«Gatavojot ēst, es atslēdzos no visas pasaules, tā ir mana meditācija. Ja vēl man ir laiks nesteidzīgi izvēlēties produktus, kas nepieciešami gatavošanai, tas ir vesels pasākums, un tad nekādas citas izklaides tai dienā man nav nepieciešamas,» smaidot atzīst aktrise Zane Vaļicka-Pētersone.
Īpašas attiecības ar ēdienu
Interese par ēst gatavošanu Zanei nāk no ģimenes, jau no agras bērnības. Viņas vecmāmiņa no Latgales bija tai pusē labi zināma saimniece - ja kādās mājās bija kādi godi, viņas vecmāmiņa bija viena no tām, kuru aicināja palīgā klāt galdus un gatavot ēdienu. Viņa arī cepa pasakainas lauku tortes ar vārīto krēmu un brūkleņu zapti.
Arī Zanes mamma labi gatavo, vienmēr savu ģimeni ir lutinājusi ar dažādiem ēdieniem un joprojām turpina to darīt. «Kā zināms, padomju laikā nevienam rocība nebija pārāk liela, bet mana mamma pamanījās pusdienās pasniegt zupu, otro ēdienu un vēl saldo,» Zane atminas, uzsverot, ka viņai no ģimenes mantotas īpašas attiecības ar ēdienu. «Ja darbu dunā kāds var ieskriet degvielas uzpildes stacijā, paķert sviestmaizi un pa ceļam pabarot ķermeni, tad es tā nevaru. Ja man nav iespējas apsēsties pie galda un paēst labu ēdienu, ar nazi un dakšiņu, tad varu iztikt arī tikai ar ūdeni,» saka aktrise. Bet, ja, baudot maltīti kafejnīcā vai restorānā, Zane saprot, ka mājās pati būtu pagatavojusi labāk, viņa kļūst pat nikna.
No vecmāmiņas, nevis no Francijas
Ja interese par ēst gatavošanu nāk no ģimenes, tad veids, kā Zane pati gatavo, ļoti atšķiras no tā, kā to savulaik darīja vecmāmiņa un kā to dara mamma. «Mūsdienās ir pieejamas visas pasaules grāmatas, internetā atrodamas visas iespējamās receptes. Kādreiz jau tā nebija, viss tika gatavots pēc receptēm, kas mantotas no paaudzes paaudzē. Tagad, kad visa pasaule ir vaļā, es iedvesmojos no dažādām receptēm un pie savējām nonāku eksperimentu rezultātā,» stāsta aktrise.
Viņa atklāj, ka ģimenē smējušies kā kutināti, uzzinot, ka tieši tāds kartupeļu sacepums, kādu to savulaik gatavoja viņas Latgales vecmāmiņa un kura recepti Zane piedāvā arī »Vakara Ziņu« lasītājiem, izrādās, esot franču «gratin». Tā kulinārās saknes nākot no Francijas laukiem, bet mana vecmāmiņa jau to nevarēja zināt - viņa gatavoja bez pavārgrāmatām…»
Katram savā katliņā
Zane stāsta, ka viņa savu ģimeni tā nelutina, kā to darīja viņas mamma - ar trim ēdieniem pusdienās. «Mēs esam pilsētvides cilvēki un, ja mēs ēstu trīs ēdienus katrā ēdienreizē, netiktu pa durvīm ne iekšā, ne ārā. Vecos laikos tas bija normāli, jo visi kustējās, fiziski strādāja un darbojās. Mūsdienās viss ir savādāk, jo īpaši šajā laikā, kad situācija visā pasaulē ir mainījusies.»
Bet Zanei nav grūti lutināt savu ģimeni, izdabājot katra vēlmēm, reizēm kaut ko pagatavojot arī katram savā katliņā. Jo, lai arī nevienam ģimenē nav nekādu specifisku ēšanas paradumu, ir atsevišķi ēdieni, kas katram garšo vai negaršo.
