VAKARA ZIŅAS. 10 lietu, kas raksturo Binniju Ārbergu

«Labsajūtas formula dzīves laikā katram cilvēkam mainās un, iespējams, pat daudzkārt. Arī es dažādos dzīves posmos esmu izdzīvojusi «dažādas dzīves», bet manas prioritātes nav mainījušās, tās tikai samainījušās vietām,» saka sievišķīgi šarmantā uzņēmēja, skaistumkopšanas salona «BBbinnija» vadītāja Binnija Ārberga.

LUISS

«Es esmu ļoti laimīga, ka mans dēliņš, mans puisītis Luiss izvēlējās mani par savu mammu. Tā ir netverama laime. Viņš man ir iemācījis ļoti daudz, tostarp pacietību, kas man nepiemita it nemaz. Tā ir ļoti laba dzīves mācība, liels, liels paldies viņam par to,» saka Binnija, uzsverot, ka mēs nevaram būt tik lepni, lai teiktu, ka mācām savus bērnus. Viņa uzskata, ka bērni māca mūs.

SALONS «BBBINNIJA»

«Mans salons ir mana pasaulīte, ko esmu radījusi lielajā pasaulē, jo, kā teica Imants Ziedonis, mums katram vajag radīt savas mazās pasaules, jo lielā pasaule cilvēkam ir par lielu. Un tajā pasaulē, ko esmu izveidojusi, es esmu laimīga gan par iespēju būt kopā ar tiem cilvēkiem, kuri pie mums viesojas, gan par saviem darbiniekiem, no kuriem daži laika gaitā jau kļuvuši par maniem draugiem.»

DRAUGI

«Mana pasaule, protams, nebeidzas salona telpās - es to ļoti rūpīgi veidoju arī ap sevi. Jo manā labsajūtas līmenī ļoti liela nozīme ir cilvēkiem un draudzībai tās augstākajā kategorijā. Dzīves laikā daudz kas mainās, bet savus draugus un mūsu draudzību es ļoti sargāju,» stāsta Binnija, atklājot, ka arī ar vīriešiem, kurus viņa kādreiz mīlējusi, ir «neticamā veidā» izdevies palikt labos draugos. «Arī tas man sagādā milzīgu komfortu, jo nevienu cilvēku, kuru esmu mīlējusi, nespēju pārlikt «naida formulā». Es izvēlos draudzēties, un esmu laimīga, ka šie cilvēki ap mani pulcējas.» Binnijai ir svarīgas arī draudzenes, ar kurām no sirds izrunāties, un tādas viņai ir vairākas. «Esmu viņām ļoti pateicīga, ka viņas katra mani pieņem un izprot savādāk, un tas ir tik feini!»

BRĪVĪBA

«Man ir liela nepieciešamība pēc brīvības - lai dvēsele ir brīva, lai tā netiek iegrožota kādos neticamos rāmjos, kas, protams, tagad notiek visā pasaulē. Bet tas viss reiz pāries,» Binnija nešaubās. Brīvības izjūtu viņai dod jūra, tāpēc, dodoties tuvākos ceļojumos, viņas galamērķi ir Jūrkalne, Pāvilosta, Liepāja. «Brauciens uz Liepāju vienmēr ir brīvības un kultūras ceļojums - tad braucam uz vairākām dienām, apmeklējam teātra izrādes, staigājam gar jūru, pasēžam «Red Sun Buffet» jūras krastā. Un tās nav sarunas par laiku, kovidu un citām laicīgām lietām - tās patiešām ir īstas sarunas. Liepāja ir maģiska vieta, kur manas baterijas tiek tā uzlādētas, ka varu lidot atpakaļ uz darbiem.»

TEĀTRIS

«Teātris man ir svarīgs jau kopš bērnības - šo «indi» manās asinīs iepilināja mana mamma, par ko esmu viņai ļoti pateicīga. Un man ir ļoti liels prieks, ka varu būt ne tikai skatītāju zālē, bet arī «otrā pusē» - satikties ar ārkārtīgi brīnišķīgiem, gudriem un talantīgiem cilvēkiem. Un, kas man ļoti patīk, - arī ar brīviem cilvēkiem, kuri mani iedvesmo un spārno.»

