Mūsdienu autobūves giganti algo pasaules gaišākos prātus, lai pārmānītu autovadītājus no automobiļiem uz elektrokāriem. Nevarētu apgalvot, ka tas ļoti veiksmīgi izdodas. Galvenokārt jau divu iemeslu dēļ – neadekvāti augstās elektroautomobiļu cenas un ne īpaši plašās iespējas. Iekāpjot elektriskajā kūtiņā, neviļus uzdod sev jautājumu – vai es tikšu gan turp, gan atpakaļ? Ja jātiek no Siguldas līdz Rīgai, tad labi. Ja paveicas, tad arī atpakaļ. Bet, ja negaidīti jānokļūst vēl lidostā, lai sagaidītu biznesa partneri, tad… Labāk ņemt taksīti!
Izrādās, ka mūsdienu superdārgie elektroautomobiļi nav īpaši tālu tikuši, ja salīdzinām ar 1972. gada elektrisko «BMW». Prāvu bavāriešu partiju ar nosaukumu «BMW 1602 Electro-Antrieb» pa rūpnīcas vārtiem izripināja, lai šīs elektriskās kupejas kalpotu Minhenes olimpisko spēļu vajadzībām!
«BMW 1602 Electro-Antrieb» bija aprīkots ar 43 zirgspēku jaudīgu elektrisko piedziņu, kas spēja sasniegt pat 100 kilometru stundā spidometra iedaļu. Un arī pieejamais nobraukums nebija nekāds mazais - 60 kilometru. Interesanti, ka toreiz pilna uzlāde no parastas sadzīves rozetes prasījusi vien sešas stundas.
Lai cik tas šobrīd dīvaini izklausītos, bet jau 1972. gada elektriskais «BMW» bija aprīkots ar reģeneratīvo bremzēšanas sistēmu. Proti, dzinējs vienlaikus kalpoja arī kā ģenerators, kas bremzēšanas enerģiju pārvērta elektrībā un nogādāja atpakaļ akumulatorā. Starp citu, «Varta» izstrādātie akumulatori kopā svēra 350 kilogramu.
Pagājuši 45 gadi, taču liela daļa moderno elektrisko spēkratu spēj reālajā dzīvē nobraukt labi ja par 40 kilometriem tālāk. Tad ko tieši šobrīd izstrādājuši zinātnieki un inženieri mūsdienās?
Vai arī Latvija ir gatava aizvietot dīzeļdegvielu pret dabas gāzi?
Brīžiem mūsdienu auto industrija atgādina to seno video, kur nedaudz sadzēries vīriņš ietiepīgi teju pusstundu cenšas pārrāpties pāri sētai, lai gan nepilna metra attālumā ir līdz galam atvērti vārtiņi. Reizēm pat nedaudz uzmācīgā elektrifikācija rada pretējo efektu - kaut ko līdzīgu alerģijai. Ar varu neviens mīļš nekad nav kļuvis!
Pie mums jau labu laiku teju vai katrā degvielas uzpildes stacijā paralēli fosilajai degvielai var tikt pie LPG auto gāzes. Kādu laiku tas strādāja, taču tad autovadītāji atgriezās pie ierastās dīzeļdegvielas. Galu galā auto gāzi no pazīstama tālbraucēja pa lēto nenopirksi! Taču vai visi būs dzirdējuši, ka eksistē arī cita automobiļu degviela - dabas gāze? Dabas gāze, kas nav naftas pārstrādes sastāvdaļa, bet iegūta tieši no zemes dzīlēm.
Vēl pavisam nesen auto sludinājumu lapās uzradās samērā izdevīgi piedāvājumi labiem automobiļiem, kur ailītē «degviela» rakstīts benzīns/gāze. Ne viens vien uz šādiem piedāvājumiem noreaģēja un tika pie auto, kuru Latvijā uzpildīt praktiski nebija iespējams. Tāds neliels sīkums - sludinājumos netika pieminēts, ka runa ir par dabas gāzi. Ak, nelaimīgie laimīgie šādu auto īpašnieki! Pārdot tādu Latvijā nav vieglākais uzdevums!
Un tomēr dabas gāzei ir perspektīva. Gan visā plašajā pasaulē, gan arī pie mums Latvijā. Par to brīvdienu žurnāls »Vakaru Ziņas« pārliecinājās testa braucienā ar «Škoda Octavia». Lai arī pie durvīm klauvē nākamās paaudzes «Octavia», šis tik un tā ir aktuāls auto, kurš jau rūpnīcā aprīkots ar dabas gāzes sistēmu. To liecina kaut vai instrumentu panelis, kurā līdzās benzīna rādītājiem redzams arī CNG bākas devējs un vidējais patēriņš.
