«Ja tā padomā, tā ir liela laime, ka nav baigi jāmokās – vienkārši ņem un dari. Laime ir ikdienā,» uzskata spilgtā modes māksliniece un gleznotāja Elita Patmalniece. Un tā viņa arī dzīvo – nenogurstoši iet un dara. Un ar savu košumu padara pasauli dzīvespriecīgāku.
LATVIEŠU ESTRĀDE
«Es mīlu latviešu estrādes mūziku. Protams, Raimonds Pauls, Imants Kalniņš, «Līvi», «Credo», «Turaidas roze», «Jumprava». Tā ir mūzika, ko es klausos ikdienā. Man patīk arī dziedāt līdzi, jo visas dziesmas ir labi zināmas. Es klausos visādu mūziku, bet mani draugi jau zina, ka man mājās vienmēr skan «vecā» latviešu mūzika. Es gribētu kā dīdžejs izveidot arī savu dziesmu listi, pie kuras varētu dejot.»
KRĀSAS. KLEITAS
«Es visiem asociējos ar savām princesēm - krāsainajām gleznām. Jau vairāk nekā trīs gadus tās lieku arī uz kleitām, jo visiem jau nevajag gleznas. Daudzas sievietes saka, ka grib šīs krāsas uz kleitām, lakatiem, jo tās dod enerģiju, iedvesmu, rada labu noskaņojumu un padara ikdienu košāku. Un tā manas «princeses» dzīvo savu dzīvi, tās kļuvušas arī par «nēsājamo mākslu» un - vairo pasaulē prieku,» stāsta modes māksliniece. Pērnvasar pat radās sauklis, ka katrai Latvijas sievietei vajag Elitas kleitu.
IZSTĀDES
«Agrāk, kad bija iespēja braukt uz ārzemēm, man patika apmeklēt izstādes un iedvesmoties no pasaules māksliniekiem. Arī ar savām izstādēm mēģinu cilvēkus iedvesmot,» saka modes māksliniece, atgādinot, ka pērnajā rudenī viņai bija personālizstāde galerijā «Putti» - tās bija viņas «Apziņas skices». «Apziņas noslēpums joprojām nav atminēts. Tāpat kā neviens nezina, kur īsti mājo atmiņa. Es neizdomāju zīmējumu, un zīmējot es nedomāju, ko daru. Es esmu zīmējumā un vienlaikus arī esmu šis zīmējums. Zīmējums ir mana meditācija un savienojuma punkts - durvis uz lielo noslēpumu…»
VELOSIPĒDS
«Man patīk kustēties, tāpēc jau daudzus gadus pa pilsētu pārvietojos vai nu kājām, vai ar riteni. Ritenis man vajadzīgs, lai varu «iet pa pasauli septiņjūdžu zābakiem». Tā vairāk varu izdarīt. Tagad jau modē ir vairāk staigāt kājām, bet, braucot ar riteni, varu ātrāk visur nokļūt. Es ļoti gribētu arī mašīnu, bet man nav autovadītāja apliecības. Varbūt vajadzētu to beidzot nokārtot,» Elita aizdomājas, neslēpjot, ka pirms apmēram desmit gadiem jau bija uzsākusi mācīties autovadītāju kursos, bet bija daudz darba, un līdz eksāmenam viņa tā arī netika.
PRIEKS UN IEDVESMA
«Man ir svarīgi radīt - prieku un iedvesmu citiem. Vai ar savu gleznu, vai kleitu, vai ar kādu atziņu. Man ir arī atziņu grāmata «Prieks. No A līdz Z» [Apgāds «Zvaigzne ABC», 214] , kurā apkopoti dažādi svarīgākie manas dzīves mirkļi. Cilvēkam ir jābūt priecīgam, enerģiskam. Ja ir kādas problēmas, tās vajag risināt. Ir jākustas, ir jādara un ir jāvairo pozitīvas emocijas. Katrā dienā - ir saule vai apmācies - var atrast prieku,» viņa uzskata. Galvenais - darīt to, kas patīk un aizrauj.
