VAKARA ZIŅAS. Ingmārs Čaklais. Atklāts stāsts par "bēgšanu" no Latvijas

© NO INGMĀRA ČAKLĀ PERSONISKĀ ARHĪVA

«Ir «leģenda», ka Čaklie no Latvijas aizbēga ar pusmiljonu kabatā. Tā nebija. Mēs atbraucām pliki un nabagi, sākām no pilnīgas nulles, pat aizņēmāmies naudu, lai pārvestu kādas mantas, un sākumā nezinājām, kā savilkt galus kopā. Mums bija vajadzīgi septiņi gadi, lai stabili nostātos uz savām kājām,» atklāj režisors, producents, pedagogs, bijušais politiķis, dzejnieka Māra Čaklā dēls un četru bērnu tētis Ingmārs Čaklais. Latviešu kultūras centra (Birmingema, Lielbritānija) dibinātājs, Birmingemas Mazā teātra mākslinieciskais vadītājs, kā arī viens no šā gada sākumā izveidotās Pasaules latviešu amatieru teātru savienības līderiem.

Izvēle palikt kopā

«Mēs esam pašā Lielbritānijas vidienē - Birmingemā. Tā ir otra lielākā pilsēta Anglijā, pēc fiziskā apjoma ļoti līdzīga Rīgai, bet pēc sajūtām - daudz mazāka. Te esam jau no 2013. gada,» telefonsarunā ar »Vakara Ziņām« stāsta Ingmārs. Taujāts, kāpēc pametis Latviju, viņš neslēpj, ka šis ir visgrūtākais jautājums.

«Varētu teikt, ka aizbraucu līdzi sievai. Dace bija šokā par to, kā ar viņu izrēķinājās par to, ka es ielīdu politikā. Jā, tie bija politiski gājieni, kuru dēļ viņa bija spiesta meklēt darbu ārpus Latvijas, un mums ģimenē bija jāizvēlas dzīvot atsevišķi vai braukt prom kopā. Mēs pieņēmām lēmumu palikt kopā ar mūsu četriem bērniem. Sieva aizbrauca pirmā, un tieši uz Lielbritāniju tāpēc, ka no mūsu kopīgiem draugiem jau nāca ļoti konkrēts darba piedāvājums. Es sakārtoju savas lietas Latvijā un aizbraucu pēc tam,» stāsta Ingmārs, atklājot, ka tieši tolaik viņam bija ļoti pasliktinājusies veselība, bija jāsāk ārstēties, bet viņš pieņēma lēmumu to darīt Lielbritānijā. Tas bija «vājprātīga apjoma notikumu posms», ko viņš mēģināja izstāstīt dažos teikumos.

Pilnu rakstu lasi jaunākajā "Vakara Ziņas" izdevumā!

Vakara Ziņas

«Ja ziemā ķermenis un smadzenes nodarbojas tikai ar to, lai sasildītos, ja pirmajā pavasara saulītē mēs zaudējam galvu un ļaujamies lidojumam, ja vasarā tikai priecājamies un baudām, tad šķiet, ka rudens ir vienīgais laiks, kas ļauj apstāties un padomāt, kas mēs esam un kurp mēs ejam. Rudens liek mums mainīties, un varbūt tāpēc ir skumji un brīžiem nav viegli,» domā populārā dziedātāja Marija Naumova.