Aktrise stāsta, ka viņai garšo viss, kas ir sāļš - gaļas ēdieni, zivis, zupas, visa veida salāti. «Es esmu gaļēdāja. Ja dienā neesmu apēdusi kaut ko no gaļas, liekas, ka neesmu paēdusi,» viņa saka un izstāsta, ka tētis ir kaislīgs mednieks, kas nozīmē, ka mājās vienmēr ir kvalitatīva medījumu gaļa. «Es neredzu iespēju atteikties no gaļas,» Zane nosaka, uzsverot, ka viņa nav saldummīle, nekad nav izjutusi kaislību pret šokolādi vai kaut ko saldu. Arī kafiju un tēju dzer bez cukura.
«Mums ģimenē saldumus - dažādus cepumus un kūkas - gatavo meita Ieva, un tad jau man tie, gribi negribi, ir jāēd,» Zane mīļi pasmaida, piebilstot, ka arī dēls Edvards, kuram sākusies studenta dzīve, ja vien ir tāda nepieciešamība, prot sev kaut ko pagatavot. Pats saka, ka gatavo labāk par visiem saviem kursabiedriem, jo citi neprot neko.
Nesteidzīgi pabūt kopā
«Man patīk ēst un patīk garšīgi paēst. Ēdiens ir viena no legālajām baudām, tad - kāpēc to neizmantot?! Es noteikti neesmu cilvēks, kurš spēj sēdēt uz diētām un badoties,» saka Zane un atzīst, ka, protams, arī viņa ir mēģinājusi ievērot dažādas diētas, bet nekad nekas nav izdevies. Aktrise uzskata, ka ikdienā ir jādomā par to, ko un cik daudz ēdam, lai gan - arī viņai «gadās visādi».
«Protams, aizejot ciemos, es neatsakos no kūkas. Tāpat arī brīvdienās, ja meita ko garšīgu ir pagatavojusi, kalorijas neskaitu, bet ikdienā gan mēģinu skatīties, ko ēdu. Par to ir jādomā,» saka aktrise, kura allaž bijusi nevainojamā fiziskā formā. Tā nemainās, tāpat kā tradīcija, kas pārmantota no ģimenes - vismaz vienā ēdienreizē visiem satikties pie galda un kopā paēst. «Mums tās ir vakariņas. Nekad nav tā, ka katrs uzliek sev ēdienu un ar šķīvi pazūd savā istabā. Nē. Mēs uzklājam galdu, apsēžamies un kopā paēdam. Pārrunājam, kas pa dienu noticis un - ko plānojam rīt. Tas ir brīdis, kad varam nesteidzīgi pabūt kopā, un tas ir svarīgi.»
Latgales vecāsmammas kartupeļu sacepums jeb franču «gratin»
SASTĀVDAĻAS
1 kg stingru (ne miltainu) kartupeļu
300 ml piena
300 ml saldā krējuma (35%)
šķipsniņa muskatrieksta
1 tējk. Dižonas sinepju
1 tējk. sāls
1 daiviņa ķiploka
1 neliela piciņa sviesta
pētersīļi vai dilles
lauru lapa
melnie piparu graudi
PAGATAVOŠANA
Kartupeļus nomizo un sagriež plānās (~3 mm) šķēlēs, liek katlā kopā ar pienu, krējumu, muskatriekstu, sinepēm un sāli (var pievienot lauru lapu, melnos piparus), vāra uz mazas uguns 10 minūtes.
Pa to laiku uzkarsē cepeškrāsni līdz 200 °C. Pārgriež ķiploka daiviņu uz pusēm un ieziež ar tām cepamās formas malas, pēc tam ieziež tās ar sviestu, lej formā vārīto kartupeļu un krējuma maisījumu (izņem piparu graudus un lauru lapu) un vienmērīgi izlīdzina.
Cep 35‒40 minūtes, līdz brīdim, kad sacepums ir kļuvis zeltains. Pārkaisa ar sakapātiem pētersīļiem vai dillēm.
