VAKARA ZIŅAS. Pavērsiens aktiera Kristapa Ķeseļa dzīvē

 
©Dmitrijs Suļžics/F64 Photo Agency

Aktieris Kristaps Ķeselis, kuru teātra skatītāji iepazina spēlējam pamatā uz Latvijas Nacionālā teātra un «Dirty Deal Teatro» skatuvēm, bet TV skatītāji – Arvīda lomā vizuāli un emocionāli krāšņajā LTV daudzsēriju filmā «Saplēstā krūze», jau divas sezonas ir prom no savas profesijas.

Kokā ir jābaidās

Šajā pavasarī Kristaps absolvēja Ogres Meža tehnikumu un 16. maijā ieguva arborista diplomu. «Mācības sākās pagājušā gada augustā un ilga nepilnu gadu. Sākumā bija teorētiskās nodarbības, pēc tam bija jābeidz prakse, kas bija apmācību svarīgākais posms. Protams, esot kokā, sapratu, ka arī darba paņēmienu teorētiskā pārzināšana ir ļoti būtiska, lai varētu uzticēties gan sev, gan inventāram - darbarīkiem, palīgierīcēm, tehnikai. Bija plānots pabeigt jau nedaudz ātrāk, bet pandēmijas dēļ nācās pārcelt eksāmenus,» saka diplomētais «koku dakteris». Arī tā varot dēvēt arboristus, jo šī profesija ietver gan koku un krūmu stādīšanu, pārstādīšanu, kopšanu un vainaga veidošanu, gan formēšanu un izzāģēšanu, gan bīstamo koku novākšanu, ja tie apdraud ēkas, elektrolīnijas, autoceļus un citus objektus, gan koku «ārstēšanu», tāpēc jāpārzina arī visas koku slimības, augu mēslošanas un aizsardzības līdzekļi.

Taujāts, vai darba apstākļi, kas pamatā ir augstu kokā un rada paaugstinātu bīstamību, nav bailīgi, Kristaps atteic, ka tā ir jābūt. «Ir jāpārzina darba paņēmieni un drošības noteikumi augstumā un par piesardzību ir jādomā. Pretējā gadījumā - skrienot pa koku ļoti ātri un sakot, ka nav bail, - tā jau ir problēma. Paviršību un pārdrošību kokā nevar atļauties,» viņš uzsver.

Vairs nesniedza gandarījumu

Līdz 15 gadu vecumam nodzīvojis laukos - Alūksnes novada Ilzenes pagastā, Kristaps pārcēlās uz Rīgu, kur absolvēja Āgenskala valsts ģimnāziju un Latvijas Kultūras akadēmiju (2013). Par lomu režisora Laura Gundara iestudētajā kriminālstāstā «Minga rēgi» («Teātris TT») 2013. gadā tika nominēts «Spēlmaņu nakts» balvai kā gada jaunais skatuves mākslinieks.

Uz profesionālā teātra skatuves Kristaps debitēja 2014. gadā izrādē «Stikla zvērnīca» Valmieras drāmas teātrī, bet nākamās piecas sezonas jaunā aktiera pamatdarbs bija Latvijas Nacionālajā teātrī, kur viņš gan nebija štatā, bet tieši šajā teātrī bija visvairāk darba. Paralēli Kristaps spēlēja arī «Dirty Deal Teatro», dažādās projekta izrādēs, kā arī LTV seriālos «Eņģeļu māja» (2012) un «Eņģeļu iela 9. Pelnrušķītes mantojums» (2013), LTV daudzsēriju filmā «Saplēstā krūze» (2015). Atveidojis arī Emīla lomu mākslas filmā «Paradīze ‘89».

«Tiklīdz ir kāds tukšāks posms, liekas, ka jūdzos nost,» tā pirms četriem gadiem Kristaps teica intervijā «Neatkarīgajai Rīta Avīzei», atzīstot, ka periodos, kad darba ir mazāk, gribot negribot uznāk mirkļa vājums - domas par to, vai teātris ir viņa īstā vieta...

«Jau otro sezonu esmu praktiski prom no teātra, līdz pandēmijai šur tur vēl spēlēju «vecās izrādes», bet no jauniem piedāvājumiem atteicos. Es negribu teikt, ka aktiera darbs man apnika, bet - tas vairs nesniedza tādu gandarījumu, kādu būtu vēlējies, kādu gribētu sagaidīt no šīs profesijas. Tāpēc sapratu, ka dzīvē kaut kas ir jāpamaina,» aktieris atzīst. «Sapratis, ka man patīk dzīve laukos un viss, kas saistīts ar kokiem, nolēmu apgūt profesiju, kas sniegtu acīmredzamu un praktisku darba rezultātu.»

Uguns šovi un ādas izstrādājumi

Aizgājis no teātra, aktieris pastrādāja pie sava tēva - palīdzēja renovēt koka mājas, bet, iestājies Ogres meža tehnikumā, paralēli sācis strādāt «Parketa namā» par parketa meistaru.

Protams, ja kādreiz būs kāds vilinošs piedāvājums teātrī vai kino, aktieris ir gatavs to izskatīt, bet šodien viņam ir citi izaicinājumi. «Varbūt pēc kāda laika man atkal sagribēsies būt uz skatuves, es nezinu...» viņš godīgi atzīstas, piebilstot, ka pavisam prom no skatuves jau nav - Kristaps pašmācības ceļā ir apguvis uguns žongliera prasmes un jau piedalās arī uguns šovos.

Kristaps no mēģinājumiem brīvajā laikā iemācījies arī izgatavot dažādus izstrādājumus no ādas. «Man vajadzēja jaunu siksnu. Sāku skatīties, kā to dara, labākajā mācību grāmatā, kas ir «youtube», un - tā tas pamazām aizgāja. Studiju laikā gan mazliet biju piebremzējis ar šo savu hobiju, bet - jā, es taisu ne tikai siksnas, arī makus, somas, grāmatu vākus,» stāsta Kristaps.