VAKARA ZIŅAS: Bijušais VUGD šefs gaida Valsts kontroles atvainošanos

 
©Vladislavs Proškins/F64 Photo Agency

Bijušais Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieks Ainars Pencis pēc piesātinātās karjeras, dienesta un darba mūža varētu mierīgi un rimti baudīt pensijas gadus paša rokām iekoptajā lauku īpašumā Ķeipenē, kā arī nodoties savam vaļaspriekam – medībām, taču pirms pusotra gada pār viņa galvu un labo slavu sāka gāzties nepatiesu apmelojumu lavīna, tāpēc Ainars ir gatavs darīt visu iespējamo, lai attaisnotu savu labo slavu un pastāstītu arī citiem savu stāstu.

Ķeipenes ugunsdzēsības atpūtas māja saliedē kolēģus Ainars un Alda Penči savu bērnību pavadījuši Latvijas mazpilsētās, Ainars ir no Valkas, bet Alda no Kuldīgas, bet uzskata sevi par murjāniešiem, jo abi mācījušies Murjāņu sporta skolā. Pēc studijām pārcēlušies uz Rīgu, kur gan karjeru veidojuši, gan trīs dēlus izaudzinājuši. Taču, kad bērni jau savās gaitās aizgājuši, Aldai un Ainaram gribējies laukos iekārtot savu kaktiņu un stūrīti, lai būtu tuvāk dabai, bet galvenais, lai bērniem un mazbērniem ir kur satikties un visiem kopā būt, tāpēc 2011. gadā Ķeipenē tika izvēlēta un iegādāta piemērota divus hektārus plaša teritorija. Ķeipene Penču ģimenei ir īpaši tuva, jo jau 40 gadus šī apkārtne ir saistīta ar Ainara lielāko hobiju - medībām, ir labi pazīstami gan vietējie iedzīvotāji, gan zināms katrs meža stūrītis, jaunībā daudz brīvdienu ir pavadīts kopā ar ģimeni pirms daudziem gadiem ugunsdzēsēju pašu celtajā atpūtas namā Plaužu ezera krastā. «Mēs, ugunsdzēsēju ģimenes ar bērniem, bieži braucām uz Ķeipenē ierīkoto ugunsdzēsēju atpūtas namu. Te varējām kopā atpūsties un bērni pavadīt laiku svaigā gaisā, spēlēties, nodarboties ar fiziskām aktivitātēm un peldēties. Savā starpā draudzējās gan bērni, gan mēs, pieaugušie. Ugunsdzēsējiem un viņu ģimenēm bija vieta, kur visiem sapulcēties,» atminas bijušā VUGD priekšnieka sieva Alda. Tā kā ilgus gadus Ainars aktīvi bija iesaistījies ugunsdzēsēju un glābēju Ķeipenes atpūtas bāzes labiekārtošanā un renovēšanā, viņam ir īpaši sāpīgi klausīties sev un ugunsdzēsēju mednieku klubam adresētos apvainojumus par valsts mantas izšķērdēšanu un to, ka, citējot Valsts kontroli, «kājas medību klubiņam lauku depo aug nozares amatpersonu gaiteņos, pašlabuma domāšanā un padomiskā pseidomorālē», kā pēdējā pusotra gada laikā izskan publiskajā telpā. Ainars cer, ka taisnība uzvarēs un viņš piedzīvos publisku Valsts kontroles atvainošanos. Ja būs nepieciešams, viņš ir gatavs tiesāties ar Valsts kontroli, jo ne jau naudas kompensācijas dēļ, bet gan lai atgūtu savu labo slavu un reputāciju, kā arī dalītos šajā stāstā ar citiem, kam noderēs viņa gūtā pieredze.

