VAKARA ZIŅAS. Dziedātāja Ojāra Grīnberga meita pastāsta, kāda ir situācija Austrālijā

Leģendārā latviešu dziedātāja Ojāra Grīnberga meita Dace Grīnberga jau daudzus gadus par savām mājām sauc Austrāliju. Šobrīd viņa dzīvo Džīlongā, kas ir stundas brauciena attālumā no Melburnas. Arī šeit tāpat kā citviet pasaulē ir ārkārtējā situācija, un Dace ar dzīvesbiedru Kameronu un abu meitiņu Eloru šo laiku pavada mājās. Austrālijā šobrīd ir rudens un jau jūnijā sāksies ziema.

Noteikumi, kas jāievēro

«Lielākoties laiku pavadām mājās. Oficiāli no dzīvesvietas drīkst iziet tikai dažu iemeslu gadījumā - dodoties uz darbu, uz mācībām vai pie ārsta, lai iepirktu pārtiku, kā arī lai nodarbotos ar sportu. Noteikumi visiem ir jāievēro ļoti strikti, jo policija uz ielām kontrolē situāciju. Ja nav kāda no šiem iepriekšminētajiem iemesliem, kāpēc esi devies ārpus dzīvesvietas, tad policija var piemērot naudas sodu, kas ir 1600 dolāru apmērā. Cilvēki sūdzas, ka arī par sīkākiem iemesliem tiek uzlikti naudas sodi. Taču acīmredzot tas ir iedarbīgi.

Vēl viens ierobežojums, ko neesmu dzirdējusi, kas būtu citās valstīs, bet ir aktuāls pie mums Austrālijā. Cilvēki - Austrālijas pilsoņi un rezidenti, kas ielido no ārzemēm, taisnā ceļā no lidostas tiek nogādāti piecu zvaigžņu viesnīcā, kur viņiem karantīnā jāuzturas 14 dienas. Protams, cilvēki sūdzas par šo situāciju, ka esot ļoti grūti, jo nevarot nosēdēt šīs 14 dienas viesnīcas numuriņā, jo pietrūkst svaiga gaisa un nevar pārvietoties. Es uzskatu, ka šis risinājums ir ļoti pareizs, jo lielākoties koronavīrusu saslimšanas gadījumi bija reģistrēti tieši tiem cilvēkiem, kas Austrālijā iebrauca no ārzemēm. Un kopš šis rīkojums ir stājies spēkā, saslimšanas gadījumi ir ļoti strauji sarukuši.

Veikalos uz grīdas ir sazīmēti krustiņi, lai cilvēki ieturētu cits no cita distanci. Savukārt pārdevējiem - kasieriem priekšā ir stikla logi, un cilvēki strādā ar cimdiem un sejas maskām. Mēs maskas nenēsājam, jo neapgrozāmies cilvēkos.

Diemžēl situācija ir tāda, kāda tā ir, un rīcības plāns acīmredzot ir pareizs, jo saslimušo skaits ar koronavīrusu ar katru dienu samazinās. Dzirdēju, ka divos Austrālijas štatos jau diennakts laikā nav reģistrēts neviens saslimšanas gadījums. Ir pozitīvi, ka Austrālija sāk atkopties no šā vīrusa, jo cilvēki tiešām atrodas mājās un strikti ievēro noteikumus. Protams, ir arī izņēmumi. Piemēram, mūsu štatā un Jaundienvidvelsas štatā, kur ir Sidneja, pirms aptuveni divām nedēļām daudzi cilvēki nebija ievērojuši šos noteikumus - gājuši uz pludmali un rīkojuši saietus, kur bija drūzmējušies lieli cilvēku pūļi. Tādējādi tika arī aizvērtas visas pludmales. Man šķiet, ka cilvēki beidzot ir sapratuši, ka nav nekādi joki. Veikalos, protams, cilvēku ir daudz, bet nav nekādas drūzmēšanās. Brīvdienās, kad vairāk cilvēku dodas iepirkties, pie supermārketiem «Woolworths» un «Coles» ir izveidotas īpašas ieejas ailes, kur stāties rindā, lai var ievērot 1,5 līdz 2 metru distanci. Ieejot veikalā, tiek piedāvāts arī dezinfekcijas līdzeklis rokām,» par situāciju Austrālijā zina stāstīt Dace Grīnberga.

Bizness cieš, bet ģimene ir ieguvēja

Šobrīd Austrālijā ir rudens un jau jūnijā sāksies ziema. Dace stāsta, ka līdz ar to ir liels vējš un līst lietus. «Mēs dzīvojam no Melburnas uz dienvidiem. Ja salīdzina ar pārējo Austrāliju, tad mūsu galā ir visaukstāk, jo esam pie Basa šauruma (tas ir līdz 240 km plats jūras šaurums, kas atdala Tasmāniju no Austrālijas - red. piez.), no kura pūš lieli vēji, tāpēc mūsu pusē arī vasaras ir diezgan pavēsas. Protams, ziemas nav tik aukstas kā Latvijā, bet līst lietus un ir auksts. Tā kā tuvojas ziema, tad arī valdība ir uzmanīga un dara visu iespējamo, lai apturētu šo vīrusu, kuram patīk ziemas apstākļi un aukstais laiks,» nosaka Dace.

