Marta beigās, ja viss notiks, kā plānots, klajā nāks izcilā aktiera Jura Strengas izstāstītais un kinorežisores Ilonas Brūveres pierakstītais dzīvesstāsts «Mana grāmatvedība». Kā sarunā ar »Vakara Ziņām« saka aktieris, tas būs stāsts par viņa un arī Dailes teātra dzīvi. Vēl aktieris ļoti gaida laiku, kad pēc divu mēnešu trimdas Rīgā varēs pārcelties uz savu Klapkalnciema māju, jo tur darāmā netrūks: ies pārgājienos, strādās dārzā, gādās malku un darīs daudz ko citu.
[...]
Vīruss - vispārēja zemeslodes atriebība
Taujāts, kā izdevies pārdzīvot vīrusa laiku un kā tas ietekmējis viņa dzīvi, Juris Strenga atteic, ka ļoti mierīgi: «Man Klapkalnciemā ir ko darīt: ir dārzs, ir mežs, ir malkas sagāde. Pavisam vienkārši: ja ir māja, tad nav brīža, kad nebūtu, ko darīt.» Savukārt, ja nu galīgi neesot, ko darīt, varot iet pastaigāt gar jūru, taču «atklāti sakot, tas man nepatīk, jo nevar staigāt, ja nav mērķa. Vismaz varētu aiziet līdz kaimiņu ciemam un pasēdēt kafejnīcā, bet arī to pašreiz nevar, jo nedrīkst sēdēt kafejnīcā un nedrīkst dzert alkoholu. Tad kāpēc staigāt, ja ar cilvēkiem runāt nedrīkst, tikties nedrīkst… Tad nu vienīgi atliek lasīt gliemežvākus vai akmentiņus.»
Aktieris arī strikti teic, ka, viņaprāt, vīruss ir vispārēja zemeslodes atriebība un ironiski piebilst, ka «tik riebīgu sugu kā cilvēks zemeslode vēl nekad nav piedzīvojusi - viņi izrok tuneļus, iznīcina atmosfēru un leduslāčus. Tāpēc domāju, ka nekas labs uz priekšu nav gaidāms, jo iznīcība turpinās… Notiekošo uztveru filozofiski - ka pašreiz notiekošais ir neizbēgama dabas un zemeslodes atriebība par cilvēku nodarīto ļaunumu. Mēs to esam pelnījuši, ar to mums jārēķinās!»