Vēstule Valsts kontrolei

Taču par visu pēc kārtas. Ķeipenes ugunsdzēsēju depo adresē kopš 2009. gada bija reģistrēts mednieku klubs «Plauži», turklāt šajā klubā darbojās ne tikai Ainars Pencis, bet daudzi Latvijas ugunsdzēsēji un glābēji, arī viņu radinieki. Turklāt šo ēku, kas padomju gados bija celta kā VUGD darbinieku atpūtas vieta - pirts, visus šos gadus apsaimniekoja galvenokārt ugunsdzēsēju mednieku kluba biedri. Publicējam Ainara Penča (mednieku kluba «Plauži» priekšsēdētāja) vēstuli, ko viņš pēc pirmajiem publiski izskanējušajiem apvainojumiem no Valsts kontroles puses adresēja šīs institūcijas vadībai: «Saistībā ar izskanējušajiem Valsts kontroles pārmetumiem un apsūdzībām par to, ka depo telpās Ķeipenē ir ierīkots un darbojas mednieku klubs «Plauži», vēlamies paust savu viedokli un izklāstīt faktus, kurus mednieku klubam «Plauži» Valsts kontroles laikā nebija iespējas izteikt, jo kontrolieri ne reizi negriezās pie mednieku kluba, lai izzinātu lietas apstākļus vai saņemtu jelkādu skaidrojumu. Diemžēl arī žurnālisti sagrozīja faktus un pasniedza interviju tendenciozi, izraujot sacīto no konteksta un interpretējot to. Šī notikuma vēsture sniedzas vairāk nekā pirms 50 gadiem senā pagātnē, vēl padomju laikā, kad pagājušā gadsimta 60. gados iekšlietu sistēmas sportu organizēja sporta biedrība «Dinamo». Tā kā medības tajos laikos tika uzskatītas kā sportiskās aktivitātes, tad arī sporta biedrības «Dinamo» sastāvā tika izveidota medību sekcija, un attiecīgi ugunsdzēsības dienesta darbinieki nodibināja savu - 3. mednieku kolektīvu, kurš teritoriāli pamatā bāzējās Ķeipenes un Taurupes apkārtnē. Šis 3. «Dinamo» mednieku kolektīvs pastāvēja līdz pat 90. gadiem, kad pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas «Dinamo» sistēma tika likvidēta. Tad atbilstoši jaunajai likumdošanai tika nodibināts mednieku klubs «Plauži», kura biedri bija tie paši ugunsdzēsēji un viņu radinieki, kā arī daži apkārtējo zemju īpašnieki. 70. gadu vidū 3. «Dinamo» kolektīva medību teritorijā - Ķeipenē tā laika ugunsdzēsības vadība pieņēma lēmumu par atpūtas bāzes būvniecību ugunsdzēsēju vajadzībām, kas tajos laikos bija ierasta prakse, un šo ēku ugunsdzēsēji būvēja pašu spēkiem, tajā skaitā aktīvākie šīs ieceres realizētāji bija tieši ugunsdzēsēji - mednieki. Viens no vietējiem medniekiem piekrita atdot savu guļbūves rijas ēku, lai būtu materiāli bāzes būvniecībai. Pēc ēkas nodošanas ekspluatācijā ugunsdzēsēji atpūtas bāzi aktīvi izmantoja gan kolektīvi, gan ar savām ģimenēm dažādu svētku organizēšanai un atpūtai. Kā pateicību par ieguldīto darbu arī mednieki varēja izmantot šīs telpas, kas tolaik arī aktīvi tika darīts, taču, telpām nolietojoties, 80. gadu beigās darbinieku interese par atpūtas bāzi mazinājās, un ēkas uzturētāji pārsvarā palika tikai mednieki. 90. gados, kad sākās privatizācija, lai nepazaudētu kolektīvi izveidotu atpūtas bāzi vai arī izvairītos no bāzes izsaimniekošanas, tika pieņemts lēmums šajā bāzē izveidot ugunsdzēsības posteni, jo arī objektīvi, no dienesta viedokļa uz Ķeipenes atpūtas bāzes pamata bija lietderīgi izveidot nelielu posteni, tā kā tuvākais postenis atrodas Ērgļos un Ogrē, kas nevar ne tuvu nodrošināt ugunsdzēsības operatīvo darbību šajā reģionā, bez tam tas neprasīja lielus ieguldījumus kā gadījumā, ja būtu jābūvē jauns ugunsdzēsības postenis, kas šodien jau prasītu miljonus. Ēkas plānojums atļāva ierīkot atbilstošas ugunsdzēsības dienesta telpas, vienlaikus saglabājot telpas atpūtai dienesta darbiniekiem (volejbola un basketbola laukums, kamīnzāle, pirts, atpūtas istabas), tādējādi Ķeipenes posteni nevar uzskatīt par tipveida ugunsdzēsēju depo. Visus šos gadus mednieki ir piedalījušies Ķeipenes bāzes uzturēšanā un labiekārtošanā, šinī sakarā varam minēt mednieku veikumu - peldvietas izveide un uzturēšana, krūmu izciršana, malkas šķūņa būvniecība, kanalizācijas remonts, kosmētiskais remonts lielajā kamīnzālē un virtuvē, pirts pārbūve, terases nojumes izbūve, teritorijas apzaļumošana un citi darbi. Nepatiesi ir arī pārmetumi, ka visus gadus mednieku klubs nav maksājis par telpu iznomāšanu, tas tika darīts, kad ēkas īpašnieki bija VUGD, jo bija noteikts cenrādis par telpu izmantošanu, šobrīd ir notikusi gan īpašuma tiesību maiņa, gan mainījies normatīvais regulējums par iznomāšanu. Tā kā mednieki izmantoja praktiski tikai teritoriju, savukārt telpas būtu bijis nepieciešams izmantot tikai atsevišķos gadījumos, tad normatīvie akti šobrīd nepieļauj šāda veida nomas līguma slēgšanu, savukārt piedāvājums nomāt telpas pastāvīgi mednieku klubam ir par dārgu, līdz ar to jau vairākus gadus pamata bāzes vieta ir citur, savukārt Ķeipenes posteņa teritorija galvenokārt tika izmantota kā mednieku pulcēšanās vieta instruktāžai pirms medībām un medību rezultātu apkopošanai pēc medībām. Jāatzīmē, ka mednieku klubā «Plauži» no 35 medniekiem 19 ir VUGD dienesta darbinieki vai veterāni un 11 ir ugunsdzēsības darbinieku radinieki, tajā skaitā ir arī 7 Ķeipenes posteņa darbinieki, kuru atrašanās ārpus darba laika darba vietā nevarētu būt normatīvo aktu pārkāpums vai arī par to būtu jāiekasē nauda. Attiecībā par teritorijas izmantošanu, būtu jāņem vērā arī fakts, ka Plaužu ezers ir publisks (Ķeipenes postenis robežojas ar ezeru), tam ar likumu noteikta tauvas josla un servitūta ceļš uz ezeru, kas dod tiesības jebkurai personai izmantot šo ceļu un tauvas joslu. Tā kā dabā nav nekādas norādes un iežogojuma par Ķeipenes posteņa teritorijas robežām, kā arī nav noteikts speciāls caurlaides režīms, nesaskatām pārkāpumu no mednieku pulcēšanās šajā teritorijā, kas radītu valstij zaudējumus. Izskanējušais pārmetums par mednieku kluba darbošanos Ķeipenes postenī arī skan dīvaini, jo medības ir notikušas un notiek mežā - medību teritorijā, savukārt mednieku klubs «Plauži» juridiski tika piereģistrēts Ķeipenes postenī ģeogrāfiskā izvietojuma un ērtību labad (pasts), kas neradīja nekādas finansiālas, ne juridiskas saistības VUGD. Reaģējot uz šo pārmetumu, mēs esam pārreģistrējušies uz reālo bāzēšanās vietu. Visnotaļ atbalstot Valsts kontrolei uzliktos pienākumus kontrolēt un uzraudzīt nodokļu maksātāju naudas izlietošanu, vienlaicīgi mednieku klubs «Plauži» uzskata, ka pirms tik nopietnu secinājumu un publisku apsūdzību izvirzīšanas būtu bijis nepieciešams vismaz uzrunāt mūs un ļaut sniegt skaidrojumu. Uzskatu, ka šīs situācijas rezultātā nepamatoti sabiedrībā tiek formēta negatīva attieksme un maldīgs priekšstats par ugunsdzēsēju mednieku klubu «Plauži» un medniecību kopumā. Situācijā, kas izveidojusies, īpaši aizvainoti un pazemoti jūtas ugunsdzēsēju veterāni - mednieki, kuri šo ēku būvēja un gadu desmitiem uzturēja to bez jebkādas atlīdzības.»

