Covid-19 pandēmijas dēļ aizvien biežāk cilvēki pavada laiku dabas takās un mežos. Lielāka rosība ir novērojama arī celtniecībā un remontdarbos, bet kā ir ar dārza darbiem? Žurnāls »Vakara Ziņas« uzklausīja trīs dažādus viedokļus un pieredzes.
Ģenerāļa Raimonda Graubes gurķu audzēšanas metode
«Man ir neliels 600 kvadrātmetru dārziņš. Galvenā rūpe ir skaists mauriņš. Padoms citiem: tīrot sniegu, nekādā gadījumā nedrīkst mest virsū sniegu augošiem krūmiem! To krūmu vai kociņu ieputina daba. Darbiem vēl ir par agru, dārzs šobrīd ir apsnidzis.
Patiesībā līdz garšaugiem vēl neesmu izaudzis. Uzskatu, ka tā ir ļoti smalka padarīšana. Varbūt mēs nākotnē tos audzēsim paši. Mums ir tikai divas ābelītes, vienā stūrī aug lazdas un ļoti garšīga vīnoga, par kuru rūpējos. Pagājušogad bija ļoti laba vīnogu raža. Par vienu ābeli man ir īpašs prieciņš, tā ir ļoti veca. Mūsu māja ir iebūvēta bijušajā vecajā ābeļdārzā. Paldies Dievam, ka būvniekiem bija tāda vēlme saglabāt ābeles! Mēģinājām ābeles nedaudz atdzīvināt gan izgriežot, gan apkopjot. Un āboli ir palikuši saldāki, nekā sākotnēji bija. Tās vecās šķirnes ir ļoti garšīgas, tādu mūsdienās vairs nav. Manuprāt, ābelēm ir 50 gadi. Varbūt mēs paši esam noticējuši, ka ābele ir kļuvusi jaunāka, bet vismaz esam atgriezuši agrāko garšu āboliem.
Mums ir arī mobilā gurķu dobe uz vienas kājas. Tā ir kaste cilvēka auguma augstumā, lai ir viegli apkopt. Gurķi aug neparastā veidā - stādi karājas pāri malai. Pienākot klāt, kaste ir plecu augstumā. Gurķi karājas tā, it kā būtu neliels ūdenskritums. To man ierādīja viens draugs. Kastīte ir maziņa, ūdens izturīga, melna, 40x40 centimetru liela, tajā aug četri stādiņi, kas visi ir diezgan ražīgi. Tie vispār nav jāravē, tikai jāmēslo, bet mēs to darām organiski, un ūdens ir jāpalej. Tas ir tāds skaists dekoratīvais elements. Saulainā laikā gurķi karājas gar to melno kastīti un ļoti pievelk siltumu. Gurķi sildās pie sieniņas kā siltumnīcā, jo melnums atdod siltumu. Varbūt gurķi augtu arī gaišā kastītē, bet man patīk tumšā. Vajag iegrozīt kastīti arī tā, lai tās viena šķautne skatās uz dienvidiem. Dienas gaitā tiek apspīdētas divas šķautnes.
Kādi vēl darbi? Puķes vairāk ravē mana sieva. Vasarā mauriņu pļaujam divas reizes nedēļā. Mums nav liela teritorija, tādēļ pļaušana aizņem divdesmit minūtes. Mauriņš obligāti ir jātīra. Ir tādi atsevišķi posmi, kur jāplūc laukā vecā zāle, kas ir liels darbs, un vietā tiek sagatavota jauna. Pavasarī kokiem apgriežam zarus.»