VAKARA ZIŅAS. Idejas, kā mājās lietderīgi pavadīt laiku

 
©Publicitātes foto

»Vakara Ziņas« apkopoja dažāda satura aktuālu informāciju, kas var jums noderēt un iedvesmot. Ja nevaram šajā laikā apmeklēt koncertus, teātra izrādes un citas saviesīgas tikšanās, tad brīvo laiku var pavadīt lasot, klausoties mūziku, vērojot interesantus un izzinošus sižetus internetā. Galvenais visu darīt apzinīgi – pēc vislabākās sirdsapziņas, ievērojot ārkārtas situācijas noteiktos ierobežojumus.

Koronavīruss būtiski maina cilvēku dzīves

Pēc pētījumu un konsultāciju kompānijas «Kantar» datiem, pasaulē pieaudzis cilvēku skaits, kas uzskata, ka pašreizējā situācija ietekmē viņu ikdienas dzīvi. Vairāk nekā puse cilvēku visā pasaulē (52%) atzīst, ka viņu ikdienas dzīvi skāruši koronavīrusa apstākļi. Šie skaitļi būtiski pieauguši salīdzinājumā ar marta vidu (39%), kad notika pirmais globālā pētījuma vilnis. Latvijā 67% iedzīvotāju pauduši viedokli, ka koronavīrusa slimības «Covid-19» situācija viņus būtiski ir ietekmējusi.

Latvijā notikušas vairākas izmaiņas iedzīvotāju ikdienas ieradumos:

32% strādājošo Latvijā koronavīrusa ārkārtas situācijas laikā strādā attālināti,

43% iedzīvotāju mainījuši ikdienas iepirkšanās ieradumus,

26% Latvijas iedzīvotāju brīvo laiku cenšas pavadīt, pastaigājoties dabā,

22% jauniešu vecumā no 18 līdz 24 gadiem sportot turpina mājas apstākļos.

Pastaigas dabā, iespēja vingrot, nodarboties ar sportu mājas apstākļos ir lietas, kas ļauj cilvēkiem uzturēt možu garu un neļauties trauksmei un panikai.

Kā atpūsties un parūpēties par sevi jaunajos apstākļos

Jau pagājis mēnesis mājas režīmā. Pirmās attālinātā darba un mācību nedēļas pagājušas, meklējot veidus, kā efektīvāk pielāgoties jaunajai situācijai. Lai arī lielākā daļa mājsaimniecību jau ir apradušas un strādā attālināti, tomēr ilgstoša uzturēšanās vienā vietā var veicināt uztraukumu, bailes un dusmas. Tāpēc svarīgi un vienlaikus izaicinoši šobrīd ir veltīt kvalitatīvu laiku tikai sev - grāmatas, viedās tehnoloģijas vai saruna ar speciālistu var palīdzēt.

Pievērs uzmanību sajūtām

Pēc ārsta psihoterapeita Tarasa Ivaščenko teiktā, vairākas nedēļas mājas režīmā, samazinoties fiziskam kontaktam ar tuvākajiem un citām aktivitātēm, piemēram, publisku pasākumu vai sporta zāles apmeklēšanai, var kaitēt cilvēka fiziskajai un emocionālajai labsajūtai. «Pavadot lielāko daļu laika mājās, ieteicams pieturēties pie ierastās rutīnas, kāda tā bija pirms ierobežojumu noteikšanas, turpinot atvēlēt laiku sev un atpūtai. Ja agrāk brīvie brīži tika pavadīti draugu lokā, tad pulcēšanās aizliegumu var izmantot kā iespēju attīstīt jaunas prasmes un zināšanas, piemēram, mācoties rokdarbus vai klausoties tiešsaistes kursus. Otra pieeja ir pievērsties piemirstām brīvā laika pavadīšanas aktivitātēm, piemēram, grāmatu lasīšanai vai galda spēlēm, un, kas zina, varbūt pēc pandēmijas beigām būs izveidojušies jauni un aizraujoši ieradumi,» stāsta Ivaščenko.

Atrodi uzmundrinošus rituālus

Psihoterapeits piedāvā uz šodienas situāciju paskatīties no jauna skatpunkta - vispirms izvērtējot lietas, ko mēs kā indivīdi spējam ietekmēt, un tās, ko nevaram. «Trauksmes izjūtu var mazināt, pārslēdzot domas uz lietām, kas ir mūsu kontrolē. Tas ir līdzīgi kā ar vētru - mūsu spēkos nav to novērst, tomēr mēs tai varam sagatavoties,» aicina Ivaščenko.

Lai mazinātu satraukumu, ārsts iesaka veltīt laiku relaksējošām aktivitātēm, izvēloties sev piemērotāko - elpošanas vingrojumus, meditāciju, fiziskas aktivitātes, grāmatu lasīšanu vai ko citu, katram tas būs individuāli.

