Pašā vasaras vidū tirdzniecības centra «Stockmann» suņu dzirdinātavas sirsnīgajā atklāšanas pasākumā žurnāls »Vakara Ziņas« satika zvaigznes un viņu četrkājainos mīluļus. Aptaujājām klātesošos, lai uzzinātu, ar ko ir jārēķinās suņa saimniekam un kādas blēņas viņu mīluļi mēdz sastrādāt. Savus mīluļus viņi dēvē kā cilvēkus – viņš, viņa, nevis tas un tā ‒ suņi ir līdzvērtīgi ģimenes locekļi.
Mākslinieces Ievas Bondares ģimenē uzņemta labradoru dāma Rosé
«Rosé drīz būs deviņi mēneši. Viņa pagaidām ir kucēns. Rosé ļoti patīk socializēties. Viņai mājās ir draugs Osso. Labradori ir kā ģimenes locekļi, mēs visur dodamies kopā. Šis ir mūsu ceturtais labradors, laikam mūsu ģimenē tā ir viena no mīļākajām šķirnēm, un tā ir arī viena no labākajām un uzticamākajām. Jebkuram ar drošu sirdi varu ieteikt labradorus, jo viņi tiešām nav agresīvi. Par visiem simt procentiem esmu droša, ka labradors nevar nodarīt neko ļaunu. Šodien suņus neņemam, lai viņi būtu sargi, bet lai būtu ģimenes locekļi.
Rosé ir ļoti jauka un paklausīga meitene. Kad viņai auga zobiņi, tad kādu grāmatu gan ir pagrauzusi. Tad vairs ne. Līdz ar to varu teikt, ka nekādas lielas blēņas viņa nesastrādāja. Uzturēt labradoru ir gluži tāpat kā jebkuru citu suni. Ir nepieciešama kvalitatīva pārtika, noteikti suņu skolas apmeklēšana. Tālākais jau ir atkarīgs no paša saimnieka, vai viņš vēlas, lai suns piedalās izstādēs vai ne. Ja ir labi gēni un vecāki, tad parasti nav vajadzīgi arī daudzi apmeklējumi klīnikās.
Pozitīvo, ko suns dod ģimenei, nevar nopirkt ne par kādu naudu. Tās īpašības, ko viņi māca bērniem, arī nevar nopirkt ne par kādu naudu. Piemēram, iecietību pret citu būtni un atbildības izjūtu. Bērniem ir ļoti svarīgi ieaudzināt atbildības izjūtu. Labradori ir ļoti pacietīgi, paklausīgi, labi dresējami un uzmanīgi pret bērniem. Viņi iedos buču, nolaizīs. Viņiem ir ļoti noturīga nervu sistēma. Tiešām ģimenes locekļi, kurus var ņemt visur līdzi un būt pārliecināts, ka viss būs kārtībā.»
Dziedātājs Jorans Šteinhauers ar mīluli Tabo ir arī uz skatuves
«Par Tabo viņu nosauca patversmē «Ķepu ķepā». Viņam deva vārdu, kas izklausās spēcīgi. Viņš ir kā letiņš. Esmu uzrakstījis dziesmu «Mans suns ir letiņš.» Viņam ir apmēram astoņi gadi. Kā man teica, šķirne ir starp taksi un vācu aitu suni. Nesen uzzināju, ka Tabo brālis arī tika adoptēts. Ir labi, ka visa ģimene ir atradusi jaunus saimniekus. Problēma ir tāda, ka viņi abi nevarēja sadzīvot, jo Tabo ir kašķīgs. Mājās pret lielākiem suņiem viņš ir kašķīgs, mēģina tiem iekost, ko nedrīkst darīt. Toties Tabo ir viena suņu draudzene, ko viņš visu laiku aizstāv.
Kad ir koncerttūre, viņš ir man līdzi un mēdz būt kopā ar mani uz skatuves. Tabo ir kautrīgs, bet ļoti uzticīgs un mīļš. Sākumā likās, ka viņam ir ļoti grūti starp cilvēkiem. Kad viņš atveras, tad jūtas labi. Ja vēlies būt suņa saimnieks, tad ir svarīgi, kā pret viņu izturies, jo suns to jūt.»
