«Lai cik ļoti man garšo māmiņas gatavotie ēdieni, jo tā ir nostalģija un «bērnības garša», es tādus ēdienus negatavoju. Manas ģimenes ēdienkarte ir pilnīgi savādāka,» saka mūziķis Jānis Stībelis.
Ir jāzina noteikumi
Tieši viņš ir tas, kurš ģimenē gatavo ēst - gan pamatēdienus, gaļu un zivis, gan dažādas zupas, gan visa veida salātus, savukārt viņa sievas «departaments» ir kūciņas un saldie ēdieni. «Es arī piedalos, palīdzu, gatavojot saldos, tomēr vairāk gādāju par pamatēdienu - lai ģimene būtu paēdusi,» saka trīs dēlu - Emīla (12), Klāva (7) un Valtera (2) - tētis.
Interese par ēst gatavošanu Jānim nenāk no bērnības, jo viņa mamma, kā viņš pats sirsnīgi saka, ir ļoti čakla un allaž gājusi pa virtuvi kā viesulis, tāpēc viņš pa kājām nemaisījās. Pirmā pieredze ēst gatavošanā viņam bija studiju laikā Amerikā, tas bija 1996.-1997. gads. «Dzīvoju studentu mājiņā un, lai ekonomētu naudu, gāju nevis uz kafejnīcām, bet pirku produktus veikalā un gatavoju pats. Un ne tikai makaronus, mēģināju gatavot arī ko nopietnāku. Interese par ēst gatavošanu pamazām pieauga, ne vairs, lai ekonomētu naudu, bet vēloties iepriecināt savējos,» stāsta populārais mūziķis. Viņš neslēpj, ka diezgan daudz ir arī eksperimentējis, un nereti tas bijis galīgi garām. «Jo virtuvē ir pamatlietas, kas vienkārši jāzina, nevar visu darīt tikai pēc sajūtām. Ir jāzina noteikumi, kā uzcept, piemēram, steiku, citādi būs ārprāc. Arī Pekinas pīli, ja gribi sulīgu rozā krūtiņu, jāgatavo precīzi pēc receptes. Ir jāzina, kā to dara. Bez variantiem,» Jānis sapratis. Starp citu, tieši Pekinas pīli viņš nesen pamēģināja pagatavot, un tā sanāca tik garda, ka viņš to iesaka arī »Vakara Ziņu« lasītājiem.
