VAKARA ZIŅAS. Normundam Skauģim fitness sākas uz šķīvja
«Tagad ir moderni skatīties, ko mēs ēdam, rēķināt, cik sveram, un vērtēt, kā izskatāmies. Ir jādzīvo līdzi laikam, tāpēc virtuvē cenšos būt pēc iespējas mazāk, jo tur vajag garšot un ēst, un tas iet labumā,» smaidot saka pazīstamais maizniekmeistars, labas maizes cienītāju un kārumnieku mīlētā zīmola «Lāči» radītājs un saimnieks Normunds Skauģis.
Padomju armijas virtuvē
«Gatavot ēst esmu mācījies jau bērnībā, jo ģimenē bijām četri bērni, dzīvojām laukos, un lauku saimniecībā darbu vienmēr bija pilnas rokas. Un lielākie bērni palīdzēja vecākiem gan saimniecības darbos, gan ēst gatavošanā. Tā es pamazām iemācījos visu ko gatavot, un man tas nekādas grūtības nesagādāja - kas jādara, tas jādara. Jo ēst visi grib, un garšīgi ēst arī visiem patīk,» stāsta Normunds, piebilstot, ka laukos, protams, ikdiena bija ļoti vienkārša un sarežģīti ēdieni netika gatavoti.
Arī dienot padomju armijā, Normunds, kā pats saka, šad tad gadījās virtuvē. Viņš tur tika nozīmēts, dodoties izbraukuma mācībās. Sākumā dienēja Voroņežā, kur tika apmācīti «sakarnieki», bet pēc tam pārcelts uz Piemaskavu, kur palika līdz dienesta beigām. «Tur regulāri bija visāda veida mācības, un es tur taisīju ēst. Ar ko bēdīga un reizē interesanta ir armijas virtuve? Ar to, ka produktu izvēle bija ļoti niecīga, bet tas iemācīja arī no maza produktu piedāvājuma pagatavot glaunu un garšīgu ēdienu,» stāsta slavenais maizniekmeistars.
Viens no tādiem ēdieniem bija skābu kāpostu salāti ar sīpoliem. «Skābēti kāposti bija vienīgie armijā pieejamie salāti, un, lai padarītu tos par ēdamiem, es izmērcēju ūdenī, lai dabūtu nost lieko skābumu. Pievienoju nedaudz eļļas un svaigus sīpolus. Sanāca ēdami skābi kāposti, kas visiem ļoti garšoja. Un otrs «izstrādājums» bija prosa, kas bija jāēd regulāri, tāpēc visiem bija apnikusi. Es pieliku tai klāt šķeltos zirnīšus, kas arī bija pieejami, pavārīju kopā un sanāca interesantāka un garšīgāka putra.»
Svaigi un kvalitatīvi
Maizes ceptuves saimnieks stāsta, ka šodien viņa uzdevums ir galvenokārt pārraudzīt procesu «Lāču» virtuvē, jo tur ir sava kafejnīca ar pilnu ēdināšanu, un Normunds gan seko līdzi pavāru darbam, gan domā par to, kādus ēdienus pasniegt, kā tos gatavot un no kādiem produktiem. «Ir divas galvenās iezīmes, kas man virtuvē ir ļoti svarīgas -mēs strādājam tikai ar svaigu un kvalitatīvu gaļu, cenšoties no tās iegūt maksimālo, ko piedāvā mūsdienu modernā tehnika. Jo, piemēram, cūkas šķiņķi var lēni, lēni gatavot un iegūt ļoti mīkstu gaļu ar izjusti dziļu garšu. Protams, tas ir ilglaicīgs process, jo vajag marinēt, tad aizņemt krāsni uz vairākām stundām, taču galarezultātā produkts ir ļoti baudāms. Un otra iezīme - mēs cenšamies ļoti dažādot mūsu salātu piedāvājumu, atbilstoši sezonai. Tie mainās, pat nedēļas garumā nav viens un tas pats,» stāsta Normunds, »Vakara Ziņu« lasītājiem piedāvājot pamēģināt svaigu dārzeņu salātus ar bazilika pesto, kas viņam pašam ļoti garšo un ko viņš regulāri ēd brokastīs.