Pasākumu vadītājs Mārtiņš Kapzems ir kopā ar aktrisi un lauku meiteni
«Vaipere ir pirmais suns mūsu ģimenē. Mēs sadraudzējāmies «Ulubeles» patversmē. Nodzīvojām kopā ar Vaiperi gadu. Jutām, ka Vaiperei parādās skumjas, tāpēc ka viņa bija viena. Suņu laukumā Vaiperei bija interesanti spēlēties kopā ar citiem suņiem, bet mājās viņa bija noskumusi vai arī tēloja, jo Vaipere ir ļoti laba aktrise. Tad sapratām, ka vajag vēl vienu draudziņu un ieraudzījām Megy, kas nāk no dziļiem laukiem. Viņa ir tāds superforšs un mierīgs lauku iemītnieks. Vaipere uztvēra Megy kā savu mazo māsiņu un izskoloja viņu. Tagad viņas ir aktīvās meitenes.
Megy ir blēņdaris numur viens. Ir bijis tā, ka aizgāju uz pusstundu novadīt nelielu pasākumu, atstājot Megy un Vaiperi mājās. Kad atgriezos, mājās bija mazā katastrofa. No puķu podiem bija izrautas puķes, izmētātas, sagrauztas, izsvaidītas pa māju un visiem dīvāniem, no galda nozagta pārtika un apēsta, bet paciņas izpluinītas pa visu māju, tepiķis apgriezts riņķī. Kad attaisīju durvis, viss tualetes papīra rullis bija izritināts pa māju. Visus nedarbus jau nevar uzskaitīt. Es zinu, ka lielākā vaininiece bija Megy. Vaipere, protams, bija tā, kas visu to motivēja. Iztēlojos, kāds jampadracis bija.
Suņu dzirdinātavas atklāšana ir baiga forša. Eiropā daudzās vietās var doties kopā ar suni. Man liekas, ir forši, ka vari ņemt līdzi suņus, jo par viņiem ir padomāts. Suņiem, manuprāt, ir tieši tikpat daudz tiesību būt uz planētas Zeme un izmantot tās pašas privilēģijas kā cilvēkiem. Ar ko mēs esam labāki par suņiem? Suņi pasauli nebojā, bet cilvēki bojā.
Pirms kāds domā par to, vai vajag suni, iesaku doties uz patversmi «Ulubele» un dabūt suņa staidzinātāja dokumentu. Tur var redzēt, kā suņi dzīvo, pastaigāties ar viņiem, iepazīties, saprast, kāds suns ir piemērots. Tas viss ir jājūt. Kāpēc uz patversmi? Tāpēc, ka suņiem patversmē nav labāko draugu. Un suns nav rotaļlieta. Suni vajag uztvert nevis tā, ka tev mājās kaut kas ir, bet tā, ka viņam visur ir jānāk līdzi. Daudzos ofisos, zinu, ir atļauts līdzi ņemt suņus. Domāju, ka cilvēki, kuriem patīk suņi, ir pareizie cilvēki. Suns vienmēr palīdzēs. Suns būs tas, kas liks tev kustēties un teiks paldies par to, ka izvedi pastaigāties. Suns vienmēr tevi mīlēs.»
Aktrise Dārta Daneviča un viņas Hopers
Uz pasākumu kopā ar savu četrkājaino mīluli Hoperu ieradās arī Dailes teātra aktrise Dārta Daneviča. Viņa intervijās uzsvērusi, ka ir suņu cilvēks. Hopers ir vipeta šķirnes suns, kas suņinieku aprindās tiek raksturots kā elegants suns.
Starp citu, kas ir Hopers? Holivudas aktieris Deniss Hopers, kurš 2010. gadā mira no prostatas vēža. Savas karjeras laikā viņš piedalījies vairāk nekā 100 filmās.
