VAKARA ZIŅAS. Vita Baļčunaite atklāj savu labsajūtas recepti

© Lauris Vīksne/F64 Photo Agency

«Rīta rosme, uzturēšanās svaigā gaisā, fiziskas aktivitātes, veselīgs miegs un svaigu produktu iekļaušana uzturā – tā ir mana labsajūtas recepte. Un, tā kā visa pirmsākums ir cilvēka iekšējais saturs, ikdienā man nepieciešama arī kvalitatīva garīgā pārtika – grāmatas,» saka aktrise, dziedātāja, pasākumu vadītāja un fitnesa trenere Vita Baļčunaite.

Galvenā ēdienreize - brokastis

Tas, cik daudz laika Vita pavada virtuvē, atkarīgs no ikdienas darbu plānojuma. Gatavot viņai ļoti patīk, un ģimene, draugi saka, ka arī lieliski izdodas, tomēr to darīt regulāri un būt par mājsaimnieci aktrise nevarētu. «Tā kā mans ikdienas plānojums bijis piepildīts jau kopš mazotnes, bērnībā māmiņa pieradināja pie kārtīgu brokastu ieturēšanas, un kopš tā laika pirmais, ko no rīta kārojas gandrīz uzreiz pēc pamošanās, ir doties pie ledusskapja,» Vita pasmaida, uzsverot, ka tieši brokastis viņai ir galvenā ēdienreize.

Brokastīs viņa gatavo dažāda veida «risotto» ar vistas fileju un dārzeņiem, salātus ar dārzeņiem vai uzvāra pilngraudu auzu pārslas, kam pievieno rozīnes, banānus, ābolus vai kādus citus augļus, ogas vai diedzējumus. Auzu pārslas vāra ūdenī, nepievieno ne sāli, ne cukuru, tikai kanēli.

«Bija periods, kad bieži gatavoju dažādas picveida omletes ar daudzveidīgām piedevām, bet tad uz vairākiem gadiem intuitīvi pārtraucu iegādāties olas, pienu. Ļoti izjūtu, ja pārtika kļūst «mākslīga», tiek pievienotas antibiotikas, ķīmiski piemaisījumi,» saka Vita, piebilstot, ka tagad atkal iegādājas olas, bet tikai retu reizi un izvēlas tikai tās, ko dējušas brīvā dabā augušas vistiņas.

Slimnīcas galvenās pavāres mazmeita

Aktrise stāsta, ka lieli kulinārijas meistari un eksperimentētāji bija viņas vecmāmiņa (mammas mamma) un opaps, kurš gan bioloģiski nebija Vitas īstais vecaistēvs, tomēr jau kopš dzimšanas viņu mīļoja un lutināja kā savu mazmeitiņu.

«Mana vecmāmiņa kādreiz bija galvenā pavāre Rīgas 1. slimnīcā. Atceros, kā, būdama pavisam maziņa, ciemojos pie viņas darbā. Nostājos līdzās katlam, kurā viņa ikdienā gatavoja maltītes lielajam slimnīcas pacientu un personāla skaitam, un sajutos kā Īkstīte, nokļuvusi milžu valstībā, vai Alise Brīnumzemē. Tik milzīgs bija šis viramtrauks,» Vita padalās ar savām bērnības atmiņām, piebilstot, ka, pateicoties omītes darbavietai, Padomju Savienības preču deficīta laikā viņa retu reizi tika arī pie banāniem, kas tobrīd šķita īpašs gardums. «Sajūta, ka bērnībā banāni smaržoja un garšoja citādi,» viņa uzskata.

Savukārt Vitas opapam mājās bija vairākas pavārgrāmatas. «Katru reizi, kad devāmies ciemos pie maniem vecvecākiem, tikām sagaidīti ar pīrāgu un plātsmaižu smaržu sasildītu māju. Pīrāgi vienmēr bija lielā bļodā, pārklāti ar dvieli un sedziņu, lai tie ilgāk saglabātos sulīgi un silti. Bet cepeškrāsnī tikmēr jau gozējās un brūnojās sulīga ābolu vai rabarberu plātsmaize.»

Vita atminas, ka opapam bija īpaša skumbrijas marinādes recepte, un arī «vīriešu zapti» viņš gatavoja pēc savas unikālās metodes. «Omīte un opaps pirms vairākiem gadiem devušies uz Visuma mājokli, taču «vīriešu zaptes» recepte opapa rokrakstā man ir saglabāta joprojām. Gribu saņemties to kādu dienu pagatavot.»

Pie māmiņas viss ir gardi

«Tagad, braucot ciemos pie savas māmiņas, viņa mani vienmēr sagaida ar cepeškrāsnī ceptu vistiņu ar dārzeņiem, rasolu un dažāda veida svaigajiem salātiem. Pie māmiņas viss garšo īpaši un gardi. Parasti viņa sagatavo ļoti daudz, vēlāk dod ēdienu arī līdzi un nekādi nav pierunājama gatavot mazāk,» Vita sirsnīgi stāsta.

Savukārt no meitas mamma iedvesmojusies gatavot smūtijus. «Savulaik tos gatavoju bieži un ar receptēm dalījos arī savās sociālajās platformās. Bija laiks, kad dažādus «zaļos» kokteiļus no augļiem, dārzeņiem, salātiem gatavoju regulāri. Diedzēju mājās ķīniešu pupiņas, gandrīz gadu audzēju kviešu zelmeni un katru rītu no tā spiedu sulu jeb zaļos «šotiņus». Tagad smūtijus gatavoju reti, taču mana māmiņa savā ikdienā tos jau ilgu laiku gatavo salīdzinoši bieži.»

