VAKARA ZIŅAS. Lietas, kas raksturo Andreju Osokinu

 
©Vladislavs Proškins/F64 Photo Agency

«2020. bija ne tikai pandēmijas, bet arī divu izcilu pasaules klasiskās mūzikas lielmeistaru – Friderika Šopēna un Ludviga van Bēthovena – jubilejas gads. Lai arī klasiskajai mūzikai šis bija ļoti sarežģīts gads un daudzus abiem lielmeistariem veltītus koncertus nebija iespējams īstenot, tomēr mūziķi visā pasaulē meklē radošus ceļus, kā sasniegt savu klausītāju un dot mūzikai iespēju izdzīvot,» saka pasaulē atzītais izcilais pianists Andrejs Osokins. Viņš uzskata, ka ir ārkārtīgi svarīgi virtuālajā vidē sniegt cilvēkiem arī skaistumu, dvēseliskumu un harmoniju caur mākslu un mūziku.

IEKLAUSĪŠANĀS

«Man ir svarīgi ieklausīties - vai tā ir mūzika vai vēja šalkoņa, vai mana sarunu biedra dvēsele. Jo vairāk mēs ieklausīsimies viens otrā, būsim smalkjūtīgi un uzmanīgi, jo sirsnīgāka būs mūsu pasaule.»

CEĻŠ UN AUTO

«Ar ceļu un auto es vairāk domāju par nokļūšanu vajadzīgajā vietā un laikā. Mīlu ātrumu, virtuozitāti un brīvību, ko sniedz ceļš uz koncertiem. Tieši pa ceļam rodas daudzas radošas idejas, dažreiz pat koncepcijas veselām koncertprogrammām,» atklāj pianists, piebilstot, ka citreiz ceļā ir iespēja, nevienam netraucējot, klausīties savu mīļāko mūziku tik skaļi, cik vien sirds kāro. Ko pianists klausās, braucot pie stūres? Tas atkarīgs no garastāvokļa, no konkrētā mirkļa sajūtām un noskaņojuma. Tas var būt gan Bahs, Šopēns un Bēthovens, gan «Queen» un «Led Zeppelin», gan Imanta Kalniņa mūzika, ko Andrejs daudz klausījies kopā ar savu mīļoto meiteni Katrīnu Gupalo.

DEJA

«Mana jaunākā un karstākā šā brīža aizraušanās, kas kļuvusi par neatņemamu dzīves sastāvdaļu, ir… deja! Esmu neizsakāmi priecīgs par satikšanos ar brīnišķīgo horeogrāfi Līgu Vološčuku [«Līgas Libertes dejas teātris»], kura man ir pavērusi veselu jaunu pasauli! Viņai ir fantastiska spēja cilvēkus motivēt,» stāsta pianists, uzsverot, ka viņam ir ļoti svarīgi, lai jebkurš process, ko viņš dara ar lielu atdevi, būtu aizraujošs. «Esot profesionāls vienā sfērā, saprotu, ka nevaru būt tikpat virtuozs tajā, ko neesmu mācījies, bet Līga spēj deju padarīt par priecīgu spēli, un man ir interesanti un aizraujoši! Es pat teiktu ‒ negaidīju, ka tik ātri spēšu to apgūt,» Andrejs pasmaida, sakot, ka viņam kā pianistam ir svarīgi saprast arī dejas stihiju. «Gribu to izzināt ne tikai teorētiski, bet arī izjust ar savu ķermeni.»

ŠAHS

«Jau kopš agras bērnības, kad kļuvu par meistara kandidātu šahā, bezgalīgi mīlu šo spēli. Lai gan par manu dzīves prioritāti kļuva klavierspēle, vienmēr, kad ir iespēja, es ar prieku satiekos ar draugiem, lai uzspēlētu šahu,» saka pianists, atklājot, ka šahu aktīvi spēlēja desmit gadus - no četru gadu vecuma. Tālāk bija jāizvēlas - klavieres vai šahs. Viņš spēlēja Rīgas šaha skolā, kur bijusi brīnišķīga radoša atmosfēra. Un šai skolā pavadītais laiks Andrejam palicis atmiņā kā ļoti patīkama bērnības aizraušanās.

ELEGANCE

«Nevaru iedomāties savu ikdienu bez elegantiem uzvalkiem. Tikai tā jūtos es pats, gatavs katram izaicinājumam, ko dzīve piespēlē,» saka allaž elegantais pianists. «Man bija ļoti laba sadarbība, un es ceru, ka tā turpināsies, ar modes mākslinieku Bruno Birmani - man ir daži viņa dizainēti krekli, kas ir gan skaisti, gan ļoti komfortabli, spēlējot klavieres. Ir arī viens uzvalks. Bet nav tā, ka viss, ko velku, ir speciāli man šūts,» Andrejs atklāj, sakot, ka Latvijā ir daudz brīnišķīgu modes mākslinieku, un viņš ir atvērts dažādām iespējām.

Pilnu rakstu lasi jaunākajā "Vakara Ziņas" izdevumā!

 

Ko Tu domā par citu lasītāju komentāriem? Izsaki savu viedokli!