Kamēr ir drošāk ceļot tepat pa Latviju, brīvo laiku var izmantot, lai apskatītu latviešu filmās redzamās vietas un ēkas. Dažām var piekļūt ļoti tuvu, par citu kinofilmās redzamo māju, muižu vai piļu apmeklējumu jāvienojas ar īpašniekiem. Kinomīļiem piedāvājam »Vakara Ziņu« izvēlēto brīvdienu maršrutu.
Nārbuļi no «Likteņa līdumniekiem»
Televīzijas seriāls «Likteņa līdumnieki», kurš skatījuma ziņā pārsitis savulaik slavenās «Hameleonu rotaļas», filmēts Liezēres pagasta «Kalna Jaunzemjos». Daudzie garāmbraucēji un tūristi māju īsto nosaukumu pat necenšas iegaumēt, allaž taujā, kur ir «Nārbuļi». Filmēšana «Kalna Jaunzemjos» notika no 2002. gada 13. maija līdz 2007. gada 29. oktobrim. Filmēts ne tikai Liezēres pagastā, bet arī Oktē, Sedā, Daugavpils novadā, Krimuldā, Līgatnē, Rīgā. Seriālā «Likteņa līdumnieki» filmējušies 189 aktieri un vairāki simti masu skatu dalībnieku.
«Biekas» no «Limuzīna Jāņu nakts krāsā»
Lielākā daļa filmas darbības tika uzņemta Raiskuma pagasta «Bieku» mājās 1981. gadā no jūnija līdz novembrim. Fotogrāfijās redzama lielā talka 2016. gadā, kad filmas Mirttantes mājā rosījās talicinieki. Neticami, bet šogad «Limuzīnam» aprit 40 gadu! Savukārt māja ir apmēram 170 gadu veca, un zemesgabals, uz kura tā būvēta, reiz iegādāts par īsta zelta naudu.
«Sprīdītis» Līgatnē
Līgatnes Ānfabrikas (Handfabrik) klinšu pagrabos pagājušā gadsimta 80. gadu vidū tika filmēta princeses Zeltītes uzkūdītās raganas nakts buršanās aina mākslas filmā «Sprīdītis». Ānfabrikas klintis ir aizsargājams ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, tās atrodas Līgatnē, Rīgaskalna nogāzē. Pirms diviem gadu simtiem klinšu alās bija ierīkoti pagrabi vīna un pārtikas produktu glabāšanai. Pie klints atrodas bijušās Līgatnes dzirnavu slūžas, pār kurām uzbūvēts jauns un moderns zivju ceļš.
«Purva bridējs» Lielstraupes pilī
Filmā «Purva bridējs» (iekļauta Latvijas kultūras kanonā) iemūžinātas gan vietas, kuru vairs nav, gan tās, kuras, par laimi, vēl saglabājušās. Piemēram, Edgara peldēšanas skats ir viens no pēdējiem kadriem, kuros iemūžināts skaistais Pērses ūdenskritums, pirms to applūdināja Pļaviņu HES ūdenskrātuve. Pati respektablā Lielstraupes pils (attēlos) filmā ir Alaines muiža, zaļumballes ainas filmētas Cēsu pils parkā, bet Kristīnes un Akmentiņa laulības - Trikātas baznīcā. Sakritība, ka filmā Edgars ir karstasinīgs vīrietis, kurš dzer. Dzer un pēc tam ālējas. Savukārt Lielstraupes pilī jeb Straupes narkoloģiskajā slimnīcā gadu desmitiem tika ārstēti alkohola atkarīgie, par ko liecina fotogrāfija, kurā redzams kādreizējais izolators. Pirms tam tur bija psihoneiroloģiskā klīnika un mašīnu traktoru stacijas pārvalde. Šī ir vienīgā pils Latvijā, kas apvienota vienā korpusā ar dievnamu.
Lazdonas muiža no «Pelnu sanatorijas»
Mākslas filma «Pelnu sanatorija» filmēta Lazdonas muižā. Varētu teikt, ka tieši Dāvja Sīmaņa filma radījusi interesi par šo 19. gadsimta būvi Madonas novadā, pie Lazdonas ezera. Lazdonas muiža uzbūvēta 16. gadsimtā, bet tās ēkas, ko redzam filmā, tapušas trīs gadsimtus vēlāk. Starp citu, Otrā pasaules kara laikā Lazdonas muižā esot bijusi lazarete. Filmā atainoti notikumi 1917. gadā, kad karavīrs tiek nosūtīts uz sanatoriju nomaļā vietā Kurzemē.
«Mona» Zvārtavas pilī
Nevis pils, bet sapnis! To var raksturot vispārākajā pakāpē - vis... vis... vis... Kopš 1970. gada Zvārtavas muižas komplekss ar pili, saimniecības ēkām, dzirnavām un parku pieder Latvijas Mākslinieku savienībai. Zvārtavas mūsdienu porcelāna apgleznojumu kolekcijai nav analogu citur pasaulē. Pils neogotikas interjers ir unikāls, ir saglabājušās koka kolonnas vestibilā, parketa grīdas, mēbeles un stikla kupols ar vitrāžām. Maz ir tādu vietu Latvijā, kur guļamistabas rotā mākslinieku veidotās gultas - īsti mākslas darbi.
Zvārtavas pilī uzņemti Ināras Kolmanes filmas «Mona» notikumi.
Streiča filmzvaigznes Lauksaimniecības muzejā
Latvijas Lauksaimniecības muzejs Talsu pievārtē ir vienīgais tāds Baltijā un Krievijā - nekur tuvāk tik plašu kolekciju nevar aplūkot. Muzeja nosaukums var būt mānīgs, jo tas nav tikai, kā konservatīvāki prāti varētu domāt, vīriešus un bērnus interesējošs eksponātu krājums. Visu vecumu un kalibru apmeklētāji atradīs to, kas viņus aizrauj un intriģē - pat cara laiku klikatu un dokumentu, ar ko tika apliecināts, ka gadā vairāk par vienu apavu pāri iegādāties nedrīkst. Tādi laiki bijuši…
Starp citu, nav daudz filmzvaigžņu, kam drīkst ne tikai pieskarties, bet kārtīgi izpētīt pat dažu centimetru attālumā. Lauksaimniecības muzejā tādas ir, un tur atļauts ne tas vien. Vairāki muzeja eksponāti «strādājuši» režisora Jāņa Streiča filmās!
