Vēdiskais filozofs un krišnaīts Uģis Kuģis un viņa mīļotā sieviete Linda šobrīd piedalās televīzijas «STV Pirmā!» realitātes šovā «Mīla burbulī», ļaujot iepazīt viņu ģimenes modeli, ko daudzi uzskata par neparastu. Uz to Linda atbild, ka abu dzīvesveids, lai gan ārēji var likties pilnīgi pretējs ierastajam, patiesībā ir diezgan klasisks. Gluži tāpat kā citi, viņi ietur maltītes, svin svētkus, klausās mūziku un laiž pasaulē bērnus. Vēdiskās tradīcijas tiek adaptētas Latvijas videi. Viņa uzsver, ka lielākā vai mazākā mērā ikviens no mums citam uzspiež pārliecību un savu būtību. Kā piemēru var minēt alkoholisko dzērienu reklāmas – netiek vaicāts cilvēku viedoklis par to, vai tām jābūt redzamām publiskā telpā.
Ģimenē audzināt dēlēnu Tamalu Krišnu. Ko nozīmē būt vecākiem?
Uģis: - Tā ir ļoti liela atbildība. Ir svarīgi, ko tu dod, kāds esi, kā dzīvo savu dzīvi, kā pavadi katru savu dienu. Bet pāriem atgādinu: var izlasīt gudras grāmatas, izstaigāt gudras lekcijas, bet vienmēr ir jābūt dzīvam paraugam. Mums tādu ir ļoti maz. Tagad rodas tik maz varoņu, ir tik maz labu cilvēku. Cilvēks ir labs tad, ja ir populārs feisbukā, taču pietrūkst reālu varoņu. Katram tēvam un mātei jābūt varonim savam bērnam, tādam, ko viņš apjūsmo. Tā kā mums tēvi strādā, pēc tam vakarā skatās televizoru un dzer aliņu, bet mātes cīnās par izdzīvošanu, tad kāds izaugs bērns? Mums ir jākļūst par varoņiem saviem bērniem. Jāuzņemas atbildība par savu kāpņutelpu. Jāiet ārā satīrīt, uz ielas pacelt papīriņu.
Linda: - Īstenībā nav viegli mainīt sevi, tos bērnības ieliktos paternus. Pacelt kaut vai papīriņu vai arī sākt agrāk celties un ēst veselīgāk. Savus ieradumus ir ļoti grūti mainīt.
Uģis: - Alberts Einšteins teica, ka pasaulē var būt tikai divu kategoriju laimīgi cilvēki - svētie vai vājprātīgie. Šeit laimīgs tu nevari būt, katru mirkli ir kādas problēmas. Ja ģimenē esi atradis laimi, tad tev par to jāklusē. Tas ir ļoti grūti. Saka - laime mīl klusumu. Mēs ar sievu cenšamies filtrēt, ko varam citiem rādīt un ko nevaram. Tādi mēs esam. Mēs nerādām intīmas lietas. Daži tos rāmīšus vairs nejūt. Mēs ceram, ka vēl jūtam.
Kādi ir maldīgi iespaidi par karmu?
Uģis: - Atceros, ka kāds jauns un slavens dziedātājs Latvijā dziedāja: «Reinkarnē savu karmu.» Tie ir labi un spēcīgi vārdi. Tāpēc saka: pirms izmanto kādu vārdu, izlasi tā nozīmi. Parasti zina to, ka karma ir liktenis, bet ir vēl daudz detaļu. Nav labas vai sliktas karmas, ir vienkārši karma. Ja tev ir laba karma, piedzimsti labā vietā. Ja tev ir slikta karma, piedzimsti sliktā vietā. Bet tu kaut kur piedzimsti. Mūsu mērķis ir atkarma, pacelties virs karmas. Tāpēc, ja interesē karmas likums, nevajag par to lasīt feisbukā un instagramā. Ir grāmatas, var jautāt cilvēkiem, kuri pēc šiem likumiem dzīvo.
Kad sieva mājās dzemdēja Tamalu, mums abiem tas bija pārbaudījums - ja nu kaut kas notiks... Nekas, pat zāles stiebriņš nepakustas bez Dieva ziņas. Tā ir ticība Dievam, kad pacel rokas un saki: kā Dievs lems, tā būs. Tas nenozīmē, ka mēs neparūpējamies par labāko, bet karma jāpieņem tāda, kāda tā ir, nevis ka ir labā karma un ir sliktā karma. Ko sēsi, to pļausi. Ja esi kaut ko izdarījis, tas nāks atpakaļ šajā, nākamajā vai aiznākamajā dzīvē. Katrs vārds var atgriezties. Tāpēc karmu jāprot uzlabot.
