VAKARA ZIŅAS. Mazais Teodors ar lauvas krēpēm
Televīzijas Rīga TV24 raidījuma cikla «Teorija & prakse» vadītāja Anita Daukšte ir patiess dzīvnieku draugs. Viņai patīk visi dzīvnieki, tomēr mājās priekšroka tiek dota sunim. Šobrīd Anitas ģimenē dzīvo piecus mēnešus vecais Teodors. Suņuks ienāca ģimenē Otrajos Ziemassvētkos. Teodors ir pekinieša un špica krustojums, kas Amerikā ir aprakstīta kā šķirne «Peek-a-pom».
Labvēlīgs un aktīvs
Šīs šķirnes pārstāvjiem pastāv uzvedības apraksts, kam mazais Teodors tiešām atbilst. Viņš ir ļoti aktīvs, zinātkārs un kustīgs suns. Pekinieši galvenokārt ir ļoti mierīgi suņi, savukārt Teodoram piemīt špiciem raksturīgā aktivitāte. Suņuks ar lauvas krēpēm ir labvēlīgs pret cilvēkiem un labprāt grib draudzēties ar citiem suņiem, bet ne visi viņa sugas brāļi vēlas to pašu. Tas tāpēc, ka ķepainis ir pavisam mazs kucēns un mēdz būt pārāk uzbāzīgs. Sākumā mazais kamoliņš likās bailīgs un nedrošs, tomēr šobrīd suņuks ir komunikabls un vienmēr gatavs ar sajūsmu iepazīties ar jauniem kompanjoniem. Anita uzsver, ka Teodoram ir svarīga saimnieka klātbūtne. «Tiešām grūti iedomāties, kā būs tad, kad beigsies daļēji attālinātais darbs. Domāju, viņš būs vairāk pieaudzis un pieradīs, ka kāds visu laiku nav klāt. Šobrīd, pateicoties attālinātajam darbam, esam ar viņu diezgan daudz kopā.»
Dzīvesprieka pote
Šis Anitai ir trešais suns un, kā pati uzsver, visenerģētiskākais no visiem. «Pirmais mums bija krancītis, kas aizsaulē aizgāja diezgan sen. Pagājušogad pēc smagas slimības 12. aprīlī nomira šicū šķirnes suns Frederiks. Ļoti pārdzīvojām. Šicū bija tīršķirnes suns, īsts aristokrāts un ļoti atšķirīgs no Teodora. Frederiks bija lēnīgs, cienīgs un pat ar aristokrātiskām manierēm. Teodors ir ļoti kustīgs, enerģisks, darbīgs, grib spēlēties un pieprasa nepārtrauktu uzmanību.
Pēc Frederika aiziešanas mēs diezgan daudz pētījām sludinājumus, taču neplānojām uzreiz iegādāties citu suni. Bet reiz ieskatījāmies sludinājumu portālā, un ieraudzīju šo kucēnu. Varētu teikt, ka uzreiz iemīlējos. Nākamajā dienā braucu pakaļ. Mums tiešām bija mīlestība no pirmā acu skatiena. Teodors ir riktīgs mīlulītis. Sunītis ir kā dzīvesprieka pote, jo vienmēr ir enerģisks. Viņam nekad nav slikts garastāvoklis. Viņš neiegrimst depresijā, kā tas šajā laikā notiek ar cilvēkiem. Suns visu laiku uzmundrina un liek būt formā. Visu laiku ir kaut kur jāiet, ir dienaskārtība. Nevar izlaisties un aizmirst par dzīvnieku. Šīs šķirnes suņi būtu piemēroti arī pilsētas dzīvei un dzīvoklim.
Un vēl esmu ievērojusi, ka pandēmijas laikā ir ļoti augušas mājdzīvnieku cenas. Daudziem ir aktuāls cilvēciska kontakta trūkums, ko daļēji grib aizvietot ar mājdzīvnieku.»