Taujāta, kas viņu pašu iedvesmo un aizrauj, modes māksliniece atteic, ka laikā, kad nav iespējams doties uz ārzemēm, ir grāmatas un fotogrāfijas no ceļojumiem, ko ikdienas skrējienā nav bijis laika pat izskatīt un «pārstrādāt». «Tagad, kad laiks ir mierīgāks un neviens nerausta, var pārskatīt to, kas ir piedzīvots un uzkrāts un, iespējams, arī transformēt kādos darbos.»
DABA
«Gan ziemā, gan vasarā man ir svarīgi būt dabā un, izbaudot tās varenumu, sasmelties spēku. Katru gadu, cik vien iespējams, cenšos aizbraukt līdz jūrai - redzēt horizontu. Kad ikdienā peries pa pilsētu, daba palīdz atveldzēties, paskatīties uz pasauli no cita skatpunkta un apzināties sevi kā pasaules daļu. Daba ļoti attīra un dod spēku. Ziemā man gribējās kā bērnam iekrist sniega kupenā, un - es tā arī darīju! Bija baigi forši! Jā, tas arī ir svarīgi - nepazaudēt bērnu sevī,» Elita uzskata. Viņa domā: ja dzīvotu pie ezera vai jūras, arī ziemā ietu peldēt. «Pāris reizes esmu pamēģinājusi, un man patika! Man pietrūkst iespējas to darīt regulāri, jo, dzīvojot pilsētas centrā, nevar pliks iekrist sniegā…»
MASKAS
Pandēmijas laikā mākslinieces radošums materializējās… sejas maskās. «Viens pasūtīja, lai uzšuju, sāku to darīt, un man iepatikās. Lai neizskatītos pārāk drūmi, piegāju šim procesam radoši un - tā radās krāsainas un ļoti priecīgas maskas. Un cilvēkiem tās patīk. Nu, ko darīt, ka tādi ir noteikumi, ka mums vajag tās maskas. Tad lai tās ir vismaz košas!»
MĀKSLAS GRĀMATAS
«Man ir jau vesela bibliotēka ar mākslas grāmatām, ko parasti pērku, būdama ceļojumos. Grāmatas esmu pirkusi arī tepat, Rīgā, tagad tās iespējams iegādāties tikai internetā. Tie ir mani mīļie mākslinieki, kuru grāmatas un mākslas priekšmeti mani iedvesmo. Skatoties un pētot, kā šīs grāmatas ir noformētas, kā mākslinieki tās ir veidojuši, es arī pati iedvesmojos. Man ļoti patīk. Tāpat pērku un pētu arī žurnālus «Vogue». Viena bildīte var tā iedvesmot, ka pēc tam veselu izstādi varu uztaisīt,» atklāj modes māksliniece.
TRAUKI
«Mani gleznojumi ir arī uz traukiem. Sākumā bija krāsaini, tagad ir melnbalti. Man patīk arī zīmējumi ar tušu, tāpēc man bija melnbaltā izstāde [«Levitācija», galerijā «Putti», 2016 - melnbaltais zīmējums klāja vienu galerijas sienu un tā izkrāsošanā varēja piedalīties jebkurš izstādes apmeklētājs; atlika vien paņemt turpat blakus noliktās krāsas un otas, un ļaut rokai sevi vadīt, saplūstot kopīgā iedvesmas lidojumā - šeit un tagad, katra individuālajai enerģijai kļūstot par daļu no mākslas darba radīšanas procesa]. Arī uz traukiem melnbalts izskatās efektīgi - tā ir vienkāršība un skaidrība, un tas arī veido savu stāstu.»
DIĒTAS
«Lai arī man ļoti patīk gatavot ēst, es vienmēr esmu domājusi arī par to, kā novājēt. Tagad aizdomājos: es visu laiku esmu kreņķējusies un sevi šaustījusi, ka atkal par daudz esmu apēdusi... Visa dzīve pagājusi, domājot, kā būt formā. Ārprāts, cik labi būtu, ja par to nebūtu jādomā! Bet, ja nebūtu domājusi, droši vien nevarētu ieiet pa durvīm,» Elita pasmaida un pieļauj iespēju, ka daudzi cilvēki dzīvo šādā pretrunā - patīk gan ēst gatavot, gan garšīgi paēst, gan grib būt labā formā…
