Sekojot notikumiem Ukrainā, iespējams, daudzi tagad zina par divu sienu principu artilērijas un gaisa triecienu gadījumā, jo par to tiek atkārtots televīzijā. Tomēr Krievijas kodolretorika atkal radījusi bažas par to, kā iedzīvotājiem sevi pasargāt un kā rīkoties, jo Aizsardzības ministrijas piedāvātais tā dēvētais 72 stundu buklets diemžēl nevieš drošības sajūtu un joprojām nav zināms, kā un kur evakuēties, kā un kur droši paslēpties, piemēram, daudzdzīvokļu namu iemītniekiem. It kā – pagrabos. Bet cik tie ir droši? Reiz Latvijā bija vairāk nekā 300 bumbu patvertņu. Bet tas bija līdz 2008. gadam.
Latvijas Aizsardzības ministrija informē, ka tuvākā mēneša laikā varētu pastiprināties Krievijas kodolretorika. Tā no Krievijas puses jau iepriekš īstenota apzināti, lai sētu paniku gan Ukrainā, gan starptautiskajā sabiedrībā. Saskaņā ar Krievijas militāro doktrīnu draudēšana ar kodolieročiem nav nekas jauns, un Krievija dažādos līmeņos to ir atkārtojusi gadiem ilgi.
Nav izslēgts, ka notiks Krievijas stratēģisko kodolspēku militārās mācības «Grom», kas tradicionāli norisinās oktobrī. Šādi Krievija cenšas risināt savas militārās neveiksmes un ietekmēt situāciju Ukrainas frontēs. Aizsardzības ministrs Artis Pabriks mierina, ka NATO alianse Krievijas kodoldraudus uztver nopietni un rūpīgi seko notikumu attīstībai.
Bet pēc Ukrainas galvaspilsētas Kijivas un citu pilsētu nesenās apšaudes Latvijas iedzīvotāji izjūt nemieru un savstarpēji dalās ar informāciju, kur varētu patverties gadījumā, «ja nu kas...». Jo sagatavot 72 stundu krīzes somu ir viens, bet pavisam kas cits zināt, kurp ar šo somu doties. Un tieši to cilvēki nezina, un neziņa viņus biedē. It kā varēšot patverties pagrabos, it kā evakuēšot ar «Rīgas satiksmes» autobusiem... Pagaidām ieteikts neizslēgt radio un TV un sekot informācijai atbildīgo dienestu sociālajos tīklos un mājaslapās: www.mod.gov.lv; www.mil.lv; www.sargs.lv; www.iem.gov.lv; www.vugd.gov.lv; www.vm.gov.lv.
Valsts kontrole veikusi revīziju, lai izvērtētu, kā darbojas 2016. gadā pilnveidotā civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas sistēma, un nupat nākusi klajā ar secinājumiem: civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas sistēma Latvijā ir novārtā atstāta joma, nav radīti priekšnoteikumi efektīvai katastrofu pārvaldīšanai un krīžu vadībai.
«Tā kā revīziju par valsts civilās aizsardzības sistēmas plānošanu un gatavību veicām laikā, kad pasaules dienaskārtību lielā mērā noteica Covid-19 pandēmija, un revīzijas noslēguma posmā Krievija sāka karu Ukrainā, tad pastiprinātu uzmanību pievērsām Covid-19 pandēmijas pārvaldībai, kā arī vērtējām institūciju paveikto civilās aizsardzības sistēmas ietvaros attiecībā uz plānos paredzētajiem preventīvajiem un gatavības pasākumiem kara un militāra apdraudējuma gadījumā,» saka Valsts kontroles padomes locekle Kristīne Jaunzeme. Valsts kontroles informācijā ir kāds drūms teikums, kas apliecina - neesam gatavi katastrofām. Lūk, citāts: «Esošajā katastrofu pārvaldīšanas modelī nav padomāts par tā īstenošanas iespējām ne juridiski, ne praktiski.»
1. Valsts kontrole secinājusi, ka šobrīd lielā mērā ir radīta sistēma, kurā daudzi piedalās, bet neviens nav atbildīgs, tāpēc vajadzīgs skaidrs iesaistīto institūciju atbildības sadalījums. Protams, katrai atbildīgajai institūcijai nepieciešama nauda un cilvēki, kuri var īstenot visus iepriekš noteiktos pasākumus.
