VAKARA ZIŅAS. Režisors Podnieks iekļūst mūsdienu raganu aprindās
No 21. jūnija skatītājiem būs pieejama jauna dokumentālā filma «Ragana», ko varēs vērot izklaides platformā «Tet+». Tās režisors – jaunais un talantīgais Jāzeps Podnieks.
Apciemoto personāliju saraksts ir gana iespaidīgs: Lāstu ragana Anna no Virešiem, vārdotāja un zāļu sieva Līga Reitere, Mīlestības ragana Inga, Varenā ragana Simona, Parafeja Anitra, arī evaņģēliste Eva Ālere un citas. Filmas producente - Biruta Elīza Kirmuška. Pazīstami uzvārdi? «Vieni saka, ka ir, otri saka, ka nav. Es pats nezinu,» taujāts par iespējamo radniecību ar leģendāro režisoru Juri Podnieku, mīklaini atbild Kultūras akadēmijas Nacionālās filmu skolas otrā kursa students, grupas «Rahu The Fool» dalībnieks un vairāku videoklipu autors Jāzeps Podnieks. Savukārt par Birutu Elīzu viss ir skaidrs - viņa ir Lailas un Jāņa Kirmušku meita.
Saruna ar Jāzepu Podnieku.
Šis ir tavs debijas darbs pilnmetrāžas kino režijas jomā. Kā nonāci līdz šādai idejai, kā tiki ar to līdz televīzijai?
Domu un ideju galvā ir ārprātīgi daudz, un šī ir viena no idejām, kura tur labu laiku dzīvojās un darba un apstākļu rezultātā manifestējās. Mani interesē dažādi temati. Savukārt ar televīziju viss bija pavisam vienkārši, aizsūtīju «Tet» e-pastu: «Sveiki, man ir ideja». Un viņi atsaucās, pēc dažām sapulcēm parakstījām līgumu un bliezām augšā!
Man gan liekas, ka šī «bliešana augšā» varētu arī nebūt tik vienkārša. Konsultējoties ar cilvēkiem, kuri orientējas raganu tematikā, viņi stāsta, ka raganas nemaz nav tik atsaucīgas uz publiskošanos… Cik no viņām tevi «pasūtīja»?
Nemaz tik daudz to nebija, «pasūtīja» tikai kādas trīs vai četras. Taču es cenšos iet visam cauri ar baigo duku, un šis iekšējais spars, veidojot kādu projektu vai filmu, parasti ir pietiekami liels, lai kaut kas sanāktu. Tajā visā procesā vispār bija kaut kāds neizskaidrojams spēks, gandrīz vai burvestība. Jūtu, ka, katrai idejai veltot pietiekami daudz laika un darba, tai izveidojas tāda kā sava apziņa, kuras priekšā prātīgākais ir tai ļauties un kalpot šīs idejas labā. Svarīgi šo apziņu saklausīt un rast tai ceļu cauri bezgalīgajiem prāta labirintiem.
Kā tu izvēlējies sava dokumentālā stāsta varones? Kāpēc to skaitā nav dažas ļoti pazīstamas dziednieces un/vai vārdotājas, piemēram, Elejas Veronika?
Es kaut kā ļāvos [sajūtām]. Diezgan rūpīgi meklēju sludinājumos un dažādos interneta forumos piemērotas personas - izrādās, mums ir vesela subkultūra ar cilvēkiem, kas nodarbojas ar enerģijas piesaistes lietām, lāstu noņemšanām, piedāvājumā ir pat bloķēt parādu piedzinējus u.tml. Cilvēki sadalījušies frontēs, savā starpā strīdoties, kurš kādu sertifikātu dabūjis, kura sertifikāts ir viltots, kurš pareizi vai nepareizi zīlē utt. Šo to noderīgu tur var atrast. Šajos forumos viens otram arī iesaka konkrētas raganas, tā arī mēs tās atradām, uzrunājām un, kuras teica «jā», pie tām arī braucām. Ar vienu no raganām es aizvien uzturu kontaktus, pie citas es noteikti vēl aizbraukšu ciemos.
Ko tu pats saproti ar vārdu «ragana»?
Šis termins ir ārkārtīgi abstrakts un pārprasts, turklāt visas vēstures gaitā un līdz pat mūsdienām. Manā skatījumā ragana var būt jebkurš cilvēks, jo mums katram ir kaut kādas spējas, taču tās nav skaidrojamas ar kaut ko pārdabisku, bet gan psiholoģiju. Par raganām taču tolaik atzina pilnīgi jebkuru - ja kāda sieviete nepakļaujas, viņa ir ragana, ja pārāk smuka - ragana, ja līks deguns - ragana. Neviens gan neko nevarēja pierādīt, taču bija autoritatīvie spēki no baznīcas un absurdi patriarhāla sabiedrība, kura to visu atbalstīja. Tā nu tas pārceļojis uz mūsdienām. Interesanti, ka laumiņas un fejas ir palikušas pasakām, bet raganas nodzīvojušas līdz šim brīdim. Ragana ir neprecīzs apzīmējums kaut kam, ko cilvēks aizvien nespēj saprast. Ļoti folklorizējies un mitoloģisks apzīmējums, kuru likt kā šiltīti.
Daudz tiek stāstīts par labajām un sliktajām enerģijām, par dažādiem lāstiem u. tml. Vai pašam zemapziņā neradās bažas, ka kādai raganai būsi kaut ko ne tā pateicis un no rīta pamodīsies… ar ragiem un asti?
Es ticu, ka mēs paši savā prātā manifestējam dažādu enerģiju, dažādas domas. Mēs paši sev apkārt radām enerģijas lauku. Es arī lāstiem neticu - cilvēks var vienīgi pats sev uzlikt lāstu. Ja ragana kaut ko pasaka un cilvēks tam notic, viņš pats sev ir uzlicis to lāstu. Un otrādi. Jā, man bija bail, jā, man bija šaubas, taču es pie viņām gāju ar atvērtu sirdi. Un, ja esi atvērts un ļaujies, viss sliktais, ja arī tāds nāktu, aizietu secen vai arī atlēktu atpakaļ kā spoguļa atspulgā. Bet tur ir jābūt godīgam un pazemīgam, jāatstāj savs ego malā.
Rezumējot - ko tu vari teikt par visu šo raganu būšanu?
Es to redzu kā subkultūru. Es tam visam totāli ticu, taču tajā nav nekā pārdabiska. Ir enerģijas, ir fizika, ķīmija, bioloģija, psiholoģija - kaut vai nomierinošā piparmētru tēja starp lērumu citām zālītēm, tas viss strādā, bet tā nav maģija. Bet, ja pieņemam ka ir, tad viss apkārt skaidrojamais un neizskaidrojamais ir maģija - skaties un brīnies. Katra no raganām ir pa kādu savu līniju: kāda vairāk darbojas ar prāta spējām, enerģijas laukiem, domu spēku, cita vairāk koncentrējas uz ārstniecības zālītēm un attīrošiem pirts rituāliem utt. Un tas viss nenoliedzami strādā. Taču tas viss strādā tik daudz, cik cilvēks pats sev to iestāsta un cik lielā mērā un kādā kvalitātē to kultivē.