«Es esmu nelaimīgais optimists. Kāpēc nelaimīgais? Tāpēc, ka visi jūt, ka nebūs labi, ka visu slēgs ciet, bet es turpinu ticēt, ka būs labi. Un, ja nebūs labi, arī būs labi!» intervijā «Neatkarīgajai» saka dažādu paaudžu skatītāju mīlētais aktieris Jānis Kirmuška.
Šis rudens bijušajam Leļļu teātra aktierim, tagad brīvmāksliniekam Jānim Kirmuškam pagāja, strādājot pie Lāča Balu lomas rokoperā «Mauglis», kas ir viens no zināmākajiem dzejnieka Ulda Bērziņa un komponista Mārtiņa Brauna kopdarbiem.
«Mauglis» ir krāsains un muzikāls stāsts par draudzību un cilvēcību. Savu pirmiestudējumu tas piedzīvoja 1982. gadā Jaunatnes teātrī un tolaik kļuva par vienu no populārākajiem šī teātra iestudējumiem, ko noskatījās ap 180 000 skatītāju. «Pēc tam «Mauglis» ir vairākkārt atgriezies pie skatītājiem - gan deju izrādes iestudējumā, gan grupas «Sīpoli» koncertuzvedumā, taču šī ir pirmā reize, kad «Mauglis» pie skatītajiem atgriežas kā teātra izrāde - ar tekstiem, mūziku un dejām,» saka komponists Mārtiņš Brauns. Jā, šogad ir tapis jauns iestudējums režisora Jāņa Mūrnieka, horeogrāfu Sanitas Misikas un Alekseja Anisenas (Baltkrievija) un producenta Jura Millera vadībā.
Aktierim Jānim Kirmuškam šī bija otrā satikšanās ar Ulda Bērziņa un Mārtiņa Brauna izrādi «Mauglis», viņš tajā spēlēja jau 2005. gadā iestudējumā Leļļu teātrī, ko veidoja režisors Kārlis Auškāps. «Izrāde bija ļoti forša, gāja uz urrā, spēlējām to septiņus gadus, līdz pat 2012. gadam. Šīs izrādes tapšanā piedalījās spēcīga radošā komanda - horeogrāfs Agris Daņiļevičs, scenogrāfs Aigars Ozoliņš, kostīmu māksliniece Ilze Vītoliņa. Es biju Lācis Balu. Tā sagadījies, ka šo pašu lomu tagad spēlēju arī režisora Jāņa Mūrnieka jauniestudējumā. Mani uzaicināja piedalīties, un - kāpēc ne? Ir atkal interesanta radošā komanda un talantīgu aktieru sastāvs: ir divi leģendāri kungi - Jānis Skanis un Jānis Jarāns -, kuri dublējas Čūskas Kaa lomā, aktieris Kārlis Tols no Rēzeknes teātra «Joriks», kurš spēlē titullomu,» stāsta Jānis Kirmuška.
Viņš atklāj, ka režisoram Jānim Mūrniekam ir interesants piegājiens - viņa veidotajā jauniestudējumā ir trīs Maugļi: mazais Mauglis, ko spēlē piecgadīgais Rūdolfs Juris Trēziņš, ļoti talantīgs puika, vidējās paaudzes Mauglis, ko spēlē Kārlis Tols, un viedais Mauglis, ko spēlē leģendārais Igors Siliņš, kurš pirms teju 40 gadiem spēlēja Maugli Latvijas Jaunatnes teātra 1982. gada iestudējumā. Izrādē piedalās arī Edgars Lipors, kurš Leļļu teātra iestudējumā bija Mauglis, un, protams, arī vairāki talantīgi jaunie aktieri.
Mirkli pirms šīs publikācijas »Vakara Ziņas« sasniedza informācija, ka valstī noteikto ierobežojumu dēļ visas ieplānotās izrādes šogad diemžēl tiek atceltas, pārceltas uz nākamā gada vasaru.
Kopš 2010. gada Jānis Kirmuška ir prom no Leļļu teātra. Taujāts, kā ir būt brīvmākslinieka statusā, viņš, ne mirkli nedomājot, atteic, ka ļoti labi.
