gadā tika savienots ar Latvijas Universitātes astronomijas observatoriju, tādējādi kļūstot par precīzāko laikrādi Rīgā. Līdz ar to pulkstenis Rīgas sirdī kļuva par populāru tikšanās vietu.
3. Pēc Otrā pasaules kara ilgus gadus pulkstenis tika izmantots kā politiskās informācijas stends.
4. 1989. gadā Rīgas pilsētas simbols tika atjaunots sadarbībā ar vecpilsētas arhitektu Georgu Baumani. Balstoties uz senā pulksteņa fotogrāfijām, tika izstrādāta ideja, kā atjaunot pulksteņa vizuālo tēlu, bet ar «Radiotehnikas» pārstāvjiem «Laima» vienojās par ierāmējuma stikliem un pārējo konstrukciju. Vecā laikrāža atjaunošanas darbus vadīja «Laimas» galvenais mehāniķis Tālivaldis Beķeris un galvenais konstruktors Jāzeps Apels.
5. Beidzamo reizi pulkstenis tika rekonstruēts 1999. gadā kā «Laimas» dāvana galvaspilsētai Rīgai 800 gadu jubilejā.
6. Maestro Raimonds Pauls ierakstījis populārākās melodijas speciāli «Laimas» pulkstenim. Tas ik stundu atskaņo kādu no 24 labi zināmām Raimonda Paula melodijām.
7. Ir vēl viens «Laimas» pulkstenis - kopš 2012. gada arī Siguldā, dzelzceļa stacijas laukumā.

Pēc Japānas laika

Rīgā, Krišjāņa Valdemāra ielas un Kalpaka bulvāra stūrī, ir novietots stundenis ar divām ciparnīcām. Kāpēc šis laikrādis ir ievērības cienīgs? Jo viena ciparnīca rāda Japānas laiku un otra Latvijas laiku. Šis apmēram astoņus metrus augstais laikrādis atklāts 1993. gada 9. jūnijā kā veltījums Latvijas neatkarībai un abu pilsētu - Rīgas un Kobes - draudzībai. Tas veidots no nerūsējoša metāla, un tāds pats «dvīnis» atrodas arī Kobē.

Pulkstenis - palīgs trolejbusiem

Tieši tik nepretenciozs nosaukums - «Pulkstenis» - dots laikrādim, kas atrodas Rīgā, Lāčplēša, Gogoļa un Firsa Sadovņikova ielas krustojumā. Tomēr tas nav tikai stundu un minūšu skaitītājs, tas kalpo arī kā trolejbusa satiksmes un ielu apgaismes vadu atsaišu balsta stabs. Šo vides objektu atklāja 2010. gadā, tā autori ir dizaineri Rihards Funts un Pēteris Buks, arhitekts Juris Lasis, mākslinieks Uģis Traumanis.

Iesaista astronomu Vilku

Kopš 2004. gada Rīgā, Klusajā dārzā (tagad daļa no tā ieguvusi Ukrainas dārza nosaukumu), novietots vides objekts «Saules pulkstenis». Saules pulksteņi Latvijā nav retums, bet šis tapis sadarbībā astronomu Ilgoni Vilku, kurš izgatavoja saules pulksteņa zīmējumus - skices. Aplūkojot šo pulksteni, atcerēsimies, ka viena no tā detaļām ir gnomons - taisnleņķa trijstūris, kura hipotenūza pret horizontu veido leņķi, kas vienāds ar ģeogrāfiskās vietas platuma grādiem, un kura mestā ēna rāda uz ciparnīcas pareizo laiku.

****

Saturiski daudzveidīgs brīvdienu žurnāls "Vakara Ziņas" ar oriģinālrakstiem ‒ smeldzīgiem un patiesiem dzīvesstāstiem, reportāžām un intervijām. Abonēt ir izdevīgāk!