Tikpat būtiski ir neaizmirst par rituāliem, kas uzmundrinās gan ķermeni, gan prātu. Krīzes iespaidā internetā paplašinājies arī dažādu profesionālu materiālu piedāvājums bez maksas. Viss, kas nepieciešams, lai baudītu, piemēram, dejošanas nodarbību, iemīļotā mūziķa koncertu vai dzejas lasījumus, ir interneta pieslēgums un viedierīce. Tāpat viena zvana attālumā ir pieejamas speciālistu konsultācijas, ja ar emocijām pašam neizdodas tikt galā.

Obligāti izkusties

Tikpat svarīgi ir atgādināt sev un tuvajiem par regulāru izkustēšanos - īpaši dienās, kad atrodamies tikai iekštelpās. Kā palīgu var izmantot viedpulksteni, piemēram, «Samsung» pulkstenis «Galaxy Watch Active 2» monitorē sirdsdarbību neatkarīgi no tā, vai cilvēks ir nomodā vai miegā, savukārt pēc ilgākas nekustēšanās tas atgādinās, ka ir laiks aktivitātēm. Arī viedtālrunis var palīdzēt sekot līdzi savai fiziskajai labsajūtai, izmantojot tādas lietotnes kā
«Samsung Health», «Endomondo», «MyFitnessPal» un citas.

Esi informēts, bet piesardzīgs

Ivaščenko uzsver arī ietekmi, ko rada nemitīga informācijas meklēšana par jauno koronavīrusu ziņu portālos un sociālajos medijos - tas tikai vairo bezspēcības un bezizejas sajūtu. Šādi, pašam nemanot, tas var kļūt par vienīgo sarunu tematu ar tuvākajiem, tāpēc speciālists iesaka ierobežot ziņu patēriņu. Tikpat svarīgi ir kritiski izvērtēt, no kādiem avotiem uzzinām informāciju - jo ziņas, kas atspoguļo realitāti, nomierina, savukārt baumas un nepatiesība raisa satraukumu.

Uzturi kontaktu ar līdzcilvēkiem

Šo laiku var uztvert kā iespēju novērtēt un pārbaudīt to, ko mums sniedz mūsdienu tehnoloģijas - ir iespējams ne tikai sazināties vienam ar otru virtuāli, bet arī strādāt, mācīties, skatīties teātra izrādes vai pat kopā ar draugiem piedalīties tiešsaistes diskotēkā. Iespējams, ka daļa no jaunās ikdienas rituāliem paliks un palīdzēs arī pēc mājas režīma.

Par brīvu var noskatīties Imanta Kalniņa jubilejas koncertu

Sadarbībā ar Latvijas Televīziju Liepājas Simfoniskais orķestris interneta vietnē replay.lv piedāvā noskatīties Imanta Kalniņa 75. jubilejai veltīto koncertu ar komponista trīs jaundarbu pirmatskaņojumiem, kas Liepājas koncertzālē «Lielais dzintars» izskanēja 2016. gada janvārī.

Koncertā, ar ko Liepājas Simfoniskais orķestris atzīmēja Imanta Kalniņa jubileju, diriģenta Māra Sirmā vadībā pirmo reizi izskanēja komponista Septītā simfonija, miniatūra «Santakrusa» un Koncerts obojai ar obojista Pētera Endzeļa solo.

Šī ir Liepājā tapusi mūzika, kur noteikti dzird gan vēju, gan jūras skaņas. Kā teicis pats komponists - «jūra gāžas un vējš pūš gar zemi». Mudinot orķestra mūziķus ar instrumentiem izdziedāt notis, jo tieši tāda ir Imanta Kalniņa mūzika, diriģents Māris Sirmais vēl pirms koncerta, kas, starp citu, bija viņa pirmā sadarbība ar leģendāro komponistu, uzsvēra, ka Imants Kalniņš savā dziļākajā būtībā ir dziesminieks.

Vēro izrādi tiešsaistē ‒ «24h»

Izrāde «24h» būs dauzonīgs eksperiments, jo pirmo reizi neatkarīgās teātra trupas «Kvadrifrona» vēsturē mēģinājumi un izrādes tapšanas process būs publisks ‒ skatītāji to varēs vērot tiešsaistē.

Katru darba dienu astoņi jauni mākslinieki satiksies stundu garā mēģinājumā, lai baudītu digitālu kopābūšanu un 24 stundu laikā radītu eksperimentālu performanci, kas pētīs virtuālos satikšanās līdzekļus un to, kā šīs tikšanās pārvērst teatrālā notikumā. Mēģinājumu tiešraides būs skatāmas «Kvadrifrona» sociālajos tīklos, kur skatītājiem tiks dota iespēja novērot un ietekmēt darba tapšanas procesu, iesakot, ko viņi vēlētos redzēt un kas viņiem šajā virtuālajā formātā šķistu aizraujošs. Tāpat pirmo reizi mēģinājumu process būs tik īss un nepierasts.