Kas ir vēdiskā sieviete un vīrietis?
Uģis: - Vēdiskā filozofija deva cilvēkiem iespēju augt. Vēdiskajā kultūrā kā reti kurā citā tiek uzsvērts, kas ir sieviete un kas - vīrietis. Sievietes un vīrieša pienākumi ir konkrēti uzrakstīti. Bet, kad latvietim šo informāciju iedod, viņš uzsprāgst.
Piemēram, veļasmašīnai ir konkrētas programmas. Ja tu tās ignorē, veļasmašīna tik un tā darbosies, bet tu ļoti ātri to nokausi. Arī vēdiskajā kultūrā dievs atstāja pierakstītas zināšanas, ko cilvēki var lietot. Viņi var realizēties kā vīrietis un sieviete. Vairums sieviešu un vīriešu nav realizējušies. Viņas nezina, kas ir būt sievietei, kā ir, kad par tevi rūpējas, kas ir drošības sajūta. Es sapratu, ka kā vīrietis īsti nemāku funkcionēt, neesmu realizējies. Sapratu, ka jāpieņem vēdiskā kultūra. Tiklīdz sāc dzīvot pēc šīm zināšanām, redzi, ka tas strādā.
Kas ir īstā vēdiskā sieviete un vīrietis? Tie ir cilvēki, kas cenšas saprast savu dabu. Kāda daba ir cukuram? Būt saldam. Kāda daba ir sālij? Būt sāļai. Cilvēkam daba ir būt laimīgam, bet mēs tik un tā esam vīrietis un sieviete. Tāpēc vēdiskajā kultūrā stāsts ir par dharmu, kas nozīmē pienākumu vai to, kam jāseko, lai būtu laimīgs. Kad cilvēks seko noteikumiem, viņš saņem labklājību un algu. Saņemot algu, viņš var baudīt. Kad ir pietiekami baudījis, saņem atbrīvi un var pievērsties garīgajam. Tāpēc ir svarīgi, ka mēs esam vīrietis un sieviete. Var teikt: es neesmu ne sieviete, ne vīrietis, esmu dvēsele. Bet, klausies, tev kaut kādi pienākumi sabiedrībā arī ir jāpilda! Ja esi dvēseles līmenī, tas nozīmē, ka tev sekss, ēdiens, grezna māja un mersedess vairs nav vajadzīgi. Tāpēc vēdiskā kultūra ļoti uzsver to, ka mums ir jāizpilda savi pienākumi.
Šobrīd cilvēkiem ir ļoti grūti sekot noteikumiem un ierobežojumiem. Vīrietim ir tikai divas vietas, kur realizēties: klosterī vai ģimenē. Vecpuiši degradē sabiedrību tāpēc, ka viņi neuzņemas atbildību. Sieviete ģimenei atdod visu. Ja sieviete kaut ko patur sev, viņai ģimene nekad neizveidosies. Sievietēm vienām ir ļoti grūti. Pašām jāmaksā rēķini, jācīnās par izdzīvošanu. Viņām apkārt mēdz būt daudz kaķu, istabas augu, spilvenu. Kāpēc? Tāpēc, ka viņas grib, lai kāds par viņām parūpējas. Ja viņas to nesaņem, tad nezina, ko darīt un sāk cīnīties.
Šovā tika minēts, ka Lindai nav jādomā par rēķinu apmaksu. Teiktais radīja ažiotāžu.
Uģis: - Manai sievai ir augstākā izglītība, maģistra grāds. Viņa ir fenomenāla skolotāja. Viņai piedāvā ļoti labas angļu valodas skolotājas vietas, bet Linda saka: «Es gribu būt māte.» Tas, ka viņai nav naudas... Viss ir kārtībā. Viņai vienkārši ir laba karma, tāpēc rēķini nav jāmaksā. Viņai ir superīga māte, kas par viņu parūpēsies, ja ar mani kaut kas notiks. Mums ir kopiena. Man ir draugi, kas par viņu parūpēsies. Nebūs tā, ka viņa paliks viena un nezinās, ko darīt. Viņa zina, kas man pieder, ko var ņemt un lietot. Man par savu sievieti tiešām nav jāuztraucas, ka viņa būs kā muļķītis, kurš nezinās, kā izdzīvot, kā nopelnīt.