Sarkano sīpolu džems
(2 burciņām)
SASTĀVDAĻAS
2 kg sarkano sīpolu
200 ml sausā sarkanvīna
150 g cukura
100 g medus
8 ēd. k. vīna etiķa
100 g olīveļļas
daži timiāna zariņi
1 tējk. koriandra sēklu
malti melnie pipari, sāls (pēc garšas)
PAGATAVOŠANA
Sīpolus nomizo un sagriež pusapļos ne pārāk plānās (~5 mm) šķēlēs. Pannā uzkarsē olīveļļu un apcep piestā (vai vienkārši ar gaļas āmuriņu dvielī) sasmalcinātas koriandra sēklas un timiāna lapiņas, lai sāk smaržot. Pievieno sīpolus, apcep uz vidējas uguns ~5 minūtes (nedrīkst ļaut sīpoliem piedegt, jo tad tie kļūst rūgti). Nedaudz palielina karstumu, uzliek pannai vāku un sautē 15 minūtes (var visu pārlikt katlā, ja panna nav pietiekoši dziļa),
pievieno vīnu, medu, cukuru, etiķi, sāli, piparus un turpina sautēt zem vāka ~40 minūtes, periodiski apmaisot. Kad sīpoli kļūst lipīgi, mīksti - kā ievārījums, atdzesē, un džems ir gatavs!
Marinētas zaļās olīvas
SASTĀVDAĻAS
zaļās olīvas (bez kauliņiem)
kaltēts oregano (raudene)
čili pipariņš
rozmarīna zariņš
2 daiviņas ķiploka
olīveļļa
PAGATAVOŠANA
Sastāvdaļām nav minēts daudzums, jo viss tiek likts uz aci - uz vienu bundžiņu olīvu apmēram tējkarote garšaugu un čili (vadoties pēc tā, cik ass ēdiens garšo). Sastāvdaļas sajauc kopā un atstāj uz nakti ievilkties.
Vistu aknu pastēte ar datelēm
SASTĀVDAĻAS
300 g vistu akniņu
25 g žāvētu dateļu (bez kauliņiem)
30 g sviesta
100 ml saldā krējuma
1 tējk. timiāna lapiņu
1 daiviņa sakapāta ķiploka
1 apelsīna miziņa (smalki sarīvēta)
sāls, pipari (pēc garšas)
olīveļļa (cepšanai)
PAGATAVOŠANA
Pannā sakarsē eļļu, liek iekšā akniņas, apelsīnu miziņu, timiāna lapiņas un ķiploku, cep, līdz akniņas gatavas, bet iekšā vēl viegli sārtas. Noņem no plīts, pievieno sviestu, dateles un ļauj, lai sviests izkūst. Visu liek blenderī, pievieno saldo krējumu un sablendē, pievieno sāli, piparus (pēc garšas).
Pilda trauciņos un liek ledusskapī sastingt. Pasniedz ar krekeriem vai ar svaigu, kraukšķīgu itāļu maizi «ciabatta», vai ar baltmaizes grauzdiņiem.
Olīvmaizītes kumosiņš
SASTĀVDAĻAS
olīvas (tās, kuras garšo) - mana izvēle ir zaļās, pildītas ar papriku
saldēta kārtainā bezrauga mīkla
sakulta ola (apsmērēšanai)
PAGATAVOŠANA
Mīklu atkausē, sagriež ~7 mm platās strēmelēs un ~10 cm garumā (no tā, cik gara būs strēmele, atkarīgs maizītes lielums - jaukāk, ja maizīte ir viens kumosiņš). Ņem vienu olīvu un tin tai apkārt mīklas strēmeli (tai jāizskatās kā mini magoņmaizītei)
liek uz pannas, kas izklāta ar cepampapīru (tas iepriekš ieziests plānā kārtiņā ar eļļu), pārsmērē ar olu.
Kad panna pilna ar maizītēm, liek cepeškrāsnī (tādā temperatūrā, kāda norādīta uz mīklas paciņas).
