Ir 2019. gada 9. novembris. Sanktpēterburga Krievijā. Moikas upes krastmala. Taksometra šoferis pamana, ka upē kuļas padzīvojis vīrietis. Viņu izvelk no ūdens un nodod mediķu aprūpē. Vienlaikus ar vīrieti izvelk arī mugursomu. Tajā atrodas cilvēka rokas un pistole.
No Moikas izvilktais vīrietis ir Sanktpēterburgas Valsts universitātes docents Oļegs Sokolovs. Vēsturnieks. Policisti viņa dzīvoklī atrod aspirantes un Sokolova mīļākās Anastasijas Ješčenko sakropļoto ķermeni. Viņi kopā pētīja Francijas vēsturi. Moikas upē slīcinātās rokas pieder Anastasijai. Nozāģētas un iebāztas mugursomā. Vēlāk sliktas kvalitātes ierakstā redzams, ka cilvēks met ūdenī maisus. Tas ir Sokolovs, kurš cenšas noslēpt maisus ar Anastasijas ķermeņa daļām. Viņa nodzīvoja 24 gadus un tika nogalināta 2019. gada 7. novembrī.
Pašpasludinātais Napoleons lasīja lekciju Daugavpilī
Sokolovs 2019. gada vasarā piedalījās 5. starptautiskajā vēstures rekonstrukcijas festivālā «Dinaburg - 1812» Daugavpilī. Fotogrāfijās viņš redzams zirga mugurā, Napoleona laika tērpā. Viņš tēloja Napoleona maršalu, hercogu Nikolā Šarlu Udino. Par Udino viņš vēstures interesentiem Daugavpilī lasīja lekciju.
Ir cilvēki, kuri aizraujas ar vēsturisku notikumu rekonstrukcijām. Arī Latvijā tādi ir. Viņi iemiesojas vēsturiskos tēlos vai tēlo tādus - kā teātrī, filmā. Bet Sokolovs esot sevi uzskatījis par Napoleona reinkarnāciju. Pilsētā jājis ar zirgu. Pavēstījis, ka esot Napoleona Bonaparta dēls. Aizrāvies ar Napoleona laikmetu, iespējams, pat slimīgi, bet vai mazums kādas īpatnības piemīt apdāvinātiem cilvēkiem?
Nopirka zāģi un maisus
Ko Sokolovs darīja pēc tam, kad tika aizturēts? Viņš stāstīja, ka sastrīdējies ar savu draudzeni, jo viņa nav ieredzējusi Sokolova meitas. Bijusi greizsirdīga. Nu un tad viņš savu mīļāko nošāvis - afekta stāvoklī. Pēc tam afekta stāvoklis acīmredzot ir izzudis, jo Sokolovs noslēpa līķi vienā no dzīvokļa istabām un nākamajā dienā pēc slepkavības uzņēma viesus. Pēc tam ķermeni sadalīja un nolēma noslīcināt.
Veikala videonovērošanas kameras ierakstā redzams, ka viņš mierīgi iegādājas zāģi, maisus un vēl kādus priekšmetus. Kamēr sadalīja jaunās sievietes ķermeni, Sokolovs esot dzēris. Kad metis upē mugursomu, tā nekādi negribējusi grimt, un krietni iereibušais Sokolovs iegāzās upē. Pašlaik viņš ir apcietinājumā līdz nākamā gada 8. janvārim.
Viena sieva aizbēgusi, otra dīvainos apstākļos mirusi
Krieviem ir tāds teiciens - kamēr pērkons nenodārdēs, zemnieks nepārkrustīsies. Proti, kamēr nelaime nenotiks, neviens ausi necels. Arī Sokolova gadījumā par viņa attiecībām ar jauniņo Anastasiju universitātē zinājuši, turklāt Sokolovs bija precējies. Juridiski. Pēc Anastasijas nāves ne viens vien cilvēks atgādināja, ka brīdinājis par Sokolova bīstamību sabiedrībai.