Esmu piedalījies šovos, zinu, ka tur vajadzīgs «action». Ir labi, ka šis šovs rada iespēju domāt un redzēt, ka var dzīvot arī citādāk. Man un sievai ir tiesības izvēlēties, kā dzīvot. Bet daudzi pat nezina, ka var dzīvot tā, ka sieva nemaz nezina, kas ir rēķini. Daudzas sievietes rakstīja: tā ir forša sajūta, ka nav jāuztraucas par rēķiniem. Tu saņem algu, neviens neprasa maksāt kaut kādus maksājumus, un tu vari lietot savu naudu, kā gribi. Tā ir superīga sajūta. Man liekas, ikviena sieviete tam piekritīs.
Vai nav tā, ka šāds piemērs ceļ latiņu arī pārējiem vīriešiem?
Uģis: - Kuri tad ir lielākie komentētāji? Vīrieši, kuri raksta: «Muļķis!» Kāpēc tā? Tāpēc, ka vīrietim ir jāizaug. Vairums vīriešu negrib strādāt. Tāpēc - ar ko viņi rēķinās? Ja sieva maksā rēķinus, tad viņam ir jāstrādā mazāk, jo nauda taču atnāks no viņas puses. Viņi grib paslinkot. Ja visa atbildība par rēķiniem ir vīrietim, tad viņam ir jāštuko, viņš nevar degradēties. Kāpēc sievietes pārņem šo pienākumu? Tāpēc, ka vīrietim ir vieglāk slinkot. Vīrietim tā ir dabiska funkcija. Tāpēc daudziem vīriešiem, klausoties Uģi Kuģi, ir ļoti grūti. Tāpēc, ka tā latiņa ir tāda, ka liekas - viņš dzīvo kosmosā. Seksa nav, visi rēķini jāmaksā viņam... Kas tas par veci? Nedzer, nepīpē! Kā viņš atpūšas?
Es nesaku, ka esmu labāks. Saprotu, ka citādāk nemaz nevaru dzīvot. Es degradēšos, ja man nebūs atbildība pret manu sievu un ģimeni, kopienu un jebko. Ne jau tie pārējie vīrieši ir slikti, bet es citādāk nevaru eksistēt. Es varētu iekrist milzīgās baudās un slinkot, bet šī kultūra mani savāc. Tā mani iedvesmoja kļūt par labāku vīrieti. Jā, ir ļoti grūti. Vīrieši, jūs pat nespējat iedomāties, cik grūti ir! Bet ir tas augstais mērķis, tā iedvesma, un tu saproti, cik dzīve ir interesanta, redzi dzīvi tādu, kāda tā ir patiesībā.
Jums ir izdevies izveidot laimīgu ģimeni, kas mūsdienās ir liels retums.
Uģis: - Ģimeni ir ļoti grūti atrast. Tāpēc, ka vārdu «ģimene» esam noveduši līdz tādam līmenim, ka jautājam: kas ir ģimene? Ģimene ir vīrs un sieva, bērni, suns, kaķis varbūt. Mēs aizmirstam, ka ģimene ir arī vecvecāki un kaimiņi. Kad mums ir svētki, tad visiem kaimiņiem nesam ēst. Tāpēc, ka tā ir mana ģimene. Arī ar kaimiņu ir jāveido attiecības.
Kad precējāmies, teicu, ka nemāku dzīvot tikai ģimenes rāmītī. Man ģimene ir krietni plašāks jēdziens. Ja vēlu vakarā kāds pieklauvē pie durvīm, satrūksties un domā, ka tur ir Jehovas liecinieki, policija vai laupītājs. Bet tur ir kaimiņš ar kūku. Ko tu darīsi? Kāda būs pirmā reakcija, kad paskatīsies pa actiņu? Iespējams, mēs domātu, ka varbūt grib noindēt ar to kūku. Mēs vairs neuzticamies, cilvēciskās vērtības tiek iznīcinātas. Vēdiskajā kultūrā ir kopējais katls, kas man tā patīk, - ja tev ir, tad dalies. Ja tev nebūs, tad ar tevi dalīsies. Bet mēs ceļam ap mājām milzīgas sētas, lai neviens neredzētu, ko darām. Esam kļuvuši skopi. Bagāts ir tas, kam netrūkst.
Režisors Juris Podnieks pateica skaistu frāzi: «Mums ir jāiemācās būt par cilvēkiem un tad par latviešiem.» Tā ir mūsu problēma. Mēs esam baigie latvieši. Bet kur pazūd cilvēks? Te nav runa par manu reliģiju vai uzskatiem. Ir runa par cilvēcību. Ja kādam sāp, palīdzi, nevis saki: «Tā viņam vajag!» Kad pazudīs cilvēcība, mēs tiešām izmirsim. Man vēdiskā kultūra dod cilvēcību.