Interesanti, ka šādā izpildījumā benzīna bāka ir vien deviņus litrus liela un paredzēta nobraukumam līdz 120 kilometriem. Tas nozīmē, ka ar benzīnu automobili var iedarbināt aukstā laikā vai arī tikt līdz tuvākai degvielas uzpildes stacijai, kurā CNG degmaisījums pieejams. Ja sarēķinām abas degvielas tvertnes kopā, tad ar vienu pilnu uzpildi pilnīgi pietiek aptuveni sešiem simtiem nobrauktu kilometru. Turklāt uzpilde neaizņem mokošo stundu vai vairāk pie elektriskā stabiņa, lai iegūtu kādus septiņdesmit procentus no iespējamiem enerģijas krājumiem. Deviņus litrus benzīna var iepildīt bākā nepilnās divās minūtēs. Gāzi nedaudz ilgāk kā trijās minūtēs. Un ceļš var turpināties.
Arī ekoloģiski domājošiem iebildumi būt nevarētu. Galu galā dabas gāze silda mums ēdienu šaurā virtuvītē. Ar atklātu liesmu un reizēm pat vairākas stundas no vietas. Tātad degšanas process cilvēkam nav kaitīgs. Savukārt nelielās sadedzinātās benzīna devas gaisu pieķēza krietni zem visām iespējamām pieļaujamām normām.
Varētu kādu pārņemt šaubas par degvielas patēriņu. Šajā testa braucienā tās izgaist kā nebijušas. Dodoties nelielā 260 kilometru izbraucienā uz Lietuvas pierobežu un atpakaļ, rādītājs liecina, ka esam iztērējuši trešdaļu bākas un ne gramu benzīna. Vidējā patēriņā cipariņš lēkā no četriem gāzes litriem ārpus apdzīvotas vietas līdz deviņiem pilsētas džungļos. Aprēķins vienkāršs - simts kilometru var nobraukt par apmēram četriem līdz pieciem eiro. Lētāk kā ar dīzeļdegvielu un jūtami ekoloģiskāk. Lai gan… labā tehniskā kārtībā esošs dīzeļmotors īpaši kaitīgāks nebūs vis.
Šobrīd Latvijā pagaidām ir tikai divas vietas, kur tikt pie CNG jeb saspiestās dabas gāzes - vienā no degvielas uzpildes stacijām «Virši» Rīgā un Jēkabpilī. Tā kā «Škoda» jau tuvākā laikā paplašinās savu modeļu klāstu, kas pārtiks no gāzes, tad arī uzpildes vietas uzradīsies arvien jaunas. Lieki piebilst, ka ārpus Latvijas šādu uzpildes vietu netrūkst. Kaut vai izmēros mazākajā Igaunijā jau tagad ir astoņas CNG uzpildes vietas.
Izmēģinājuma brauciens apstiprina arī to, ka gaitas īpašības dabas gāze ietekmēt nespēj. Gan automobiļa jauda, gan dinamika saglabājas tieši tāpat kā klasiskā iekšdedzes dzinēja gadījumā. Savukārt mīts par nepatīkamu aromātu automobiļa salonā palicis kaut kur divdesmit piecu gadu pagātnē, kad Rīgas ielās purkšķēja ar primitīvām gāzes iekārtām aprīkotas taksometru «Volgas». Ja nu patiešām vēlamies atrast kādu atšķirību starp parastu un CNG dzinēju, tad gāzes gadījumā tas ir vēl klusāks par benzīna spēka agregātu. Līdz ar to arī klusums salonā un komforts ir par dažiem punktiem augstāks.
Ja nu kādam interesē tehniskas lietas, tad šāds auto aprīkots ar 1,5 litru TSI G-TEC dzinēju, kura Co2 izmešu skaits ir tikai 96 grami uz kilometru un jauda mērāma 147 zirgspēku apmērā. «Škoda Octavia G-Tec» vidējais degvielas patēriņš pēc ražotāju domām ir 5,3 litri uz simts kilometriem un maksimālais ātrums 202 kilometri stundā.
Dzīve ir pārsteigumu pilna, tāpēc nekad neklātos teikt - NEKAD. Kas zina, varbūt tieši šī tehnoloģija gūs atzinību un plašu infrastruktūru, tādējādi samazinot jau tā ne tik milzīgo vieglo pasažieru automobiļu piesārņojumu.
