Ja viss būtu ritējis, kā iecerēts, tad pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados ieplānotā Rīgas metro būve būtu pabeigta šogad. Tiesa, vērienīgo projektu, kura dēļ Latvijā tiktu ievests tūkstošiem viesstrādnieku no tolaik «brālīgajām» PSRS republikām, astoņdesmito gadu otrajā pusē izdevās apturēt, pateicoties Vides aizsardzības kluba aktivitātēm un sabiedrības protestiem. Sākotnēji daudzsološais projekts tika pārtraukts, taču ik pa brīdim uzvirmo diskusijas, vai Rīgas transporta problēmas atrisinātu metro, turklāt šī tēma nu ir iedvesmojusi arī daiļliteratūras autorus.
Rīgas metropolitēns jeb Rīgas metro ir nerealizēta 70. un 80. gados plānotā pazemes sabiedriskā transporta sistēma Rīgā. Galējā projekta variantā bija paredzētas trīs metro līnijas: Imanta-Centrs-Jugla-Dreiliņi, Mežaparks-Centrs-Ziepniekkalns un Centrs-Buļļi. 1987. gada rudenī kļuva zināms, ka Rīga no Maskavas ir saņēmusi naudu projekta īstenošanai - 250 miljonus rubļu. Vienlaikus tika ziņots, ka šis projekts kļūs par visdārgāko toreizējā Padomju Savienībā - pēc speciālistu aprēķiniem, viena kilometra izbūves izmaksas varēja sasniegt 25-26 miljonus rubļu (salīdzinājumam: nesen uzbūvētā Minskas metro izmaksas bija 15 miljoni rubļu kilometrā).
Kā pirmo līniju, kuras celtniecības uzsākšana bija plānota 1990. gadā un jāpabeidz līdz 2002. gadam, bija paredzēts uzbūvēt VEF-Zasulauks (to dēvēja arī par palaišanas līniju). Pirmajā kārtā bija paredzēts abos virzienos pagarināt jau uzbūvēto pirmo līniju, no VEF stacijas izbūvējot to līdz Juglai, no Zasulauka stacijas līdz Imantai un izbūvēt papildu līniju no pieturas «Draudzība» (Esplanāde) līdz Dreiliņiem.
Otrajā kārtā bija jāizbūvē pavisam jauna līnija no Sarkandaugavas līdz Ziepniekkalnam caur jau esošo Stacijas laukuma staciju. Visu trīs metro līniju izbūve un nodošana ekspluatācijā bija jāpabeidz līdz 2021. gadam, un trijās līnijās kopā vajadzēja būt 33 stacijām, no kurām trīs bija centrālās pārsēšanās stacijas.
Staciju projektēšanā bija iesaistījušies arī Latvijā labi zināmie arhitekti Modris Ģelzis un Andris Kronbergs u.c., un viņu zīmētās staciju skices, kas uzvarēja 1983. gadā izsludinātajā Rīgas metro staciju interjera slēgtajā konkursā, joprojām apskatāmas vietnē «Vikipēdija» un bija izstādītas vairākās arhitektūras ekspozīcijās.