VAKARA ZIŅAS. Pipara ēdieni ārpus rāmjiem

Ar ēdienu blogeri Piparu (Roju Puķi) tiekos kafejnīcā, un pēc mūsu sarunas kāda netālu sēdošā sieviete apjautājas, ar kādu labdarību jaunietis nodarbojas. Viņa neticīgi skatās, kad saku, ka puisim ir tikai 15 gadu. Jā, viņš savu blogu sāka rakstīt deviņu gadu vecumā, un šogad klajā nāks Pipara recepšu grāmata.

Ēda, ēd un ēdīs

Kāpēc ēst gatavošana? «Visi cilvēki ēd un vienmēr ēdīs,» atbild Pipars. Ar retiem izņēmumiem viņš izgudro un pielāgo receptes ātri pagatavojamiem ēdieniem, un neveselīgos ēdienus «atveseļo», ievieš savus knifiņus, lai maltītes, ko ēdam katru dienu, būtu interesantākas. «Es mēģinu izdomāt interesantas receptes. Cenšos katrai maltītei savu knifiņu iedot, lai man būtu labi padarīta darba sajūta. Es to daru gan savam priekam, gan vēlos, lai citi sāktu interesēties un improvizēt, jo katrs virtuvē izpaužas citādāk. Man ir prieks, kad saņemu ziņu - cilvēks izmēģinājis manu recepti un pielicis savu knifiņu klāt. Tas ir foršs veids, kā dalīties ar interesanto,» saka Pipars.

Vladislavs Proškins/F64 Photo Agency

Māca bērnus

Viņš pievērsis uzmanību, ka praktiski nekas, kulinārijai veltīts, netiek piedāvāts pirmsskolas vecuma bērniem. «Piedaloties daudzos pasākumos un interešu nometnēs, kur kopā ar bērniem gatavoju, redzu, ka bērniem ir visai nosacīts priekšstats par gatavošanu un kulināriju kopumā. Multenes, dziesmiņas, spēlītes un izklaides kontents ir nepieciešams. Taču, jo agrāk bērni apgūs ēst gatavošanas iemaņas, jo labāk. Ja bērns mācēs gatavot, tad paša pagatavota maltīte noteikti būs veselīgāka par uzkodām vai smalkmaizītēm, kas iegādātas pa ceļam no skolas.» Tagad «Pipars.lv» kanālā «youtube» mazie kulināri tiek aicināti sekot blogera un mazā pelēna Ķipara piedzīvojumiem virtuvē, iemācīties gatavot vienkāršus ēdienus un uzzināt par veselīgu uzturu.

Pašmācība un tālmācība

Pavārprasmes viņš nav īpaši mācījies, visu apguvis pašmācības ceļā. Sākumā iedvesmojies no vecākiem, kuri gatavo un kuriem ir daudz recepšu grāmatu, kā arī skatās slavenu pavāru raidījumus. Pipars atzīst, ka viņam nav laika mācīties pavāru kursos, un uzskata, ka ēdiena receptei vajadzētu kalpot tikai kā idejai, bet tālāk katrs pats variē sastāvdaļas un pārveido recepti pēc patikas. Viņam patīk eksperimentēt, tāpēc nav jābrīnās, ka jauno ēdienu blogeri striktos recepšu rāmjos neiespiest. «Es gribu ieviest pats savu knifu!» viņš paziņo. Līdz šim trakākais eksperiments esot soļankas un aukstās zupas kūkas. «Teikšu, ka bija diezgan garšīgi, tomēr nesaprotu, kāpēc zupa jāpārvērš kūkā, jo zupa tāpat ir garšīga kā ēdiens. Bet kā eksperiments - interesants,» noteic Pipars.

Viņa veidotās receptes sastāv vidēji no piecām sastāvdaļām, un ēdiena gatavošana neaizņem vairāk par pusstundu. «Dažreiz ir interesanti ilgi gatavot, bet, ja cilvēki steidzas, kāpēc jāgatavo brieža gaļas steiks zilā siera mērcē? Tāpēc saviem sekotājiem piedāvāju vienkāršas, interesantas receptes un gribu, lai virtuvē ir jautri. Man ir draugi, kuriem arī patīk gatavot, bet dažiem paēst interesē vairāk. Es mājās katru dienu gatavoju,» stāsta ēdienu blogeris.