Laikā, kad ne par ko nevaram būt droši, ir jauki, ja par kaut ko tomēr varam justies pārliecināti. Šoreiz varam būt pārliecināti, ka pēc divdesmit četriem vienu stundu gariem mēģinājumiem piedzīvosim sociāli distancētu pirmizrādi. Mēs vēl nezinām, kāda un par ko šī izrāde būs, jo mēģinājumu procesu radošā komanda sāks no nulles un skatītājiem būs iespēja izsekot visai šī teatrālā notikuma tapšanas gaitai. «Kvadrifrona» mērķis ir pēc iespējas priecīgāk pavadīt laiku jautru un radošu domubiedru un skatītāju kompānijā, izpētīt virtuālo platformu mākslinieciskās iespējas un varbūt atklāt ko nebijušu.

Radošā komanda ‒ skatuves mākslas profesionāļi: režisori un aktieri ‒ Reinis Boters un Klāvs Mellis, gaismu mākslinieks ‒ Kārlis Staņa, režisore ‒ Paula Pļavniece, scenogrāfs, aktieris ‒ Andris Kaļiņins, dramaturģe ‒ Linda Rudene, horeogrāfs, režisors ‒ Rūdolfs Gediņš, režisore, aktrise ‒ Sabīne Alise Ozoliņa.

Vairāk informācijas neatkarīgās teātra trupas mājaslapā - www.kvadrifrons.lv. Sociālajos tīklos sekot līdzi izrādes tapšanas procesam var - facebook.com/Kvadrifrons/, instagram.com/kvadrifrons/ un twitter.com/kvadrifrons.

Noderīga informācija vecākiem!

Šajā laikā mājās tiek pavadīts ļoti daudz laika, tāpēc jautājums par to, kā jēgpilni nodarbināt bērnus, kļuvis aktuāls katrai mammai. Pašmāju vadošais bērnu bioloģiskās pārtikas ražotājs «Rūdolfs» kopā ar ģimenes projektu «Mazais dara» piedāvā vienu radošu aktivitāti katrai nedēļas dienai, kuru mamma, tētis vai cits ģimenes loceklis kopā ar mazo ķiparu var veikt iekštelpās. Efektīvai bērna nodarbināšanai nav nepieciešamas dārgas rotaļlietas ‒ pietiek ar to, kas atrodams ikvienā mājsaimniecībā!

Atcerieties, ka mazais bērns ir jāuzrauga, jo dažas no spēlēm satur sīkas detaļas, ar kurām var aizrīties!

Vairāk par «Mazais dara» interneta portālā https://www.mazaisdara.lv/

«Instagram»: @mazais_dara un «Facebook»: Mazais dara

Korķīšu paslēpes

Publicitātes foto

Nepieciešamie materiāli: «Rūdolfs» biezenīšu stāvpaku korķīši, kartona virsma vai dēlis un līmlente/skočs.

Uz taisnas virsmas ar līmlenti tiek pielīmēti dažādu krāsu korķīši. Bērna uzdevums ir lipināt nost līmlenti, pētot un atklājot zem tās paslēpušos korķīšus. Šāda it kā vienkārša darbība attīsta mazuļa sīko pirkstu motoriku un iepazīstina bērnu ar noteiktas formas priekšmetiem.

Brīnumi burciņās

Publicitātes foto

Nepieciešamie materiāli: stikla burciņas, dažādi graudaugi vai dabas materiāli.

Pieaugušais kopā ar bērnu burciņās saber dažādus graudaugus vai dabas materiālus: pupas, zirņus, rīsus, zīles, čiekurus. Ļaujiet bērnam burciņas pētīt, kratīt, ripināt, izbērt, taustīt un kārtot, lai attīstītu viņa sensorās maņas un veicinātu fantāziju.

Lentīšu izvirdums

Publicitātes foto

Nepieciešami materiāli: stikla burciņas, dzija, mazas (šauras) lentītes.

Kāds no pieaugušajiem izurbj caurumiņu burciņas vāciņā. Tikmēr sagatavo dzijas valdziņus un lentītes - sasien galā mezgliņu un mezgla galiņu ievieto burciņā, otru galu nedaudz izver cauri burciņas vāciņa caurumam. Aizskrūvē burciņu un uzdod bērnam izvilkt ārā dzijas pavedienu vai lentīti. Ja bērns ar īkšķi un rādītājpirkstu spēj veiksmīgi kaut ko noturēt/satvert, tas ir būtisks lēciens mazuļa attīstībā. Eksperti to sauc par «pincetes satvērienu».

Dabas veltes

Publicitātes foto

Nepieciešamie materiāli: liela kurpju kaste, dabas veltes (kastaņi, zīles vai čiekuri), podziņas, pērlītes vai kādi citi sīki priekšmeti.

Kastē ieber dabas velšu materiālus un noslēpj tajos krāsainas podziņas, pērlītes. Pa vidu kastei novieto 2‒3 burciņas. Bērna uzdevums ir starp dabas materiāliem atrast podziņas vai citus sīkos priekšmetus un ievietot tos mazajās burciņās.