VAKARA ZIŅAS. Bez jokiem – dīvainie zinātniskie atklājumi
Ir paziņoti 2021. gada Nobela prēmiju ieguvēji, bet «nenopietnās zinātnes» piekritēji, kā ierasts, «Ig Nobel» balvu ieguvējus izsludinājuši kādu laiciņu iepriekš. Un, lūk, ko mēs uzzinājām. Iespējams, ka bārdas vīriešiem aug tādēļ, lai pa seju saņemtie sitieni būtu mazāk sāpīgi. Degunradžiem nekādu kaitējumu nenodara transportēšana, kad dzīvnieku vēkšpēdus iekar trosēs, kas piestiprinātas pie lidaparāta, bet ar kājāmgājējiem, gluži tāpat kā ar bitēm, nekad neko nevar droši zināt – reizēm viņi nesaskrienas, bet citreiz tomēr saduras viens ar otru.
Balvā - viltota banknote
Ja nu piemirsies, «Ig Nobel» ir tās balvas, ko jau 31 gadu pasniedz humoristiskā zinātnes žurnāla «Annals of Improbable Research» redakcija, atzīmējot pētījumus, kas ierindas pilsoņos izraisa smieklus un neizpratni - kā gan, pie velna, tādām muļķībām iespējams šķērdēt zinātnieku dārgo laiku un naudu? Parasti balvu pasniegšanas ceremonija notikusi vienā no Hārvarda universitātes zālēm, taču nu jau otro gadu pēc kārtas savas korekcijas ieviesis Covid-19, un uzvarētāji pasludināti un sumināti interneta tiešsaistē. Balvas katru gadu ir atšķirīgas. Šoreiz uzvarētājiem tiks nosūtīts no kartona izgatavots konstruktora komplekts (to pareizi saliekot, laureāts tiks pie savas miniatūras kopijas) un viltota Zimbabves 10 triljonu dolāru banknote.
Degunradzim vienalga
Bet nu pie laureātiem, paturot prātā, ka, atšķirībā no klasiskajām Nobela prēmijām, «Ig Nobel» organizatori nekautrējas izdomāt aizvien jaunas kategorijas, lai atzīmētu to vai citu pētījumu. Piemēram, šogad pirmo reizi vēsturē piešķirta balva transportēšanas jomā. Par tās ieguvējiem pasludināta prāva dabas pētnieku grupa, kurā ir Namībijas, DĀR, Tanzānijas, Zimbabves, Brazīlijas, Apvienotās Karalistes un ASV pārstāvji. Viņu interesi izraisījusi Āfrikas dabas parkos pieņemta prakse - kad degunradži tādu vai citādu iemeslu dēļ jānogādā jaunā dzīvesvietā, dzīvnieki tiek sazāļoti, ar kājām gaisā iekarināti pie nelielas lidmašīnas vai helikoptera piestiprinātās trosēs un šādā vīzē nogādāti uz jauno mājvietu.
Dabas pētnieki vēlējušies noskaidrot, vai ragaiņiem šāds transportēšanas veids nav pārāk nekomfortabls. Iespējams, labāk būtu viņus ievīstīt tīklā, liekot gulēt uz sāniem, vai troses likt ap vēderu tā, lai pārvešanas laikā zvēriem galvas būtu augstāk par kājām. Taču vairākos dabas parkos veiktie eksperimenti ar 12 degunradžiem, kuru ķermeņiem bija piestiprināti dažādi sensori, apliecināja - kad dzīvnieks ir aizmidzināts, tam ne silts, ne auksts no tā, kādā stāvoklī viņu transportē. Tāpēc pašreizējā kārtība, kas ir ērtāka pašiem transportētājiem var palikt nemainīga. Bet, ja nu kādam pārlieku kašķīgam dabas draugam liekas, ka degunradžiem šāds ceļošanas veids nodara kaitējumu, tādiem ļautiņiem ir pēdējais brīdis iepazīties ar «Ig Nobel» balvu saņēmušo pētījumu.
Kukaiņi un ķepaiņi
Turpinot dzīvās dabas tēmu, pirmoreiz piešķirta arī balva entomoloģijā - tā ir zinātne, kas pēta kukaiņus. Par uzvarētājiem pasludināti trīs amerikāņi, kuri eksperimentālā ceļā noskaidrojuši, kā visefektīvāk iznīdēt tarakānus, kas apsēduši zemūdenes. Pētījums pēc ASV Jūras kara flotes pasūtījuma veikts tālajā 1972. gadā, un atliek vien brīnīties, kur žurnāla redakcija to «izrakusi». Zinātnieki izmēģinājuši dažādus aerosolus, no kuriem par iedarbīgāko atzīts kāds uz dihlofosa bāzes izgatavots, ko mūsdienās gan sen vairs neražo. Jautrākais šajā pētījumā ir īpašā piezīme - neesot ne mazākā zinātniskā pamata apgalvot, ka līdzīga metode der arī pret tiem tarakāniem, kuri par savu dzīvesvietu nav izvēlējušies zemūdeni.
