Luterāņu teologa, apgaismotāja un latviešu laikmetīgās literatūras pamatlicēja Gotharda Frīdriha Stendera jeb Vecā Stendera vārds daudziem pirmām kārtām droši vien asociējas ar to, ka viņš sarakstījis enciklopēdiju zemniekiem – dzimtcilvēkiem «Augstas gudrības grāmata no pasaules un dabas». Bet vai ir zināms, ka tajā latviešiem tiek stāstīts arī par planētu kārtību un zodiaka rašanos?
Sēlpils un Sunākstes mācītājs Vecais Stenders dzīvoja un darbojās apgaismības laikā, kad tika uzskatīts - ikvienam cilvēkam ir tiesības uz laimi tūlīt un šajā vietā. Vecais Stenders zemniekiem ne tikai mēģināja dot, bet arī deva zināšanas, sarakstot gan «Bilžu ābeci», gan «Augstas gudrības grāmatu no pasaules un dabas» un vēl citas grāmatas. «Augstas gudrības grāmata» pirmoreiz izdota 1774. gadā, un tajā pirmoreiz latviski klāstītas filozofijas, fizikas, astronomijas, dabaszinātņu un ģeogrāfijas atziņas. Apgaismotājs te pirmoreiz mēģinājis «mīļajiem latviešiem» dot kaut druskas no bagātā Eiropas zinātnes galda, raksta akadēmiķis Jānis Stradiņš. Šī Vecā Stendera enciklopēdija nodēvēta par latvisku kosmogrāfiju, kas mācīja domāt. Jānis Stradiņš uzsver, ka Vecais Stenders ir paudis heliocentrisma ideju ne tikai pirmoreiz latviešu valodā, bet pirmoreiz Latvijas grāmatniecībā vispār.
Protams, ar tagadējām zināšanām astronomijā un astroloģijā Vecā Stendera rakstītais pārsteigumus nesagādās, tomēr jāatceras, ka tā rakstīta 18. gadsimtā. Mācītājs latviešus izglīto par dažādiem jautājumiem.
Piemēram, kas ir Saule? Skaidrojums mūslaikiem šķiet naivs, un tomēr: «Bet kas ta saule iraid? Ta ir pasaules svece un pasaules krāsns ar saviem dzīviem spēkiem visu apakšaju spēku usmundrinataja un apdzīvotaja. Pati saule voi ar briesmīgām liesmām degoša uguns-jūra jeb voi tikai ar spožiem stariem spīdama zemes-lode iraid, to mēs vēl tagad nevaram isšķirt.» Viņš izklāsta arī to, cik liela patiesībā ir Saule un kāpēc tā no Zemes izskatās tik niecīga, kā šķīvis jeb telēķis. Viņš raksta arī par Mēnesi un par Mēness fāzēm, māca, kā tās noteikt un kā aprēķināt garo un īso gadu, kā arī informē par Saules un Mēness aptumsumiem. Stenders raksta, lūk, ko - ka aptumsumus «nejēgi un tie nemaciti starp Latviešiem aplam saules- un mēness-maitāšanu sauc». Nedz Saule, nedz Mēness aptumsumu laikā netop saplēsti jeb maitāti, kā cilvēki uzskatījuši. Vēl viņš piebilst: «Ko mēs par saules aptumšošanu saucam, tas notiek allažiņ tukšā mēnesī.»
Interesants ir mācītāja zodiaka zīmju jeb to ērmīgo nosaukumu tapšanas skaidrojums. Kad zvaigžņu pētnieki astrologi kādu zvaigžņu pulciņu pie debesīm ieraudzījuši, tad no kura kādu ģīmi varējuši izveidot, tādu vārdu zvaigžņu sakopojumam ielikuši. Pavasarī zīmes tapušas «pēc mīļiem lopiņiem» - Auna, Vērša un Kazlēnu pāra jeb Dvīņiem. Saules augstākā vieta pie debess ir Vēzis, kas ačgārni rāpo, un Saules karstumu patīk izbaudīt stiprajam Lauvam. Savukārt pļaujamā laikā pie debesīm parādās Jumprava jeb Pļāvēja ar vārpām. Tās tad ir vasaras laika zodiaka zīmes. Rudenī dienas un nakts līdzību ietekmē Svars (tādu formu lieto Vecais Stenders), kas uz abām malām līdzeni velk. Vēsais laiks, pēc mācītāja uzskata, radīja dažu labu nāvīgu slimību, tāpēc rudenim piedien Skorpions jeb Skārpis. Protams, medīšanas laiku iezīmēja Strēlnieks. Arī rudenī. Ziemas zodiaka zīme ir «tas meža-āzis, kas us augstiem kalniem kāpele». Mežāzis iezīmē, kā Saule, ziemā viszemāko vietu (punktu) sniegusi, atkal sāk uz augšu kāpt. Kad lietus laiks sākās, tad teica, ka Saule ir pie Ūdensvīra, un zvejošanas laikā Saule ir iekš Zivīm. «Redz, kā tie vecie vārdi no tām 12 debeszīmēm jeb saules-vietām cēlušies,» rezumē Vecais Stenders.
Planētas viņš dēvēja par zvaigznēm. Piemēram, ļoti tālu no Saules atrodas «Bāla zvaigzne, ko Zaturnus sauc» (citātos saglabāta oriģinālā rakstība). Mācītājs raksta, ka šī zvaigzne savu ceļu apkārt Saulei «iekš 29 gadiem un 155 dienām nobeidz». Kad tā sāk savu gaitu, cilvēks ir, piemēram, 30 gadu vecs, bet, kad beidz, viņš ir jau 60 gadus vecs sirmgalvis. Grāmatā var uzzināt, ka Tālā zvaigzne - Urāns - ir 80 reizes lielāka nekā mūsu zemeslode, Zilās zvaigznes nosaukums ir Jupiters, bet Sarkanās zvaigznes - Marss. Savukārt Vakara zvaigzne ir Venera.
