VAKARA ZIŅAS. Natālija Tumševica-Ērgle: Tie, kas strādā ar vecāku pamestajiem bērniem, ir svētie!

 
Labdarības vakarā izskan arī Natālijas sagatavotais koncerts. Dzied gan viņa pati, gan lieli un mazi viesmākslinieki. ©Pavels Anks, Natālijas Tumševicas privātais arhīvs

«Tai meitenei ir krietna sirds,» tādus vārdus dziedātājai, «Rīgas Balles» patronesei un mecenātei Natālijai Tumševicai-Ērglei velta Pļavnieku mazuļu aprūpes centra darbinieki. Jau devīto gadu viņi pacietīgi gaida, kad Natālija dosies ciemos ar Ziemassvētku labdarības ballē saziedotajām lietām.

Natālija Tumševica-Ērgle sarunā ar »Vakara Ziņām« apliecina, ka neviens projekts un darbs nekustētos ne no vietas bez pozitīvas attieksmes: «Vēl pagājušā gada nogalē paguvām tik daudz ko paveikt, tā ka decembris bija ļoti piesātināts un miegam varēju atvēlēt vien pāris stundas. Man jau liekas, ka pats galvenais šajā laikā ir spēt dot un palīdzēt tiem cilvēkiem, kam tas ir šajā brīdī vairāk nepieciešams. Es palīdzu atvērt savu sirdi un dvēseli arī citiem, iesaistīties labdarībā. Ziemassvētku labdarības ballē saziedotie līdzekļi jau ir izdalīti tiem, kam tos ļoti vajadzēja. Šoreiz bijām aptvēruši ļoti lielu palīdzības spektru, jo bija vēlme noslēgt 2019. gadu ar labiem darbiem.»

Jau deviņus gadus Natālijas organizētais Ziemassvētku labdarības vakars atbalsta zīdaiņu namu «Pļavnieki». «Man ļoti patīk tradīcijas, patīk tās veidot un kopt, tieši tādēļ jau daudzus gadus sniedzam palīdzīgu roku zīdaiņu namam «Pļavnieki». Viņiem ikdienā nepieciešamas ļoti daudzas lietas - pamperi, speciāls uzturs un citas lietas. Ik gadu centra darbinieki mums sastāda savu vajadzību sarakstu, un tad par saziedoto naudu visu sarūpējam un nogādājam viņiem. Šobrīd Pļavnieku aprūpes centrā dzīvo aptuveni 100 mazuļi, no kuriem atteikušies vecāki, turklāt pēdējos gados arvien vairāk ir zīdaiņu ar dažādām veselības problēmām un īpašām vajadzībām. Diemžēl, bet tā ir skarbā realitāte. Šoreiz, ciemojoties pie bērniņiem, man bija psiholoģiski smagi, jo bērni tik tiešām ir ar nopietnām veselības problēmām. Tāpēc jāuzsver, ka darbinieki, kas strādā ar šiem mazuļiem, ir svētie. Tas darbs, ko viņi ikdienā veic, ir nenovērtējams. Paldies visiem Latvijas aprūpes centru un bērnunamu darbiniekiem, jo viņi tik tiešām ir svētie, jo ne visi spēj to izturēt un ikdienā rūpēties par tiem, kam klājas grūti.

Palīdzam arī labdarības organizācijai palidzesim.lv. Katru gadu izvēlos divus bērnus, kuriem nepieciešama rehabilitācija. Protams, nevaram segt pilnībā visu nepieciešamo summu, bet savu artavu varam ieguldīt. Šoreiz atbalstījām Ēriku (12 gadi), kurai ir ceturtās pakāpes dzirdes problēmas. Mani aizkustināja šīs meitenes stāsts, jo viņa vienā no rehabilitācijas reizēm bija saklausījusi putna dziesmu. Un šī meitene sapņo vēlreiz saklausīt šīs skaņas. Man kā mūziķei skaņa ir ļoti svarīga, un es ļoti ceru, ka Ērika reiz dzirdēs pasaules skaņas. Un otrs bērns, kam palīdzējām, ir 11 gadus vecā Justīne. Viņa ir ratiņkrēslā un paralizēta. Taču meitene ratiņkrēslā dejo. Mans sapnis, lai šī meitene pēc rehabilitācijas var labāk kustēties, un gribētu viņu uzaicināt uz nākamo «Rīgas Balli». Ceru, ka tas iedvesmotu Justīni darboties tālāk un turpināt rehabilitāciju, lai viņas ikdiena un dzīve uzlabotos,» pastāsta Natālija.

No Ziemassvētku labdarības vakarā saziedotajiem līdzekļiem kāda artava nonāca pie mākslinieka Mareka Odumiņa, kas glezno, turot otu mutē. «Mēs jau vairākkārt esam sadarbojušies ar Mareku. Mani ļoti aizkustina viņa dzīvesstāsts un tas, kā viņš glezno, ir īsts brīnums. Lai arī Mareks ir paralizēts, viņš turpina priecāties par dzīvi un vienmēr smaida, apmeklē baznīcu un pelna iztiku saviem spēkiem. Viņš glezno un pārdod savas gleznas, turklāt, lai iegādātos viņa gleznu, nu jau ir jāstāv garā rindā. Tādiem pozitīviem cilvēkiem vienmēr gribas palīdzēt,» pastāsta mecenāte.

«Sadarbojoties ar labdarības radio programmu «Zaļā lampa», izdevās atbalstīt jaunu un talantīgu mākslinieci Ievu Jaundālderi, kurai smagā formā ir diabēts.

Iepriecinājām arī vēl vienu jauno mākslinieci Darju Jegorovu, kas veido freskas un ikonas. Iepriekš Darja, kas pārvietojas ratiņkrēslā, dzīvoja Rēzeknes bērnunamā, bet tagad ir pārcēlusies uz Jūrmalas bērnunamu,» piebilst mecenāte.

Vaicājot Natālijai, kāpēc viņa palīdz tiem, kam klājas grūtāk, un tik aktīvi nododas labdarībai, jo pašai ir gan veiksmīga karjera, savs bizness un laimīga ģimenes dzīve, viņa teic, ka labo un atvērto sirdi esot mantojusi no vecākiem un bez labiem darbiem savu dzīvi vairs nespējot iztēloties. «Esmu audzināta būt līdzjūtīga pret tiem, kam neklājas tik viegli. Un jāteic, ka liela ietekme ir no Amerikas studiju gadiem. Kad mācījos Ņujorkā un spēlēju tenisa komandā, mūsu komandai ik brīvdienas, kad nespēlējām tenisu, bija jādodas pie cilvēkiem, kas guļ pie baznīcām vai uz ielām, kā arī uz bērnunamiem. Vācām arī naudiņu krūts vēža slimniecēm. Tas bija mūsu sociālais pienākums, un par savu padarīto rakstījām esejas. Amerikā nodarboties ar labiem darbiem un to, kā tos organizēt, māca universitātēs. Atgriežoties Latvijā, es gribēju ar šo lietu turpināt nodarboties. Tādēļ sāku kalt plānus, kā to visu realizēt. Man ir ļoti liels gandarījums, ka varu palīdzēt gan lieliem, gan maziem. Mani ļoti daudzi uzrunā un lūdz palīdzību. Protams, mēs izvērtējam, kādiem nolūkiem nepieciešama palīdzība. Visos pasākumos, ko rīkoju, cenšos ieviest šo labdarības līniju. Man vienmēr ir paticis vairāk dot nekā saņemt, lai arī cik banāli tas izklausītos,» atklāj Natālija.