Kādi ir novērojumi par pandēmijas laiku?
Uģis: - Cilvēki ir ļoti neiecietīgi. Nesen redzēju «Rimi» - nabaga pārdevēja sēž visu dienu ar masku, un kāds uz viņu bļauj: «Kāpēc jūs mani nelaižat iekšā?» Sieviete sāk raudāt. Man palika tik žēl. Domāju: tā taču varēja būt mana māte. Esi līdzjūtīgs, viņa var kļūdīties. Saproti viņu. Mēs esam nošķīruši - mēs un viņi. Mēs esam labi, viņi, visi pārējie, ir slikti. Mums vajag saprast, ka esam viena tauta. Esam ielīduši tādā egoismā, ka žēl skatīties. Un es negribu dzīvot tādā sabiedrībā. Dvēsele meklē mīlestību. Ja cilvēkam dzīvē ir mīlestība, tad viņam nevienas problēmas nav. Ja ir mīlestība, tad cilvēki ir laimīgi. Ja sievietei ir mīlestība no vīrieša, tad viņa ir pati skaistākā pasaulē. Ja bērnam ir mīlestība, viņam nevajag dārgas dāvanas. Ja kaimiņam ir mīlestība, tad viņš var palīdzēt ar jebko. Mēs Covid-19 laiku vispār nejūtam, ja mums kaut kā pietrūkst, piezvanām kaimiņam, un viņš saka: «Kādas problēmas?»
Trešajā stāvā dzīvo kaimiņi, kurus nepazinu. Viņi nav krišnaīti. Reiz svētkos kāds klients man Ziemassvētkos atveda dāvanā ikrus. Izkāpjot no mašīnas, viņš saka: «Tu neēd ikrus, vai ne?» Atbildu, ka neēdu, bet dāvanu pieņemšu tāpēc, ka viņš rūpējās par mani, speciāli brauca vakarā, gribēja iepriecināt un pateikties. Domāju, kuram lai ikrus uzdāvinu. Labi, aiznesīšu trešā stāva kaimiņiem. Es pieklauvēju, kaimiņš atbildēja: «Nāc iekšā!» Viņš ir tāds superīgs onkulītis. Es viņam teicu, ka neēdu ikrus, tāpēc gribu tos atdot. Kaimiņi bija tik priecīgi! Pēc tam viņi man atveda kabačus, kartupeļus un pupas. Tāpēc, ka tā ir apmaiņa. Ja dod cilvēkam ar mīlestību, viņam gribēsies dot kaut ko pretī. Tā ir dabiska cilvēcība.
Kā cilvēkam kļūt laimīgākam?
Uģis: - Cilvēks ir laimīgs tad, ja spēj ievērot patiesu askēzi - ir spējīgs no kaut kā atteikties, lai sasniegtu augstākus mērķus. Ja no rīta spēsi agrāk piecelties, tu būsi laimīgāks. Ja varēsi pasportot, būsi vēl laimīgāks. Ja no rīta ieiesi aukstā dušā, būsi vēl laimīgāks. Ja no rīta veselīgi paēdīsi, tad būsi vēl laimīgāks. Ja no rīta pateiksi: «Sieviņ un bērniņ, es tevi mīlu!» - būsi vēl laimīgāks. Ja iesi pa ielu un pateiksi: «Labrīt, sētniek!» - būsi vēl laimīgāks! Katrs cilvēks no rīta mostoties izvēlas, vai būs laimīgs.
Kā vēdiskā kultūra izpaužas attiecībās?
Uģis: - Viss ir aprakstīts ļoti smalki, kas jādara vīrietim, sievietei, bērnam. Mēs paši neko neizdomājam. Uģis Kuģis neko neizdomā. Nē. Viņš kaut kādas lietas cenšas integrēt mūsu sabiedrībā, moderni pasniegt. Ja mēs runātu sanskritā, jūs nesaprastu. Tāpēc man ir jāiztulko un jārāda piemērs. Es nelasu lekcijas citiem. Es lasu sev. Tāpēc, ka arī es pats kaut ko atcerēšos un iemācīšos.
Vēdiskajā kultūrā sacīts, cikos jāceļas, ar kuru kāju ir jākāpj no gultas. Ir daudz noteikumu. Kāpēc tos vajag? Lai neļautu vaļu saviem jutekļiem. Tiklīdz mēs ļaujam vaļu savam vēderam, dzimumorgāniem, prātam, kāda jautrība sākas! Ir rakstīts, ka vieglāk ir savaldīt vēju nekā savu prātu. Kad cilvēkiem ir nesavaldīts prāts, viņi netiek ar sevi galā. Netiek galā ar stresu. Nezina, ko darīt. Viņi skrien uz lekcijām. Vienīgais, ko var pateikt: tev ir agri jāceļas. Tie cilvēki, kas desmit reizes pārliek modinātāju, nekad ātri nepieņems lēmumu.
