VAKARA ZIŅAS. Kāpēc valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā iekļauta degvielas uzpildes stacija Ogrē?

© Rūta Kalmuka/F64

Reizēm ir pat grūti izprast, kāpēc kāda būve tiek atzīta par aizsargājamu kultūras pieminekli. Pirmajā brīdī gribas par izcilu kultūras un arhitektūras vērtību uzskatīt ko lielu un skaistu, piemēram, muižu vai pili. Bet Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde piedāvā skatīties apkārt redzošākām acīm un ar atvērtāku prātu. Un, protams, ar zināšanām, kas ļauj saprast, kāpēc valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā iekļauta... degvielas uzpildes stacija Ogrē.

Degvielas uzpildes stacija (DUS) Ogrē, Daugavpils ielā 74,

ir spilgts pēckara modernās arhitektūras piemērs, kad utilitāra (tehniska) objekta arhitektūra ir gan funkcionāla un askētiska, gan vienlaikus vizuāli ekspresīva un telpiski izteiksmīga.

Jā, tiešām, šī nav tipveida vieta, kur «uzpildīties» un iepirkties DUS piekabinātā tirdzniecības vietā. Ogres benzīntanks ir oriģināls, jo pilnībā saglabājis sākotnējo būvapjomu, oriģinālās būvkonstrukcijas un pat sākotnējo funkciju. Vismaz tā bija tad, kad Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde (agrāk - Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija) ierosināja šo būvi iekļaut sarakstā. Kultūras pieminekļu vērtētāji un sargātāji atzinuši, ka šim benzīntankam ir bijis savam laikam gan tehniski, gan arhitektoniski inovatīvs risinājums brīvu plūdlīniju formās. Benzīntanka saglabājamās vērtības ir ēkas pamatapjoms, ieskaitot uz kolonnām balstīto nojumi, arhitektoniski telpiskais risinājums pilsētvidē, būves konstruktīvā sistēma, plānojuma princips, dizaina elements - uzraksts «Degviela». Lai kādas neērtības aizsargājamā kultūras pieminekļa statuss sagādā šīs būves īpašniekiem, arhitektūras zinātājiem tā ir unikāla liecība par internacionālā stila ieviešanu PSRS, kad progresīvos risinājumus, kas sevi apliecinājuši vienā padomju republikā, ātri lika lietā arī citās. Šī degvielas uzpildes stacija nodota ekspluatācijā 1960. gada beigās un uzcelta pēc analoga 1959. gadā arhitektes Jutas Krusmegi Tallinā īstenota projekta, to pielāgojot Latvijai kā tipveida risinājumu.

Vakara Ziņas

«Ja ziemā ķermenis un smadzenes nodarbojas tikai ar to, lai sasildītos, ja pirmajā pavasara saulītē mēs zaudējam galvu un ļaujamies lidojumam, ja vasarā tikai priecājamies un baudām, tad šķiet, ka rudens ir vienīgais laiks, kas ļauj apstāties un padomāt, kas mēs esam un kurp mēs ejam. Rudens liek mums mainīties, un varbūt tāpēc ir skumji un brīžiem nav viegli,» domā populārā dziedātāja Marija Naumova.

Svarīgākais