Šī gada 29. aprīlī izcilā un spožā literatūrzinātniece, teātra kritiķe un viedokļa līdere Silvija Radzobe būtu svinējusi apaļo 70. dzimšanas dienu. Taču 21. aprīlī viņas dzīvība izdzisa pēkšņi un negaidīti. Daudzi teātra kritiķes talanta cienītāji sociālajos tīklos rakstīja, ka šī ziņa bija kā zibens no skaidrām debesīm, neticama un neaptverama.
Silvijas Radzobes radošā darba mūžs ir apbrīnojams un cienījams. Viņa bija vēsturniece, rakstniece, Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekle un Latvijas Universitātes profesore. Kultūras ļaudīm nav noslēpums, ka viņas rakstītās recenzijas bija filigrānas, tiešas, precīzas un arī asas. Radzobes kundze nebija no tiem cilvēkiem, kas baidījās izteikt savu viedokli, un tas bija godīgs. Viegli ir slavēt un teikt vienīgi saldus vārdus, bet patiess spēks un drosme ir izteikt viedokli arī tad, ja tas atšķiras no apkārtējo domām. Asa, asprātīga, ar asu prātu apveltīta, gudra un vieda sieviete, šādi viņu raksturo sabiedrība izteiktajās līdzjūtībās.
Pateicoties tam, ka 90. gados, Radzobe izveidoja Latvijas Universitātē teātra studiju novirzienu, ir izaudzinātas vairākas Latvijas teātra kritiķu paaudzes. Vairāki šobrīd veiksmīgi teātra kritiķi ir Silvijas Radzobes skolnieki, ‒ tiek rakstīts Latvijas Sabiedrisko mediju portālā «LSM.lv». Teātra lauciņš nav vienīgais, kuru Silvija Radzobe pētīja un vētīja. Viņa ir paveikusi nozīmīgu darbu, pētot dzejnieka Aleksandra Čaka daiļradi. 2017. gadā klajā nāca Silvijas Radzobes grāmata ««Kosmopolītu» lieta un Aleksandrs Čaks». Aprakstā vēstīts, ka grāmata veltīta dzejnieka pēdējiem pieciem dzīves gadiem. Autore to nosaukusi par dokumentālu hroniku ar komentāriem. Par šo darbu viņa saņēma Aleksandra Čaka balvu. Kritiķe bija arī aktīva sociālo tīklu lietotāja. Mikroblogošanas vietnē «Twitter» viņa allaž rakstīja asprātīgus un ironiskus ierakstus, kuri nevienu reizi vien izpelnījās sociālo tīklu lietotāju sajūsmu. Tāpat Radzobes kundze ar aizrautību sekoja līdzi aktualitātēm basketbolā un bija Amerikā spēlējošā Latvijas superzvaigznes Kristapa Porziņģa fane. Jā, viņa nebūt negatavojās doties mūžībā, jo pat vienā no nesen sniegtajām intervijām žurnāla «Annas Psiholoģija» 2020. gada pirmajā numurā, viņa atklāja, ka gadījumā, ja saņemtu Normunda Naumaņa Gada balva kritikā, ko arī šā gada janvārī saņēma, viņa aizbrauktu uz Dalasu, lai noskatītos klātienē Porziņģa spēli.
Šā gada janvāra sākumā, saņemot Jaunajā Rīgas teātra svinīgajā ceremonijā «NN Nakts» Normunda Naumaņa Gada balvu kritikā, Silvija Radzobe bija priecīga un saviļņota, un nekas neliecināja, ka viņai ir veselības problēmas vai slikta pašsajūta.
Silvijas meita Zane pateicas par cilvēku līdzjūtību
«Saņēmu ļoti daudz līdzjūtību, un es uzrakstīju pateicības vārdus sociālajos tīklos. Mamma bija ļoti gaišs cilvēks. Cilvēks, kurš ļoti daudziem darīja labu. Daudzi viņu atceras tiešām kā spožu, izcilu un lielu personību, kas viņa arī bija. Bet mums viņas, protams, ļoti pietrūks, kā ļoti mīļa, laba un sirsnīga cilvēka... Tā bija ļoti smaga slimība, kas viņu pievārēja. Lai gan tas notika ļoti ātri. Tā kā mamma par to negribēja runāt, arī mēs ‒ ģimene par to nevēlamies runāt,» par negaidīto un sāpīgo notikumu teic Silvijas meita, Latvijas Universitātes lektore un teātra kritiķe Zane Radzobe.
«Mīļie! Es nespēšu jums katram pateikt paldies par jūsu līdzjūtību un atmiņām. Mamma bija spoža un izcila, bet pāri visam viņa bija sirsnīgs un ļoti labs cilvēks. Mani šodien patiesi aizkustināja daudzās bildes, kurās viņa staro laimē un priekā. Tādu man viņu patika redzēt, un tāda viņa man mūžam paliks klāt. Es to vēl nespēju aptvert. Bet pateicos jums par jūsu labajiem vārdiem un domām,» ar Zanes Radzobes atļauju citējam viņas «Facebook» profila ierakstu, kas veltīts tiem cilvēkiem, kas ar sirsnību pieminēja aizgājēju.
Visu rakstu lasi šīs nedēļas "Vakara Ziņās"