Latvijā kopš 2016. gada civilās aizsardzības sistēmā par katra veida katastrofas pārvaldīšanas koordinēšanu ir noteiktas atbildīgās ministrijas vai pašvaldības, bet trūkst augsta līmeņa koordinējošas institūcijas. Līdzīgas koordinējošās iestādes darbojas, piemēram, Apvienotajā Karalistē, Zviedrijā un Igaunijā. Latvijā būtu nepieciešama arī vienota metodoloģija, skaidrs kompetenču sadalījums un visu iesaistīto pušu savstarpēji koordinēta rīcība. Covid-19 pandēmija pierādīja, ka šīs krīzes menedžeri ar pienākumiem netika galā.
2. Jāpārskata pieeja, kā gatavo valsts un pašvaldību civilās aizsardzības plānus, lai tie būtu noderīgi katastrofu pārvaldīšanā. Īsāk sakot, Valsts kontrole aicina, lai paredzētie pasākumi būtu jēdzīgi un reāli noderētu katastrofu novēršanā un draudu mazināšanā. Revīzijā konstatēts, ka plānos paredzētie pasākumi nereti ir pārlieku vispārīgi, bez skaidrības, kas konkrēti paveicams, kādā termiņā un par kādiem līdzekļiem.
3. Jāizveido sistēma, kas nodrošinātu regulāras civilās aizsardzības mācības un aptvertu visas iesaistītās puses. Neviens plāns krīzes situācijā nepalīdzēs, ja tas nebūs iepriekš pārbaudīts mācībās. Revīzijā konstatēts, ka valsts līmeņa civilās aizsardzības mācības pēdējo reizi notikušas 2016. gadā. Mācību organizēšana atstāta katras institūcijas ziņā, un civilās aizsardzības sistēmas vadošajām iestādēm Iekšlietu ministrijai un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam nav informācijas par to, kādas mācības ir īstenotas un kādas ir plānotas, nav arī nodrošināta pietiekama uzraudzība pār mācībās konstatēto trūkumu novēršanu.
4. Risku vērtēšanā un katastrofu pārvaldīšanas pasākumu noteikšanā jāiesaista sabiedrība. Pašlaik sabiedrībai nav pieejama noderīga informācija par civilās aizsardzības pasākumiem - tas apdraud sabiedrības spēju sagatavoties un piedalīties katastrofu pārvaldīšanas pasākumos, kā arī kopumā mazina sabiedrības noturību pret dažādām krīzēm.
5. Vismaz pēdējo četru gadu laikā nav piešķirts finansējums valsts materiālo rezervju veidošanai, tādējādi tās nav izveidotas paredzētajā apjomā. Valsts kontrole apkopoja informāciju par to, kā tiek pildīti valsts civilās aizsardzības plānā paredzētie preventīvie un gatavības pasākumi kara, militāra iebrukuma vai to draudu gadījumā, kā arī pasākumu plānā par kontrolētu masveida iedzīvotāju evakuāciju paredzētie preventīvie pasākumi. Konstatēts, ka no Valsts civilās aizsardzības plānā 15 paredzētajiem preventīvajiem un gatavības pasākumiem, kas saistīti ar pārtikas, pirmās nepieciešamības preču un energoresursu piegādes nodrošinājumu, kultūras mantojuma aizsardzību, spēju pārvaldīt nekontrolētu cilvēku pārvietošanos nodrošināšanu u.c. jautājumiem, ir īstenoti tikai četri pasākumi, četru pasākumu izpilde ir uzsākta un turpinās, bet septiņi pasākumi nav izpildīti.
6. Kurš vainīgs? Valsts kontrole atbild: «Normatīvajā regulējumā nav noteikts, kurai institūcijai ir jāuzrauga šo pasākumu izpilde un kurai institūcijai būtu jāvērtē, vai paredzētie pasākumi ir pietiekami un atbilstoši reaģēšanai uz iespējamiem apdraudējumiem.»
Tikmēr Polijas ārkārtas dienesti visā valstī sākuši vairāk nekā 60 000 bumbu patvertņu pārbaudi, pavēstīja iekšlietu ministra vietnieks Mačejs Vonšiks. «Ugunsdzēsēji pārbauda to stāvokli, vai tās ir aprīkotas un derīgas ekspluatācijai. Ja nebūs, mēs spersim pienācīgus soļus to adaptācijai,» raidsabiedrībai «Polsat» sacīja amatpersona. Atbilstoši viņa teiktajam, pārbaude ilgs aptuveni divus mēnešus. Kā skaidroja Vonšiks, valsts gatavojas pašiem drūmākajiem scenārijiem, pat ja ir vien «maza varbūtība, ka tie piepildīsies».
