VAKARA ZIŅAS. Kristīne Virsnīte apstājās milimetru pirms depresijas

 
Pieņemšana ir tas, kas vajadzīgs vairāk par visu. Atļauja būt lēnākam. Vispirms no sevis, tad citiem, sapratusi Kristīne Virsnīte. ©Publicitātes foto

«Izdegšana… Brīžiem jūtos nedroši par to runāt, jo šķiet, ja tā pavisam godīgi teikšu, ko nozīmē izdegt, apsīks manas iespējas un darbi, kurus ļoti mīlu,» saka TV raidījumu vadītāja Kristīne Virsnīte.

Viņai nav ne mazākā nodoma radīt par sevi noguruša cilvēka priekšstatu, jo ne jau visu laiku Kristīne jūtas nogurusi, viņā ir arī spēks un prieks.

«Es varētu par to nerunāt, taču varbūt kāds mani sadzirdēs, mirkli pirms šaurā robeža starp izdegšanu un depresiju tiks pārkāpta. Es apstājos burtiski milimetru, pirms tas notika,» viņa atzīstas saviem draugiem un sekotājiem sociālajā vietnē «Instagram». «Ai, ar izdegšanu nav tik vienkārši, kā biju iedomājusies,» viņa saka. «Man šķita, ka trīs mēnešos mierā uz saulainas salas sevi izcelšu. Man kļuva vieglāk, labāk, tomēr enerģijas ir krietni mazāk nekā kādreiz. Reizēm jau ap pusdienlaiku esmu gatava ieslīgt gultā zem segas,» Kristīne pavisam vaļsirdīgi atzīstas.

Viņa ļoti izvērtē, kam tērē savus spēkus. Ja sev nepazīstamiem cilvēkiem prot vilkt robežas, tad ar tuvākajiem brīžiem nekas neizdodas. ««Tu vienkārši ņem un dari!» kādudien teica mans vīrs. Nuja, celies un dari, kas tieši tajā nesaprotams?! Gan jau ir grūti pieņemt, ka darīšanas pārcilvēks, ar kuru esi pusi saprātīgās dzīves pavadījis kopā, ir kļuvis cits. Arī tam izdegšanu piedzīvojušajam cilvēkam pašam nav viegli pieņemt sava tempa krišanos. Taču pieņemšana ir tas, kas vajadzīgs vairāk par visu. Atļauja būt lēnākam. Vispirms no sevis, tad citiem,» Kristīne ir sapratusi.