Ēst drīkst gandrīz visu

Vita ikdienā sev gatavo pati, jo uzskata, ka tāda maltīte viņas organismam ir daudz draudzīgāka. «Veikalā nopērkamajiem gatavajiem produktiem tiek pievienots ļoti daudz lieka - gan vesela virkne E vielu, gan majonēze un cita veida dažādiem mākslīgiem pulveriem piepildītas mērces.»

Aktrise uzskata, ka drīkst ēst gandrīz visus pārtikas produktus, ja vien uz kādu atsevišķu produktu vai produktu grupu nav individuāla nepanesamība, bet samērīgās devās, subproduktus nepadarot par ikdienu un neaizstājot ar pilnvērtīgu, sabalansētu uzturu.

«Ir svarīgi ieklausīties savā organismā un saprast, kas tam patiešām nepieciešams un ko ēdam vien ieraduma pēc. Piemēram, pārmērīga kafijas vai saldumu lietošana nodara tikai kaitējumu, nogurdina. Taču līdz šādai apziņai katram ir jānonāk dabiskā ceļā. Jo, ja cilvēks kaut ko sev aizliedz, bet pats jūtas nīgrs un dusmīgs, vai tieši pretēji - apēd kaut ko, kas, viņaprāt, ir postošs, un pēcāk dzīvo pašpārmetumu pēcgaršā, viņš sevi lēnām grauj emocionāli,» Vita uzskata. Apzinoties, ka cilvēka fizioloģija ir cieši saistīta ar psiholoģiju, viņa pirmām kārtām meklē saskaņu pati ar sava prāta saturu un sajūtām.

Neko nezināja par olbaltumvielām

Kalorijas gan Vita nekad nav skaitījusi, taču, kopš pabeidza Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmiju, kur studēja arī fizioloģiju un uzturmācību, viņa daudz apzinātāk izvēlas, ko ēst, piedomājot, lai ēdiens būtu iespējami sabalansēts un pilnvērtīgs.

«Kopš bērnības esmu varējusi ēst, cik daudz vēlos un ko vēlos. Arī vēlākajos gados ēdu patiešām daudz un jebkurā diennakts laikā. Jutos labi tikai tad, kad biju pārēdusies,» Vita smaidot atzīst, sakot, ka tagad gan ir pamainījusi savus ieradumus, jo gan vielmaiņa pamainījusies, gan arī pati jūt, ka tik liels pārtikas daudzums viņai nav nepieciešams.

«Mana otrā augstākā izglītība ir izglītības un sporta darba speciāliste ar kvalifikāciju - fitnesa trenere. Kad 2017. gadā iestājos akadēmijā [Vita to pabeidza 2019. gadā], liekas, ka savā kursā biju vienīgā, kura neko nezināja par olbaltumvielām, ogļhidrātiem un to, kā uzskaitīt ēdienā esošās kalorijas.» Līdz tam Vita produktus izvēlējās, vadoties pēc intuīcijas un pēc aptuveniem priekšstatiem par to, kas organismam nepieciešams, bet šobrīd viņa savu ēdienkarti veido daudz apzinātāk un ikdienā cenšas tajā iekļaut vajadzīgo uzturvielu daudzumu.

Zaļais vitamīnu kokteilis

(imūnsistēmas stiprināšanai un organisma attīrīšanai)

SASTĀVDAĻAS

  • 1 ābols
  • 1 bumbieris
  • 2 seleriju kāti
  • romiešu salāti
  • spināti
  • 1 banāns
  • ½ citrona sula
  • dzeramais ūdens
  • mazliet ingvers, pētersīļi un koriandrs (var arī nebūt, pēc izvēles)

Cuk-cukripiņas jeb cūkīši

(ātri pagatavojami našķi)

SASTĀVDAĻAS

  • cukini
  • Holandes vai Krievijas siers
  • salami vai kūpināta mājas desa
  • sviests vai eļļa

PAGATAVOŠANA

Cukini sagriež 0,5-0,7 cm biezās ripiņās, izsautē sviestā uz pannas, pievieno mazliet sāls. Katrai ripiņai uzliek plānu desas šķēlīti, uz tās - siera strēmelīti (noņem no uguns vai samazina elektriskās plīts karstumu, pannai uzliek vāku un ļauj sieram izkust).

Ja kārojas izbaudīt cukini dabisko garšu vai ja gaļu uzturā nelietojat, desu var nepievienot.

Čiki-briki ar vistiņu

(viegli un ātri pagatavojama maltīte)

SASTĀVDAĻAS

  • rīsi
  • vistas fileja (var izmantot vistas šķiņķīšus, jo tie ir sulīgāki)
  • kukurūza
  • burkāni
  • paprika
  • olas
  • sāls
  • «Santa Maria» garšvielas «Piedeva šašlikam» un «Piedeva vistas ēdienam»
  • eļļa cepšanai

PAGATAVOŠANA

Kamēr vārās rīsi (tiem pievieno mazliet sāls), uz pannas sautē sarīvētus burkānus, līdzās apcepina gabaliņos sagrieztu vistu un papriku - tiem pievieno mazliet no abām «Santa Maria» garšvielām, kukurūzu un novārītos rīsus.

Ja vēlas, pa virsu var uzsist olu.

Pēc vēlēšanās ēdienam var pievienot arī sīpolus.

Vakara Ziņas

Ieraugot šādu nosaukumu, ir tikai divas versijas – Mendeļejeva tabulā ir ierakstīts jauns ķīmiskais elements vai radusies grupa, kas spēlē metālmūziku. Kurš ir pareizais variants? Otrais. “Murgu purvs” ir otrais šīs apvienības EP jeb minialbums, kas seko 2021. gada aprīlī izdotajam debijas darbam “Purva metāls”.

Svarīgākais