Nav svarīgi, cik ilgi nodzīvo, bet kā tu nodzīvo. Mēs ar sievu smējāmies, ka 36 gados nekas materiāls nav sasniegts, bet dzīve ir labi nodzīvota. Esmu izceļojies. Ko tikai neesmu redzējis! Lasījis lekcijas visdīvainākajās vietās Latvijā. Saticis slavenus cilvēkus, paspiedis viņiem roku un devis padomus. Es, Uģis Kuģis no Limbažiem, un krišnaīts. Kurš to būtu iedomājies? Tas nav veiksmes stāsts. Tas ir stāsts par to, ka mīli to, ko tu dari. Nevis, ka tu to esi iedomājies, bet ka to garīgais skolotājs lika darīt. Tā ir vēdiskā kultūra.
Gan tieši, gan starp rindiņām mēdz pārmest, ka sieviete ir pati vainīga pie visa. Nekad nevienā intervijā neesat izteicis šo frāzi.
Uģis: - Tāpēc, ka vīrietis sievieti var aizsargāt. Par sievieti ir jārūpējas. Sieviete ne pie kā nav vainīga. Man vienmēr jautā: «Kāpēc tu aizstāvi sievietes?» Es atbildu: «Kurš cits viņas aizstāvēs?» Tāpēc arī viņa kļūst par veceni ar pautiem. Kāpēc viņa ir jāsargā? Tāpēc, ka no bērnības viņai jāiemāca drošības sajūta. Tas ir tēva pienākums. Vīrietis vienmēr par sevi varēs parūpēties un izdzīvot jebkuros apstākļos. Ar vienām biksēm, kāpostiem un kartupeļiem viņš izdzīvos ļoti ilgi. Ja sieviete teiks: «Dārgais, es tevi aizstāvēšu!», kā tas izskatīsies? Tāpēc vēdiskajā kultūrā katram ir savas lomas, un vīrietim ir uzdevums aizstāvēt sievieti. Ne tikai savu sievu, bet arī citas sievietes. Dēlam tas jāiemāca jau bērnībā.
Nesaku, ka visas sievietes ir labas, daudzas ir degradējušās. Bet vienmēr teikšu, ka par sievietēm ir jāparūpējas. Vienmēr ir kāds iemesls, kāpēc viņa tādā situācijā nokļuva. Vīrietim vairumā tas ir slinkums un bezatbildība. Var likties, ka sievietes dara muļķības, bet apakšā ir ļoti dziļš iemesls, kāpēc viņas to dara.
Kādas ir visbiežāk sastopamās problēmas attiecībās?
Uģis: - Vairākums manu pastāvīgo klientu ir vīrieši. Lielākā problēma cilvēkiem ir tāda, ka viņi nevar atrast mieru. Zem nemiera slēpjas ļoti daudzas problēmas. Cilvēki nevar atrast sevi. Viņiem ir daudz naudas, forša ģimene, un, kad saka: «Es neesmu laimīgs. Vai man vajag citu?» - es atbildu: «Nē. Iemācies priecāties par to, kas tev ir.»
Mēdzu jautāt sievietēm: «Vai tev ir labākā draudzene, kurai uzticies?» Viņas atbild, ka nav. Kāds varbūt man nepiekritīs, bet tā ir problēma. Viņas nebūt nav neveiksminieces, tomēr, ja saka - nav draudzenes, ar kuru parunāties, - tur slēpjas trauma.
Vīriešiem veselīgi draugi ir retums. Viņi mēdz teikt, ka veselīgi draugi nozīmē kopīgu iedzeršanu un citu aprunāšanu. Es jautāju, vai ir kāds draugs, ar kuru kopā sporto, ar kuru vieno garīgās vērtības. Viņš man prasa: «Ko tu ar to domā?» Es jautāju vīrietim: «Tu esi atradis savu dzīves mērķi, kam tu dzīvo?» Kad sievietei jautāju, ko kopā ar vīru dara, viņa atbild: «Skatāmies televizoru.» Problēma ir tā, ka cilvēki nemāk sarunāties. Viņi vispār viens otru negrib dzirdēt, jo nav laika. Re, telefons vai šovs stāv vidū! Un tā mēs viens otru nedzirdam.