Pagaidām viņš nav domājis, vai vēlas darīt ko citu, nevis gatavot ēst. Ir plāns (tieši plāns, nevis sapnis) atvērt savu kafejnīcu. Turpinās rakstīt blogu. Puisis mācās Rīgas tālmācības vidusskolā. Savu daudzo projektu dēļ nevar pievērsties mācībām tik daudz, cik gribētos, bet prātīgi piebilst, ka mācības ir vajadzīgas un tas ir viņa pienākums. Pipars prot krievu un angļu valodu un pašlaik mācās japāņu un vācu valodu. Tālmācība norūda raksturu - ir jāplāno laiks, kad un cik daudz mācīties, jāpaspēj visu izdarīt. «Esmu priecīgs, ka mācos tālmācībā, jo man ir laiks pievērsties grāmatai. Ja ietu skolā, tad grāmata iznāktu tikai nākamgad,» viņš saka. Vairākus mēnešus viņš aktīvi rakstījis recepšu grāmatu, un tā saistīta ar labdarību. No katra pārdotā eksemplāra noteikta summa tiks atvēlēta kādam labdarības projektam.

Arī labdarība

Par labdarības projektiem iedomājies pats, lasot, cik daudz cilvēku lūdz palīdzību. «Ja nelaime notiktu ar mani, es arī prasītu palīdzību. Es izdomāju, ka vēlos uzlabot citu cilvēku dzīves. Labdarībā vajadzētu iesaistīties visiem, neatkarīgi no vecuma. Zinu, ka daudzi vienaudži atbalsta manus projektus. Tā ir vajadzīga lieta. Nevajag centrēties uz sevi, jāpalīdz citiem, jo visi dzīvojam un dalām šo planētu. Esmu pret to, ka visa labdarība notiek tikai Ziemassvētkos, man liekas, ka to vajag darīt visu gadu, katru dienu. Es piekrītu karmiskai enerģijai - dzīves laikā sliktais vairo slikto, labais - labo. Bet es to nedaru tikai karmiskās enerģijas dēļ. Es labo karmu īpaši negaidu - daru to tāpēc, ka tas ir vajadzīgs,» pārdomās dalās Pipars.

***

Soļankas kūka

Publicitātes foto

Šī ir manis izdomāta recepte, 100% autordarbs! Šī doma radās, kad izlasīju, ka divas lietuviešu māsas Lina un Rasa Kalinauskaites savā kafejnīcā piedāvā aukstās zupas kūku, un cilvēki esot sajūsmā. Izdomāju, kā to pagatavot, izmēģināju, patika. Bet tad radās vēlme arī būt pirmajam, kas izdomā ko nebijušu. Veicu nelielu aptauju, un rezultāti nepārsteidza: viena no iecienītākajām zupām mūsu valstī ir soļanka! Tad nu ķēros pie eksperimentiem un »Vakara Ziņu« lasītājiem piedāvāju recepti. Ja garšo zupa, garšos arī kūka!

Sastāvdaļas

• 300 g vistas šķiņķīšu
• 250 g vistas stilbiņu
• 300 g liellopa gaļas
• 300 g mednieku desiņu
• 300 g kūpināta cauraudža
• 800 g sasmalcinātu konservētu tomātu
• 1 kg vārītu kartupeļu
• 2 nelieli burkāni
• 2‒3 sālīti vai marinēti gurķīši
• 1 sīpols
• 1 citrons
• 20 g želatīna
• 2 lauru lapas
• 3‒4 smaržīgo piparu graudiņi
• krējums un olīvas/kaperi pasniegšanai
• eļļa
• sāls

Pagatavošana

1. Vistas un liellopa gaļu liek katlā, pārlej ar ūdeni, lai nosedz gaļu, un uzvāra. Nosmeļ putas, pievieno lauru lapas, smaržīgos piparus un vāra, līdz šķidrums ir izvārījies un katlā paliek apmēram 1 litrs. Gaļu izņem un atdala no kauliem. Lauru lapas un piparus izmet.