KINO

«Pilnīgi viss, ko darām, ko redzam, ko dzirdam, ko domājam, ko ēdam, ir ļoti svarīgs, un to es mācu arī savam dēlam. Un tajā visā ļoti svarīgi ir arī iemācīties skatīties labu kino. Protams, pasaule ir pārpildīta ar daudzām nelikvīdām lietām, tajā skaitā arī kino, tāpēc es ļoti iedvesmojos no laba kino, tas man dod spārnus, tas mani sakārto gan fiziski, gan emocionāli,» stāsta Binnija, piebilstot, ka viņa ir Eiropas kino cilvēks un Kannu kinofestivāla filmām viņa naudu nežēlo.

GRĀMATAS

«Lai cik ļoti mēs būtu digitalizēti, neviena e-grāmata nespēj iedot to sajūtu, kāda ir, paņemot rokās grāmatu. Grāmatnīca ir mana svētnīca, es varu pusi dienas tajā pavadīt, pētot grāmatas, jaunos izdevumus. Tā ir brīnišķīga sajūta,» Binnija sajūsmināti stāsta. Viņa, protams, arī pamanījusi, ka Latvijā grāmatnīcās jau kādu laiku ir kafejnīcas, un šis ir tas salikums, kas viņai ir ārkārtīgi patīkams, «jo grāmata un kafija ir baudas esence».

GURMĀNIJA

«Es esmu nelaimīga, ka tagad viss ir slēgts, ka nav iespējas aiziet uz kafejnīcu un padzert kafiju no porcelāna krūzītes. Kafejnīcas un restorāni ir arī mani ceļojumu mērķi - kad kaut kur dodos, vienmēr painteresējos, kuras ir tās vietas, ko būtu vērts apmeklēt. Lai ēdiens patiešām būtu labs, lai apkalpošana būtu sirsnīga, lai pavārs ēdienu būtu gatavojis ar mīlestību un prieku. Man tiešām ļoti žēl, ka šajā situācijā tā visa nav, bet es ticu, ka paies laiks, un tas viss atgriezīsies. Tad mana sirds atkal gavilēs!»

MŪZIKA

«Es ļoti rūpīgi izvēlos, kādu mūziku klausīties gan mājās, gan salonā. Man svarīgi arī, kāda mūzika skan vietās, kur uzturos, un, ja tā man nepatīk, man paliek ne tikai emocionāli, bet pat fiziski slikti,» saka Binnija, uzsverot, ka mūzikai ir liels spēks - tā var ne tikai ļoti nodarīt pāri viņas izjūtām, bet arī uzraut debesīs.

FRANCIJA

«Francija ir mana dvēseles lidojuma augstākā kategorija. Man patīk viss, kas ar to saistās! Man patīk Parīze, kur esmu bijusi jau neskaitāmas reizes. Tur vienmēr braucu oktobra sākumā, jo tad Parīze ir ļoti skaista - tur vēl viss zied un smaržo. Tas parasti ir ceļojums vienatnē pie manas draudzenes Parīzes. Francijas eliksīru esmu «iepotējusi» arī savam dēlam, un mēs abi mācāmies franču valodu. Un franču ēdieni, un franču vīni…! Ja pati pērku vīnu, vienmēr izvēlos franču, ja šampanieti, tad «Champagne» vai «Cremant», jo tad man ir sajūta, ka iemalkoju Franciju… Tā nav modes lieta, man tā ir bijis vienmēr - tas ir no iepriekšējās dzīves,» domā Binnija. Viņa atklāj, ka tāpēc arī dēlam ir franču vārds. «Kad viņu vēl gaidīju, pie manis atnāca vārds Luiss un nelaida vaļā. Bērniņš gribēja, lai viņu tā nosauc…»