Viņa šo ārkārtējās situācijas laiku pavada ar dzīvesbiedru Kameronu un abu meitiņu Eloru Džīlongas pilsētiņā, kurā ir 200 000 iedzīvotāju. «Kamerons strādā «Kia» un «Toyota» autosalonā par finanšu menedžeri, un viņam divas nedēļas bija dīkstāve. Protams, ka šī koronavīrusa dēļ cieš un ir paralizēti daudzi biznesi, tajā skaitā arī automašīnu bizness. Cilvēki šobrīd nedodas tik daudz iegādāties automašīnas. Tādēļ Kameronam no pilnas slodzes ir samazinājies darba laiks uz pusslodzi un darbā viņš pavada divas dienas nedēļā. Mēs ar meitiņu priecājamies, ka tētis ir kopā ar mums. Protams, esam tāpat kā visi ierobežoti, jo nevaram brīvi pārvietoties un doties kur vēlamies, bet uzskatu, ka tajā pašā laikā šī ir ļoti liela svētība, jo iepriekš nekad neesam pavadījuši tik ilgu laiku kopā kā ģimene. Meitiņa ir ļoti priecīga, ka tētis ir mājās, un abi pa šo laiku ir ļoti satuvinājušies. Arī es ļoti priecājos, ka Kamerons var būt tik bieži mājās, jo es šobrīd esmu otrā bērniņa gaidībās un man ir daudz vieglāk, ka ir kas palīdz apdarīt mājas darbus. Ir tik forši, ka varam būt visi kopā. Mums ir sava veida ikdienas rutīna izveidojusies. No rīta pieceļamies, pabrokastojam un kopā ar ģimenes četrkājaino mīluli dodamies rīta pastaigā. Mums tepat aiz mājas stūra ir futbola laukums, kas ir atvērts, tad mazais sunītis un meitiņa Elora te var izskrieties. Visas dienas gan nav saulainas, bet, kad ir saulīte un silts, izmantojam to un cenšamies kopīgi padarboties. Elorai ļoti patīk iet ārā, bet bērnu rotaļu laukumi pagaidām ir slēgti, tāpēc ejam uz futbola laukumu, lai vismaz divas stundas ieelpotu svaigu gaisu. Atnākot mājās, meitiņa dodas diendusā, bet pēcpusdienā varam doties atkal ārā, jo mūsu mājai ir diezgan liels pagalms, kur meitiņa var braukt ar velosipēdu, bērnu automašīnu vai spēlēties ar rotaļlietām. Tētis mums vakardien bija darbā un mēs, abas meitenes, dzīvojāmies pa māju. Pie mājas ir mazs dārziņš, kurā audzēju dilles, lociņus un salātus, tad es ravēju dobes un meitiņa palīdzēja.

Cilvēki šajā laikā ciemos viens pie otra neiet, bet sazvanās. Mēs arī parunājamies pār sētu ar kaimiņiem, bet ar draugiem un radiem sazvanāmies pa tālruni. Mani šīs pārmaiņas nenomāc tik ļoti kā citus, jo es tāpat dzīvoju mājās ar mazo meitiņu. Protams, meitiņai bija dažādas nodarbības, ko apmeklējām. Tādēļ viņai ir grūtāk, jo pietrūkst komunikācijas ar bērniem, jo mēs braucām uz dziedāšanas un dejošanas nodarbībām, bet nu viss ir aizvērts.

Janvārī bijām rezervējuši ģimenes atpūtas lidojumu šā gada maijā uz Bali, taču šo rezervāciju nācās atcelt.

Izskatās, ka situācija Austrālijā uzlabojas. Domāju, ka liela loma ir Austrālijas valdībai, kas ļoti ātri noreaģēja un aizvēra robežas. Jau no nākamā mēneša cilvēki varēs atkal medicīnas iestādēs veikt plānveida operācijas, kuras pirms tam bija liegtas, jo slimnīcās bija ierobežojumi. Pamazām sāks atgriezties ierastais dzīves ritms,» viņa piebilst.

Protams, ka šī situācija ir ietekmējusi lielas lietas. «Nupat kā skatījāmies TV ziņas, kur aviokompānija «Virgin Australia Airlines», kas pieder Ričardam Brensonam (biznesa magnāts), ir pieteikusi bankrotu. Savukārt otra Austrālijas lidsabiedrība «Qantas», kad sākās šī krīze, vērsās pie valdības un saņēma finansiālu atbalstu. Uz ko «Virgin Australia Airlines» bija pikta, ka «Qantas» tiek piešķirts atbalsts, bet viņiem nē. Šādu lēmumu valdība pieņēma, jo «Virgin Australia Airlines» akcijas ir daudzās citās valstīs un Austrālijā šai kompānijai ir tikai aptuveni 20% akciju. Kāpēc viņi klūp virsū tieši Austrālijai, kas nesniedz šajā situācijā palīdzīgu roku, un ne citām valstīm, kur šai lidsabiedrībai ir akcijas? Iespējams, tāpēc, ka šīs aviokompānijas galvenais birojs atrodas Austrālijā. Šobrīd šī tēma Austrālijā ir ļoti aktuāla un par to izvēršas garas un plašas diskusijas. Tiesa gan, jau pieteikušās palīdzēt citas aviokompānijas, tādēļ iespējams, ka «Virgin Australia Airlines» tomēr nebankrotēs,» zina stāstīt Dace Grīnberga.