«Parasti dzimšanas dienas atzīmēju ģimenes lokā. Šajā dienā nekad neplānoju koncertus, jo tas ir mans darbs, bet svētkos man negribas strādāt,» saka mūziķis un dzejnieks Guntars Račs. Viņam dzimšanas diena - 25. martā.
Taču jau nākamajā dienā, 26. martā, viņš uzstājās kopā ar savu draugu Ivo Fominu, viņa albuma «Cilvēks» koncertā Siguldas «Devonā», bet 1. aprīlī - koncertā VEF Kultūras pilī. Šogad kopā ar «bet bet» viņš vēlreiz dosies 30 gadu jubilejas turnejā. Bet par saviem svētku plāniem G. Račs saka: «Parasti svinu mājās un, kopš dzīvoju privātmājā, laba laika apstākļos ir iespēja galdu klāt uz terases. Bet ar laika apstākļiem ir tāpat kā ar stāvokli pasaulē - viss ir tik mainīgs un neparedzams. Dzīvojam tādos kā pēdējā brīža piedāvājumos. Garlaicīgi nav.»
Viņš stāsta, ka parasti arī mājās paši visu gatavo, noskatot kādu recepti no «Good Food» vai pavārgrāmatas. «Ir dažādas uzkodas, salāti, zivis un kāds putna vai gaļas cepetis. Vienmēr paliek pāri arī nākamajai dienai,» stāsta jubilārs, atklājot, ka viesu skaits ir neliels, bet stabils - visi tuvākie radi. «Ar draugiem sanāk atzīmēt tad, kad ir tuvākais koncerts. Kāds cienasts vienmēr ir arī darbavietā, ja tā ir darbadiena, un šoreiz ir. Dienas laikā parasti saņemu daudz virtuālu un fizisku apsveikumu un atkarībā no to daudzuma izvērtēju, vai pagājušo gadu esmu nodzīvojis bezmērķīgi vai tomēr kaut kas labs ir padarīts,» stāsta Guntars Račs. Viņš katram sveicējam cenšas atbildēt un pateikties, viņam tas ir svarīgi. «Mūsu tautai ir daudz skumju atceres dienu, arī 16. marts, kad man ir vārda diena, tāpat kā 25. marts, kad tiek izkārti sēru karogi, jo ir Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena, bet man ir dzimšanas diena. Vienmēr par to aizdomājos, un šogad tas ir īpaši aktuāli, jo tas, ko Krievija pašlaik realizē Ukrainā, ir ukraiņu tautas genocīds. Tāda ir dzīve, pilna paradoksu.»
