VAKARA ZIŅAS. Dziedātājas Antras Stafeckas koptās orhidejas aug griezdamās

© Ekrānuzņēmums no Instagram

Antra Stafecka savā «Instagram» kontā publicējusi ziedošu orhideju podiņā. Dziedātājas mīļākie ziedi ir orhidejas, un viņa ir aizrāvusies ar izsmalcināto, bet arī kaprīzo istabas augu audzēšanu.

Ar augiem ir jāaprunājas

«Visi zina, ka mani mīļākie ziedi ir orhidejas. Kopš vien sevi atceros, orhidejas manā dzīvē un uz manas mājas logu palodzēm ir vienmēr. Manās mājās aug ļoti daudz orhideju, kuras man ir dāvinātas. Ir arī orhidejas, kuras pati esmu nopirkusi, jo tās man ļoti iepatikušās.

No seniem informācijas avotiem ir zināms, ka orhidejas ir saimnieku aizstāves. Ja orhideja ir vienos ziedos, tas nozīmē, ka šis augs ļoti sargā savu saimnieku no sliktām enerģijām. Kad pirms trim gadiem pārcēlos uz savu dzīvokli, orhidejas ziedēja visu laiku līdz pat brīdim, kad manā ģimenē ienāca kaķis, kurš izdomāja, ka dažām orhidejām jānograuž kāti. Taču redzu, kā orhidejas atkal sāk ziedēt un dzīt savus kātiņus, par spīti kaķa nedarbiem.

Zinu arī, ka ir cilvēki, kuriem grūti ar orhidejām, jo tās negrib augt. Un zinu, ka šie cilvēki savas orhidejas laista pēc pareizajām metodēm, liek ūdens spaiņos izmērcēt, bet es vispār neko nedaru. Es pat esmu viena no aizmāršīgākajām ziedu lējējām. Man ir tā, ka reizi nedēļā izeju ar ūdeni un apleju visus istabas augus, un ar to arī viss beidzas. Taču orhidejas aug, zied, un viss ir kārtībā. Tādēļ es varētu atsaukties uz to seno informācijas avotu, ka viņas ļoti mani cenšas sargāt. Manā kolekcijā ir arī vecākā orhideja, kura aug jau no 2010. gada nogales. Toreiz man bija aptuveni 18 gadu un es no vecāku mājām pārcēlos uz savu pirmo patstāvīgo dzīvesvietu. Šo orhideju savītušu uz palodzes bija atstājuši iepriekšējie dzīvokļa īrnieki. Iespējams, kāds cits viņu būtu izmetis miskastē, bet es viņu aplēju ar ūdeni, un tā vēl šobaltdien ir mana draudzene. Stāv uz palodzes, un skatos, ka tai atkal ir jauni kāti izlīduši. Man viņas visas ir mīļas. Nepieprasa daudz uzmanības. Es pie viņām pieeju un parunājos. Manuprāt, orhidejām ir viegli kopjami stādi un neprasa dikti daudz uzmanības. Bet tajā pašā laikā ir ļoti daudz skaistuma no tām. Man ar manām orhidejām ir paveicies.

Ja nezied, tad ar enerģiju viss ir kārtībā

Piemēram, draudzene saka: «Man orhidejas mirst nost. Es viņas varu liet vai neliet, stādīt un pārstādīt. Darīt visu, bet nekā!» Taču man aug un zied. Tas nozīmē, ka viņas ļoti cenšas mani aizstāvēt. Pieļauju domu, ka tiem, kuriem nezied, nav nemaz tik slikti. Ja tic tām enerģijas padarīšanām, tad varbūt šiem cilvēkiem enerģētiski viss ir kārtībā un orhidejām nav pamats ziedēt.

Atceros, kad sāku būt kopā ar savu draugu Jāni un aizbraucu pie viņa ciemos. Viņam arī uz palodzes stāvēja orhideja, kas negribēja augt. Pēc pusgada, kad es to biju pabarojusi ar ūdeni, tā pēkšņi pēc ilga laika sāka ziedēt. Liekas interesanti, kā tā var būt? Es jau smejos, ka orhidejas ir rakstura puķes, tāpat kā sievietes. Sievietes ar raksturu jau neziedēs kuram katram. Vai tad ne? Nenoliedzams ir fakts, ka mūsmājās mūzika skan visu laiku. Ne tikai tad, kad ir mēģinājumi. Mūzika mums ir svarīga ikdienas sastāvdaļa. Neizslēdzu šādu varbūtību, ka tas arī ir viens no iemesliem, kādēļ zied orhidejas. Tāpat ticu, ka ar ziediem un augiem ir jārunā. Man bija senos laikos bambuss, ko, starp citu, reiz nopirku par 75 santīmiem. Tas bija nocenots augs, kas stāvēja uz iznīcības robežas, bet es to nopirku. Lai cik smieklīgi neizklausītos, es ar to lamājos. Lai kur arī to novietoju, tas visu laiku nīka un neauga. Reiz atradu tam ēnaināko istabas stūri, bet liekas, ka bambusiem taču vajadzīga saules gaisma, un piedevām nolamāju, sakot: «Ja tu šeit neaugsi, tad tevi metīšu ārā!» Pēc divām dienām bambusam visas lapas pacēlās uz augšu. Viņš pēkšņi sāka augt un izauga lielāks par mani. Gluži kā ar bērniem. Tā ka kaut kāda burvība tajā visā ir. Šobrīd mūsmājās ir astoņi orhideju stādi un viens naudas koks,» pastāsta dziedātāja.

Vakara Ziņas

«Ja ziemā ķermenis un smadzenes nodarbojas tikai ar to, lai sasildītos, ja pirmajā pavasara saulītē mēs zaudējam galvu un ļaujamies lidojumam, ja vasarā tikai priecājamies un baudām, tad šķiet, ka rudens ir vienīgais laiks, kas ļauj apstāties un padomāt, kas mēs esam un kurp mēs ejam. Rudens liek mums mainīties, un varbūt tāpēc ir skumji un brīžiem nav viegli,» domā populārā dziedātāja Marija Naumova.

Svarīgākais