Balvu bioloģijā nopelnījusi zviedriete Sūzana Šoca, kura sarakstījusi veselu traktātu par kaķu izdotām skaņām un skaidrojusi, ar ko ņaudēšana atšķiras no brēkšanas, murrāšana no ņurdēšanas vai ņerkstēšanas un tā tālāk, un tā joprojām. Tomēr sastādīt īstu kaķu - cilvēku valodas vārdnīcu viņai nav izdevies, jo noskaidrojies, ka šķietami pilnīgi vienādās situācijās zvēriņi mēdz izdot atšķirīgas skaņas. Kāpēc tā - tas jau ir vēl viena pētījuma (un, iespējams, vēl vienas prēmijas) vērts jautājums.
Smakas un puņķi
Ķīmijas prēmiju savā starpā sadalījusi prāva zinātnieku grupa no sešām valstīm, kas analizējusi gaisa ķīmisko sastāvu kinoteātros un centusies saprast, vai pēc tā iespējams noteikt, vai demonstrētajā filmā bijušas vardarbības un seksa ainas, redzami kadri, kuros lietotas narkotikas vai izmantota necenzēta leksika. Ķīmisko formulu pētījumā patiešām netrūkst, taču ne pie kāda konkrēta secinājuma pētnieki nav nonākuši. Ja atskaita acīmredzamo - katrā kinoteātrī un katras filmas demonstrēšanas laikā gaisa ķīmiskais sastāvs zālē ir mazliet atšķirīgs.
Nobela nedēļa tradicionāli sākas ar medicīnas prēmijas laureātu paziņošanu. Šo nomināciju allaž cenšas saglabāt arī «Ig Nobel» balvu dalītāji, un šoreiz tā pienākas zinātnieku grupai, kas pierādījusi - nodarbošanās ar mīlas priekiem pret iesnām palīdz ne sliktāk kā aptiekās nopērkamie pilieni. Tiesa, būtiski, lai procesa laikā tiktu sasniegts orgasms, kas faktiski garantē, ka uz tuvāko stundu mīlnieks/mīlniece par puņķiem aizmirsīs. Ko pēc tam? Vai nu jāsāk viss no jauna, vai tomēr jādodas uz aptieku pēc drapēm.
Bārda kā vairogs
Cita zinātnieku grupa dažādās pasaules valstīs vākusi uz trotuāriem izmestas košļājamās gumijas, lai noskaidrotu, kādas baktērijas uz tām mēdz dzīvot. Pavisam identificēti 427 baktēriju veidi, un noskaidrojies, ka ar vislielāko baktēriju daudzveidību izceļas Francijā un Grieķijā uz trotuāriem nomestās «košļenes». Nav īsti saprotams, kas no tā izriet, bet balva ekoloģijā ir rokā.
Savukārt ekonomikas jomā par uzvarētāju kļuvis franču zinātnieks Pavlo Blavatskis, kurš atklājis - jo resnāki ir politiķi, jo plašāk šajā valstī izplatīta korupcija. Balva fizikā piešķirta pētniekiem, kuri centušies noskaidrot, kādēļ kājāmgājēji visbiežāk nesaskrienas viens ar otru, bet kinētikā tā tikusi kolēģiem, kuri mēģinājuši izprast, kādēļ reizēm šādas sadursmes tomēr notiek.
Un saldajam ēdienam - «Ig Nobel» miera prēmija šogad piešķirta amerikāņu zinātniekiem, kuri pārbaudījuši pašu izvirzīto hipotēzi, ka vīriešiem bārdas aug tādēļ, lai pa seju saņemtie sitieni būtu mazāk sāpīgi. Mūsu politkorektajā laikmetā nebūs lieka norāde, ka «pētījuma veikšanas laikā neviens pa muti nedabūja», jo zinātnieki izmantojuši tikai cilvēka kaulus atgādinošu kompozītmateriālu, kas bija klāts ar nocirptas aitas ādu (cilvēka ādas vietā) un plānāku vai biezāku vilnas kārtu (tā imitējusi bārdu). Ar sensoriem aprīkotie manekeni dauzīti uz nebēdu, un noskaidrojies, ka vilna (tātad bārda) absorbē vidēji 37% sitiena enerģijas un 45% gadījumu, kad bezbārdaina cilvēka žoklis būtu lauzts, bārdainis tiktu cauri sveikā ar kārtīgāku sasitumu.
***