Sokolova pirmā sieva esot aizbēgusi uz Vāciju, un par viņu nekas neesot zināms. Otrā sieva gājusi bojā 30 gadu vecumā nenoskaidrotos apstākļos. Jaunas sievietes un vīrieša viņas vectēva vecumā sakars, mīlasstāsts vai cita veida attiecības sabiedrībā tiek akceptētas daudz vieglāk nekā tad, ja trīsreiz vecāka sieviete būtu līdzīgās attiecībās ar jaunu vīrieti. Tāpēc uz mezaliansi starp Sokolovu un Anastasiju skatījās caur pirkstiem.
Pēc tam, kad Anastasija bija nogalināta, izskanēja versijas un stāsti par padzīvojušā mācībspēka tieksmi uz daudz jaunākām meitenēm. Ar vienu no savām sievām viņš iepazinies, kad viņa mācījusies skolā, bet viņam bijis 30 ar mazu astīti gadu.
Studenti spīdzināja ar gludekli
Kāda Sokolova bijusī skolniece atceras, ka viņš uzvedies frivoli. Sieviete gan nepaskaidro, kā tieši. Bet viņš pieprasījis, lai par viņu jūsmo, ja uzskatījis, ka apbrīna nav pietiekama, tad kļuvis agresīvs. Tā, ka acis pielijušas asinīm. Attiecībā uz viņu agresija bijusi slēptā veidā, latenta, roku nav pacēlis, kaut gan bijuši arī gadījumi, kad vēstures profesors rīkojies vardarbīgi.
Jau pirms 11 gadiem kāda Vēstures fakultātes studente vērsusies policijā ar iesniegumu, jo Sokolovs par viņu ņirgājies un draudējis. Abiem bijušas romantiskas attiecības, studente tās nolēmusi pārtraukt, bet pasniedzējs reaģējis neadekvāti. Viņš jaunieti esot satvēris, sasējis rokas, iesitis pa seju un vēderu, piesējis rokas un kājas pie krēsla. Viņa bijusi bezpalīdzīgā stāvoklī. Sokolovs no blakus istabas atnesis gludekli un ieslēdzis to. Kad gludeklis uzkarsis, viņš to tuvinājis jaunietes sejai un draudējis, ka sakropļos viņu. Pēc tam metodiski sitis pa seju, krūtīm un vēderu. Kad viņa lūgusies, lai eksekūciju pārtrauc, Sokolovs atbildējis - viņš viņas līķi norakšot tuvējā būvlaukumā, ka gailis pakaļ nedziedās.
Krimināllietu vai cita veida lietu neierosināja, Sokolovs netika pazemināts amatā vai patriekts no universitātes. Kolēģiem Sokolova rīcība it kā nebijusi noslēpums.
Talantīga un iemīlējusies
Anastasija Ješčenko vidusskolu pabeidza ar zelta medaļu 2012. gadā Krasnodarā. Viņa aizrāvusies ar vēsturi, tāpēc izvēlējusies studijas Sanktpēterburgas universitātes Vēstures fakultātē. Studente iemīlējusies neordinārajā un precētajā pasniedzējā. Anastasijas tēvs stāstījis, ka pūlējies meitu atrunāt no sakara ar 39 gadus vecāko vīrieti, bet velti. Meita bijusi laimīga, iemīlējusies, un tēvs padevies. Anastasijas kursabiedri atceras, ka viņa patiešām bijusi laimīga.
Var pārmest jaunajām studentēm par attiecībām ar pasniedzēju, bet… vai nu mīlestības ceļi ir neizdibināmi, vai aprēķina ceļi ir izdibināmi, vai arī dzīves pieredzes trūkums neļāva saskatīt briesmas, vai arī ar konkrētu tēmu apsēstā ekscentriskā profesora spēja apburt aizmigloja acis. Sokolovs bijis zinošs, aizrautīgs pasniedzējs, lekcijās nereti sācis runāt franciski. Studentus piesaista neordināri pasniedzēji, un jauni ļaudis ne vienmēr spēj atšķirt harismu no psihiskām un psiholoģiskām novirzēm. Kolēģi atzina, ka studentes bija informētas par Sokolova devianto uzvedību, un daudzas spēja pasūtīt viņu trīs mājas tālāk, taču izņēmumi ir vienmēr. Tik un tā kāda jauna būtne laiku pa laikam kļuva par Sokolova mīļāko. Viņš savu izredzēto centās noturēt jebkādiem līdzekļiem, bija greizsirdīgs, kļuva agresīvs un uzstājīgs.