2. Sīpolu sagriež mazos kubiņos, burkānus sagriež ripiņās. Mednieku desiņas un kūpinātu gaļu sagriež smalkāk. Gurķus sagriež strēmelītēs. Katlā ar biezu apakšu uzkarsē eļļu un ātri apcep sīpolus un burkānus. Pievieno gurķus un cep 5 minūtes. Tad pievieno desiņas, gaļu un cep vēl 5 minūtes. Pievieno tomātus ar visu sulu, sautē visu kopā 10‒15 minūtes. Uguni izslēdz un pievieno pēc garšas sāli, svaigi spiestu citrona sulu. Ja vēlas, var pievienot čili piparus.

3. Pa šo laiku buljons būs jau atdzisis un tajā var uzbriedināt želatīnu. Uzbriedušu želatīnu pievieno katlā un ātri izšķīdina. Pievieno arī sasmalcinātu gaļu (vistu un liellopu).

4. Tagad var likt kopā kūku. Kartupeļiem pēc garšas pievieno sāli un ar kartupeļu stampu saspaida. Tad to pārliek formā ar noņemamām malām un ar to pašu stampu izlīdzina. Formā pa virsu kartupeļiem pārlej gaļas masu, atdzesē un liek uz 6‒8 stundām ledusskapī.

5. Pasniedz ar kaperiem, olīvām un skābu krējumu.

Pipara lazanja

Publicitātes foto

Sastāvdaļas

• 9 lazanjas plāksnes⠀
• 800 g vistu šķiņķīšu⠀
• 200 g šampinjonu⠀
• 400 g sasmalcinātu konservētu tomātu
• 200 g rīvēta siera
• 200 g krējuma⠀
• 1 sīpols⠀
• 2 ēd. k. miltu⠀
• 20 g sviesta

Pagatavošana

1. Pannā izkausē sviestu. Sīpolu sagriež kubiņos un apcep sviestā. Pievieno sagrieztus šampinjonus un cep 5‒7 minūtes. Miltus sajauc ar 1 glāzi ūdens, iejauc krējumu, pievieno sēnēm. Pievieno sāli un piparus pēc garšas. Cep, līdz mērce sabiezē.
2. Vistas gaļu sagriež mazākos gabalos un apcep uz pannas.
3. Cepamā formā ielej pusi no tomātiem, ieklāj lazanjas plāksnes. Pa virsu uzliek pusi no sēņu mērces un pusi no gaļas. Pārkaisa ar trešdaļu siera.
4. Uzliek slāni ar lazanjas plāksnēm, uzliek atlikušos tomātus un gaļu. Uzliek lazanjas plāksnes, pārliek atlikušās sēnes un visu pārkaisa ar sieru.
5. Cep 190 grādos 40 minūtes. Kad lazanja gatava, izņem to no krāsns un ļauj 10 minūtes atpūsties. Tad sagriež un pasniedz.

Uzkodu torte ar siļķi

Publicitātes foto

Turpinu iesākto tradīciju un pagatavoju kārtējo netradicionālo kūku ‒ šoreiz ar siļķi. Savienojums diezgan tradicionāls ‒ rupjmaize, biezpiens, krējums, siļķe, loki, olas, bet rezultātā sanāk skaista un garšīga uzkodu torte.

Sastāvdaļas (forma ‒ 22 cm)

• 300 g mazsālītas siļķes filejas
• rudzu rupjmaize
• 300 g krējuma
• 250 g svaigā siera
• 20 g želatīna
• 1 sarkans sīpols
• loki
• dilles
• 1 vārīta ola

Pagatavošana (25 minūtes)

1. Želatīnu uzbriedina un izkausē. Siļķes fileju sagriež mazākos gabalos.
2. Sagatavo formu ar noņemamu sānu daļu. Apakšu izklāj ar maizes šķēlēm. Precīzu maizes daudzumu noteikt nevaru, jo viss atkarīgs no šķēles lieluma. Bet vieglāk izkārtot, ja maizes šķēles sagriež pa diagonāli ‒ tad veidojas smuka saulīte.
3. Svaigo sieru sajauc ar krējumu, sasmalcinātām dillēm, pievieno siļķi un izkausēto želatīnu. Samaisa un masu izkārto pa virsu maizei. Liek ledusskapī uz 3‒4 stundām vai uz visu nakti.
4. Kūku izņem no formas, pārliek uz servējamā šķīvja un izdekorē ar sasmalcinātiem lokiem, sīpolu, olu un dillēm.
5. Līdz pasniegšanai glabā ledusskapī.