Aptuveni divarpus mēnešus pēc nāves, sestdien, 4. jūlijā, Lestenes Brāļu kapos notika atvadīšanās no mūžībā aizgājušā politiķa, publicista un vēsturnieka Visvalža Lāča. Viņš aizsaules ceļā devās 18. aprīlī.
Visvaldis Lācis dzimis 1924. gada 12. martā Valmierā. Pēc Rīgas klasiskās ģimnāzijas absolvēšanas 19 gadu vecumā viņš tika iesaukts Latviešu leģionā un kļuva par leģiona virsnieka vietnieku. Pēc nacistiskās Vācijas kapitulācijas viņu nosūtīja uz filtrācijas nometni.
Lācis 1988. gadā tika ievēlēts Latvijas Tautas frontes valdē, jo bija Latvijas Nacionālās neatkarības kustības priekšsēdētājs. Viņš bija deputāts 9. un 10. Saeimas sasaukumā, Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktors vēsturē, Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks.
Kā nekrologā raksta Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis Guntis Zemītis, Visvaldis Lācis piederēja tai paaudzei, kuras sapņus un nākotnes cerības iedragāja karš. Pēc kara viņam daudz ko vajadzēja darīt par spīti režīma liktajiem šķēršļiem, lauzties uz priekšu, nenonākot konfliktā ar sirdsapziņu. Ne visi to spēja. Pēc kara viņš kā eksterns pabeidza Rīgas Raiņa vakara vidusskolu. Pašmācības ceļā apguva angļu valodu, iestājās Latvijas Valsts universitātē, lai studētu angļu filoloģiju, tomēr 1961. gadā viņu izslēdza no augstskolas. Pēc tam Lācis uzsāka neklātienes studijas 1. Maskavas Valsts pedagoģiskajā svešvalodu institūtā, ko absolvēja 1965. gadā.
