Bijušais policists Arturs Vaišļa uzrakstījis grāmatu «Piektā». Ar ko tā var ieintriģēt? Pieteikumā sacīts, ka viens no literatūras uzdevumiem ir ļaut mums iepazīties ar dzīves netīkamo pusi, un «Piektā» šo iespēju mums piedāvā. Ironiski, reizēm kariķēti, taču bez πι vārdiņiem.
Pirms dažiem mēnešiem »Vakara Ziņas« jau informēja, ka ekspolicists uzrakstījis kārtējo pasaku grāmatu bērniem, un nu - jauna grāmata?! Arturs Vaišļa atbild: «Man nav tāds jēdziens - rakstīt grāmatas. Paralēli strādāju pie piecām līdz septiņām grāmatām. Ir dienas, kad uzrakstu vai izdomāju trīs rindiņas, ir, kad puslapu. Esmu arī nosapņojis ideju grāmatai. Sapnī, jā. Tad ir jānobriedina doma, un aiziet. Rakstot vienu grāmatu, rodas ideja nākamajai.» Un viņam jau top nākamā! Bet ir arī iesākti darbi, kas tiešām guļ atvilktnē un gaida īsto brīdi. Viens iegūlis pat kopš 1997. gada un ir par 90 procentiem pabeigts, bet līdz drukāšanai autors to nav pieslīpējis. «Kad jūtu, ka nav labi, tad apstādinu. Tāpat kā cepot pankūkas - piešausi vienu olu par daudz un būs par cietu!» viņš lakoniski saka.
