VAKARA ZIŅAS. Ko dara Andrejs Svilāns
Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektors Andrejs Svilāns (iespējams, daudzi viņu varētu atcerēties kā Salaspils Nacionālā botāniskā dārza direktoru) sarunā ar »Vakara Ziņām« atzīst, ka pēc nostrādātā gada ir iejuties jaunajā amatā un vismaz aptuveni apjautis, cik liela saimniecība ir nodota viņa pārziņā.
«Taču, manuprāt, viena no svarīgākajām lietām, ko mums izdevies panākt, - ieviešot lietotni «Dabas tūrisms» un aicinot cilvēkus doties dabā, esam devuši ieguldījumu vīrusa izplatības samazināšanā. Jo jebkura atrašanās svaigā gaisā ir krietni vien drošāka par jebkuru atrašanos telpās vai pārbāztā sabiedriskajā transportā.» Saikni ar Nacionālo botānisko dārzu Andrejs nav sarāvis un joprojām ir tā darbinieks. «Augu arī man nepietrūkst, jo tagad esmu ticis pie tāda dārza, kas mērāms tūkstošos hektāru!»
Viss balstās uz trim vaļiem
Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektora amatā Andrejs Svilāns stājās 2019. gada 1. novembrī. «Kad savulaik stājos Nacionālā botāniskā dārza direktora amatā, toreizējais Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs man teica: «Neuztraucies, Andrej! Tikai pirmie desmit gadi ir tie grūtākie…» Tēlaini sakot, viss balstās uz trim vaļiem: nekustamo īpašumu apsaimniekošana, aizsargājamo dabas teritoriju un biotopu apsaimniekošana. Un trešais valis ir dabas izziņa, izglītība, rekreācija un atpūta. Kā redzat, par saimniecības šaurumu galīgi nevaru sūdzēties!»
Mans sarunu biedrs uzsver - galu galā, dabas aizsardzības sistēma Latvijā darbojas jau vairāk nekā 100 gadus; daba ir tāda, kāda tā ir, lai gan pamazām mainās. «Līdz ar to dabas aizsardzībā izgudrot kaut ko radikāli jaunu būtu pagrūti. Tāpēc pašreiz galvenokārt strādājam pie tā, lai godprātīgi apsaimniekotu mums uzticētos īpašumus. Noslēgumam tuvojas lielais dabas skaitīšanas projekts; tāpat ir iesākti jauni darbi - piemēram, Sarkanās grāmatas revīzija, jaunu potenciāli aizsargājamo teritoriju izpēte.»