«Strādājot Leļļu teātrī, pat nevarēju iedomāties, ka reiz spēlēšu Operetes teātra izrādēs un būšu uz vienas skatuves kopā ar operas solistēm Sonoru Vaici, Ilonu Bageli, Silgu Tīrumu (Francija), ar tenoriem Nauri Puntuli, Miervaldi Jenču, Ingu Pētersonu. Tāpat esmu bijis uz vienas skatuves ar tādām leģendām kā Juris Strenga un Gunārs Placēns - muzikālā komēdijā «Septiņi vecpuiši» (režisors Ivars Lūsis, 2016),» stāsta Jānis Kirmuška, atgādinot, ka viņš spēlē trijās Latvijas Operetes fonda izrādēs: Paula Abrahama operetē «Balle Savojā» (diriģents Normunds Vaicis, režisors Gundars Silakaktiņš, 2016), Franča Lehāra pasaulslavenajā operetē «Jautrā atraitne» (diriģents Guntars Bernāts, režisors Jānis Kaijaks, 2015) un Niko Dostāla romantiskajā operetē «Klīvija» (diriģents Guntars Bernāts, režisors Indulis Smiltēns, 2014), kas gan jau noņemta no repertuāra.
Par darba trūkumu talantīgais aktieris nesūdzas, atklājot, kas ir pats galvenais brīvmākslinieka statusā - tā ir brīvības sajūta. «Leļļu teātris man ļoti patika, un es joprojām ar sirdi un dvēseli esmu Leļļu teātrī, jo tomēr daudz gadu tur nostrādāti - gandrīz trīsdesmit. Bet pārmaiņas dzīvē vajadzēja. Man, piemēram, patīk slēpot, un tagad katru gadu janvārī braucu uz Alpiem. Teātrī sezonas laikā to nevarēju atļauties. Mani vienkārši nelaida. Bet, strādājot ar producentiem, varu pateikt, ka, piemēram, 15. janvārī nevarēšu spēlēt, jo būšu Alpos, varēšu pēc 19. janvāra… Jā, forša tā brīvības sajūta,» viņš secina. Turklāt tā dod arvien jaunu iespēju radošiem izaicinājumiem. Piemēram, interesanta pieredze aktierim bija arī 2014. gadā Daugavpils teātrī vērienīgā muzikālajā iestudējumā - Rūdolfa Blaumaņa tautas komēdijā «Īsa pamācība mīlēšanā», ko ar Raimonda Paula mūziku Arnolda Liniņa dramatizējumā veidoja režisors Oļegs Šapošņikovs.
Taujāts, kādas šodien ir viņa attiecības ar Leļļu teātri, Jānis Kirmuška atteic: «Kopš 2010. gada esmu tur pāris reizes iegriezies, kad kolēģi zvanīja, lai izrādē «Un atkal Pifs…» nodziedu Herkulesa dziesmas. Protams, ka neatteicu un ar prieku izpalīdzēju.»
«Es esmu nelaimīgais optimists,» smaidot saka Jānis Kirmuška, paskaidrojot, ka nelaimīgais tāpēc, ka visi jūt, ka nebūs labi, ka visu slēgs ciet, bet viņš turpinu ticēt, ka būs labi. «Un, ja nebūs labi, arī būs labi! Ceru, ka tiem, kuri ir vakcinēti, neliks sēdēt mājās. Vienīgais, par ko man kreņķis, ka cilvēki tagad sadalās, tiek sadalīti divās frontēs. Augustā kopā ar aktieri Kristianu Kareļinu vadījām pasākumu Jēkabpils novada Rubeņu estrādē. Skatītāju zālē pa vidu bija novilkta lente, vienā pusē vairāk cilvēku, otrā - mazāk. Izrādās, estrāde sadalīta - vakcinētajiem un nevakcinētajiem. Tā arī sākām, pasmejoties, ka sanākuši pieskaitāmie un nepieskaitāmie.. Un, interesanti, kuri esam mēs…? Pasākums, protams, noritēja jautrā gaisotnē, bet sajūtas bija jocīgas,» viņš atzīst.
Un vēl aktieri kaitina, ka daļa cilvēku ar baigo pārliecību viņam mēģina iestāstīt, ka nevajag potēties, bet citi ar tādu pašu pārliecību saka, ka obligāti vajag.
«Mani neinteresē citu viedoklis, es pats spēju izlemt, kā darīt! Bet, lai nebūtu jāstrīdas, laikam, satiekoties draugu lokā, ir iepriekš jāsarunā, ka šo tēmu liekam mierā,» viņš ierosina.