Pagājušajā mēnesī Polijas varas iestādes sāka izdalīt joda tabletes vietējām ugunsdzēsēju brigādēm, lai aizsargātu pilsoņus no iespējamā radiācijas apstarojuma Zaporižjas atomelektrostacijas avārijas gadījumā, ziņo aģentūra LETA.
Latvijā esam tikuši informēti, ka pat tad, ja visas patvertnes būtu lietojamas, tajās tik un tā varētu uzņemt dažus procentus no valsts iedzīvotājiem, tāpēc nav ko likt lielas cerības uz šādu glābšanās scenāriju. Taisnība, jo patvertnes sen ir privatizētas un tiek izmantotas pavisam citiem mērķiem. Tās, kas vēl ir, piemēram, Rīgas pašvaldības īpašumā, ir iznomātas un arī nav sagatavotas cilvēku uzņemšanai. Starp citu, «Rail Baltica» būvniecība atklāja, ka zem Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas bijušas pat divas bumbu patvertnes. Vienai no tām - labiekārtotai ar dušu, labierīcībām - dots nosaukums «Slepenais objekts Nr. 100». To uzbūvēja pagājušā gadsimta 50. gados. Otra patvertne bija mazāka. Šie bunkuri bija paredzēti dzelzceļa darbiniekiem, lai uzbrukuma gadījumā viņi varētu turpināt strādāt stratēģiski svarīgajā uzņēmumā.
Unikāli ir bunkuri Mangaļsalā, kas joprojām pretojas laikapstākļiem un cilvēku postītkārei. Mangaļsalā ir dažādu gadsimtu militārās būves: Krievijas impērijas, Latvijas brīvvalsts laika, padomju gadu. Plašie bunkuri tikuši būvēti no 1885. līdz 1912. gadam, Latvijas laikā - 1927. gadā - tapa doti jeb ugunspunkti, padomju laikā - munīcijas noliktavas. Mangaļsalas bunkuri ir unikāla vieta Rīgā un Eiropas mērogā. «Rīgas mežu» apsaimniekojamie Mangaļsalas objekti ir brīvi pieejami apmeklētājiem.
Latvijas ziemeļaustrumos - pašā pierobežā, Zeltiņos - PSRS raķešu bāze ilgu laiku bija īpaši slepens militārs objekts. Joprojām tas tur atrodas, tikai vairs nav ne slepens, ne militārs objekts. Bijušajā karabāzē ir saglabājušies angāri ar biezām durvīm, raķešu palaišanas laukumi un bumbu patvertnes. Dažās no tām var iekļūt, vairāki angāri ir iznomāti. Šis militārais objekts turpina sagādāt pārsteigumus. »Vakara Ziņu« fotogrāfs Mārtiņš Zilgalvis pērn uzgāja līdz tam neatklātu patvertni meža sūnākslī, un Zeltiņu pagasta pārvaldes vadītājai Elitai Laivai atlika vien izbrīnīties: vai tiešām visi slepenie bunkuri nav atrasti?! Izmantojot interneta sniegtās iespējas, ceļotājs var uzzināt, ka tieši no šejienes varēja palaist raķeti Rietumeiropas virzienā. Padomju laikos - no 1961. līdz 1989. gadam - šajā bāzē bija dislocēts 30. raķešu pulks, kas sastāvēja no trijām raķešu divīzijām Zeltiņos, Strautiņos un Tirzā. Katras divīzijas rīcībā bija četras vidējā attāluma jaudīgas ballistiskās raķetes P-12 un Р-12У. Tās varēja pārvarēt 2200 kilometru attālumu.
Šobrīd apskatāmi 20 hektāri no kādreizējiem 300 hektāriem bijušā militārā mantojuma teritorijas. Tūristi var aplūkot pamatekspozīciju par raķešu bāzes vēsturi (ar to vajadzētu sākt), kas atrodas Zeltiņu vēstures krātuves telpās, un izstaigāt tūrisma maršrutu bāzes teritorijā.
*********
Saturiski daudzveidīgs brīvdienu žurnāls "Vakara Ziņas" ar oriģinālrakstiem ‒ smeldzīgiem un patiesiem dzīvesstāstiem, reportāžām un intervijām. Abonēt ir izdevīgāk!