Francija var atņemt ordeni
Oļegs Sokolovs dzimis 1956. gadā Ļeņingradā. 1979. gadā beidzis Ļeņingradas Politehnisko institūtu, specialitāte - inženieris fiziķis. Pēc tam uzsāka studijas Ļeņingradas Valsts universitātē, studēja vēsturi. Universitāti absolvēja ar izcilību, 1991. gadā aizstāvēja kandidāta disertāciju.
Krievijas masu mediji raksta, ka viņš nebūt nav bijis inteliģences iemiesojums - bijis nesavaldīgs, ass, sakašķējies ar kolēģi, kurš apvainoja Sokolovu plaģiātismā. Lieta nonāca tiesā. Bet vai mazums zinātniskajā sabiedrībā gadās kašķu?
Viņu interesēja Francijas vēsture, bet piederīgie dēvēja viņa aizraušanos ar Napoleona laiku par fanātisku apmātību. Viņam patika iziet sabiedrībā Napoleona Bonaparta tēlā.
Sokolovu kā vēsturnieku augstu vērtēja ne tikai Krievijā, bet arī Eiropā.
2003. gadā Francijas prezidents Žaks Širaks apbalvoja Sokolovu ar Goda Leģiona ordeni, bet pēc Anastasijas slepkavības paklīda runas, ka viņam šo apbalvojumu grasās atņemt. Francijas Nacionālais Goda Leģiona ordenis ir dibināts 1802. gada 19. maijā, un to iedibināja Napoleons Bonaparts - Sokolova elks.
Gatavojies teatrālai pašnāvībai pie cietokšņa
Pēc Anastasijas nonāvēšanas Sokolovs pat esot gribējis izdarīt pašnāvību Napoleona mundierī pie Petropavlovskas cietokšņa. Tik manierīgi un izaicinoši. Kaut gan - diez vai viņš patiesi vēlējās atņemt dzīvību sev, jo drīz pēc aizturēšanas paziņoja, ka rakstīšot grāmatu par savu un Anastasijas mīlasstāstu un turpināšot zinātnisko darbību cietumā.
Vai Sokolovs nožēlo, ka atņēmis dzīvību Anastasijai? Ja viņš ir sociopāts, tad - ne. Sociopātam trūkst empātijas un sapratnes un visaugstākā būtne ir tikai viņš pats. Ja nu viņš kādu žēlo, tad tikai sevi - jo diemžēl nonācis tik nepatīkamā situācijā.
Sociopāts ir šarmants un pārliecinošs, lieliski manipulē ar cilvēkiem, piemēram, pieprasa sevi mīlēt, pārmet līdzcilvēkiem, ka tie viņam neuzticas, pietiekami nemīl. Un, nē, viņš neizjūt vainas sajūtu vai kaunu par savu rīcību un tās sekām.
Sociopāti ir modē
Vai Sokolova un Anastasijas attiecību stāsts nonāks uz ekrāniem vai tiks izdots grāmatā? Kas zina. Vismaz kino industrijā sociopāti ir izpelnījušies ievērību, par viņiem radītie stāsti kļuvuši par kulta seriāliem. Piemēram, asins ekspertam un sērijveida slepkavam Morganam Deksteram, Benedikta Kamberbača tēlotajam jauno laiku Šerlokam Holmsam empātija ir svešas jūtas, skandināvu «krimiķos» izmeklētāji ir tik dīvaini un attālināti no realitātes, ka atgādina ne tikai sociopātus, bet pat depresīvus sociopātus. Un milzu popularitāti iemantojusī Stīga Larsona radītā meitene ar pūķa tetovējumu Līsbeta Salandere ir vairāk bīstama nekā uzticama, tomēr tieši sliktie varoņi skatītājus un lasītājus aizrauj vairāk.