Saprātīgs blēņdaris
«Teodors ir ļoti, ļoti saprātīgs. Viņš ir iemācījies pateikt atsevišķas skaņas. Kad ar kakla skaņām pasaka «grr», zinu, ka viņš paziņo: gribu iet ārā. Vēl viņš ar kakla skaņām prot pateikt «ava », nevis «vau». Kad Teodoram pasaka «ava», viņš to atkārto. Šad tad viņš ir spējis pateikt arī «mama». Pagaidām Teodors mācās nēsāt mantiņas vai bumbiņas. Suņu skoliņai pagaidām mums nav laika, bet bumbiņu viņš atnest prot. Teodors ļoti labprāt pastaigājas. Mēs gan neejam ilgās, garās pastaigās, jo tādas viņam nepatīk. Toties viņš biežāk iziet ārā. Parasti ar Teodoru aizejam līdz kādam noteiktam punktam, un pēc tam viņš dodas atpakaļ uz dārzu. Ārpus mājas esam devušies tikai vienā garākā braucienā.
Pagaidām neesam atrisinājuši problēmu, ka viņam patīk izplūkāt un apēst krokusus. Viņam patīk apēst krokosa ziedus, apgrauzt tulpes. Teodors mēdz izkašāt topinamburu sakņu bumbuļus, kurus, protams, arī pakošļā. Viņš ir atradis pat pagājušā gada ābolus. Viņam patīk jebkas, ko var iebāzt mutē, un tad bēgt ļoti tālu. Teodoram ir spēcīgi mednieka instinkti. Kad ziemā bija biezs sniegs, citreiz nesapratu, ko viņš tur rok. Kad sniegs nokusa, izrādījās, ka tur ir žurku alas. Acīmredzot viņš tās sajuta, tāpēc cītīgi rakās.»
Garspalvainā skaistuļa ikdiena
Anita stāsta: «Man daudzi ir jautājuši, kāpēc izvēlos suņus, kuru spalva pieprasa īpašākas rūpes. Bet man patīk tieši garspalvaini dzīvnieki. Arī šicū bija ļoti jāķemmē, jāpucē un visādi jākopj. Ar Teodoru ir tieši tas pats. Mēs domājam, ka vasarā Teodora kažoku nāksies cirpt, lai viņam nav karsti. Viņš nav tik liels, kā izskatās, jo suņukam ir kupla, 15 centimetru gara spalva. Tās ir riktīgas krēpes. Kad ejam pa ielu, visi garāmgājēji uzreiz smaida un ir sajūsmā, mēģina ucināties ap Teodoru. Ārsti, kas viņu potēja, teica, ka šim sunim tikai skaistumkonkursos jāpiedalās.»
Suņa īpašnieku ikdienā vienmēr ir jāieplāno regulāras pastaigas, un mājās ir jābūt instrumentu komplektam un vismaz trīs ķemmēm, lai varētu sakopt garspalvainā dzīvnieciņa kažoku. Jārēķinās ar to, ka ne visi suņi grib ķemmēties un var pretoties vai izvairīties no šīs procedūras. Tāpēc mājdzīvnieks ir pakāpeniski jāpieradina pie tā, ka tiks ķemmēts.
Kucēns nedrīkst palikt viens ilgāk par trim stundām. Viņš ir pakāpeniski jāpieradina pie vienatnes mājās. Svarīgi ir arī pārdomāt mājas mīluļa ēdienkarti un atrast vispiemērotāko barību. Anita uzsver: katram, kurš izvēlas mājdzīvnieku, jārēķinās ar to, ka par dzīvnieku nedrīkst aizmirst domāt, pamest novārtā. Tāpat katram ir savs piemērotākais mājas mīlulis. Piemēram, cilvēki, kuri nevēlas regulāri ķemmēt suni, var izvēlēties gludspalvainu mājas mīluli. Ir cilvēki, kuru ikdienai piemērotāks būs kaķis.