Rupjmaize ar sviestu
«Man garšo viss, kas ir maksimāli dabisks - kārtīga rupjmaize, ko esmu ēdis jau no bērnības. Mēs mājās paši cepām maizīti, tā mums vienmēr bija pieejama. Mēs turējām arī cūkas, un mums bija pašiem savi tauki - tos izkausēja, sacepa kopā ar sīpoliem, atdzesēja, glabāja ledusskapī un tad vienkārši smērēja uz maizes. Padomju laikā ne vienmēr mājās viss bija, tolaik arī veikalos bija mazs piedāvājums, un to, ka maizīti var ēst arī ar taukiem, iemācījos no sava tēva. Viņš vēl uzgrieza virsū svaiga sīpola ripas, un man kā bērnam tāds likās ļoti nikns ēdiens, jo sīpoli koda acīs. Bet nu vīriešiem jau jāēd kārtīgi, un sīpols ir ļoti veselīgs,» Normunds dalās savās bērnu dienu atmiņās, sakot, ka šodien gan viņš maizi vairs neēd ar taukiem, viņam labāk garšo rupjmaizīte ar īstu sviestu. Vai ar biezpienu.
«Es vienmēr meklēju jaunus un interesantus produktus, un mans jaunākais atklājums ir biezpiens bez glutēna. Ir arī bezglutēna krējums, un nav jēgas lietot vienu bez otra. Tos saliekot kopā, biezpiens ar krējumu nav tik trekns,» stāsta maizniekmeistars. Viņam garšo arī auzu pārslas ar žāvētiem augļiem, bet, lai negrēkotu ar liekajiem taukiem, viņš tās ēd nevis ar saldinātu jogurtu, kas ir bagātīgs ar cukuru, bet ar beztauku jogurtu. Un, ja vēl vairāk vajag «taupīties», jogurta vietā izmanto tīrkultūru.
«Ja ikdienā tiek uzņemti treknāki produkti, un ziemā tie vienmēr ir treknāki, tad vismaz brīvdienās cenšos mazāk gatavot un piedāvāt organismam ko vieglāku. Nevis gavēju, bet uztaisu mazās pauzītes. Kaut kur izlasīju teicienu, ka fitness sākas uz šķīvja, un sapratu, ka tā arī ir. Un tad nav jāpārdzīvo, ka netiec uz sporta zāli. Bet kustības, protams, arī ir ļoti nepieciešamas.»
Maiznieku deserts
SASTĀVDAĻAS
- 150 g biezpiena
- 1 apelsīns (miziņa)
- 100 ml saldā krējuma (vai augu tauku)
- 3 ēdamkarotes cukura
- 25 g «Lāču» rupjmaizes rīvmaizes
- 4 ēdamkarotes dzērveņu un brūkleņu ievārījuma
- 50 g šokolādes skaidiņu
- 3 ēdamkarotes vārīta, atdzesēta ūdens
PAGATAVOŠANA
Rupjmaizes rīvmaizei pievieno vārītu, atdzesētu ūdeni, apmaisa un patur 2-3 minūtes, ļaujot rīvmaizei uzbriest. Saputo saldo krējumu ar cukuru, pievieno sadrupinātu biezpienu, pierīvē apelsīna miziņu un visu samaisa.
Masu liek deserta trauciņā vairākās kārtās: ievārījumu, uzbriedināto rīvmaizi, rīvēto šokolādi, biezpiena masu. Rotā ar dzērvenēm.
Svaigu dārzeņu salāti ar bazilika pesto
SASTĀVDAĻAS (vienai personai - 150 g)
- 15 g sarkano redīsu
- 20 g ziedkāpostu
- 10 g ķirštomātu
- 10 g gurķu
- 15 g paprikas
- 70 g salātu «Rosso»
- 10 g mini burkānu
- 5 ml citrona sulas
- pipari
- sāls
- cukurs
- 5 g bazilika pesto
PAGATAVOŠANA
Salātus saplucina, sagriež ziedkāpostus, redīsus, gurķus, sarkano un dzelteno papriku, burkānus, ķiršu tomātiņus. Pievieno citrona sulu, sāli piparus, cukuru un iemaisa bazilika pesto mērci.