Ēkā savus tīklus auž zirnekļi un peldvieta aizaug ar niedrēm

Šai vēstulei sekoja turpinājums pusotra gada garumā - Valsts kontrole vērsās KNAB, pēc lietas izbeigšanas - Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas lietu komisijā, tad Ģenerālprokuratūrā, un jau atkārtoti šo lietu izmeklēja KNAB, rezultātā tika sastādīti trīs administratīvie protokoli, tika uzsākta viena tiesvedība, kur otrajā instancē bijušais Ķeipenes posteņa priekšnieks tika attaisnots, ilgstoši tika iesaistīts ievērojams valsts resurss, valstij nodarītie zaudējumi no mednieku kluba puses netika uzrādīti. Tā kā šobrīd šajā adresē vairs ir tikai Ķeipenes VUGD postenis un medniekiem šeit ir noliegts iebraukt un viņi vairs nepiedalās ne teritorijas uzkopšanā, ne citos saimnieciskos darbos, tagad visi saimnieciskie darbi jāveic dežurējošiem ugunsdzēsējiem, kas neietilpst viņu funkcionālajos pienākumos. Tiesa gan, darba samaksa ir nemainīga un par šiem pienākumiem ugunsdzēsēji nesaņem ne centa. Jāteic, ka citviet Latvijas VUGD depo vietās tā nav, jo ugunsdzēsējiem ir jāveic tiešie darba pienākumi, nevis saimnieciskie darbi, ko veic firmas, kas par šo pakalpojumu saņem atlīdzību. Kad Ainars Pencis izrāda »Vakara Ziņām« Ķeipenes VUGD posteņa lauku teritoriju, ko un kā te savulaik darbinieki, tajā skaitā mednieki, ir iekārtojuši, skaidri redzams, ka sirds un dvēsele viņam te mājo joprojām, kaut arī pavisam netālu atrodas paša ģimenes īpašums. Meža ieskautajā ēkā un tās apkārtnē katra vietiņa viņu kārtota un kopta, tāpēc bijušais VUGD priekšnieks ir norūpējies, jo nu viss šajā teritorijā pamazām tiek aizlaists, Plaužu ezera peldvieta palēnām aizaug ar niedrēm, atpūtas bāze netiek izmantota, un tās telpas pārklājas ar zirnekļu tīkliem, pat vietējie iedzīvotāji met līkumu peldvietai. Vēl pavisam nesen uz šejieni brauca atpūsties ne tikai ugunsdzēsēji, bet arī citi Iekšlietu ministrijas darbinieki, tagad šī skaistā vieta stāv tukša, izņemot nelielo daļu, ko aizņem depo. Ainara sieva Alda piebilst: «Skumji, ka tā, mēs paši savām rokām iznīcinām to, ko esam uzcēluši, Dievs vien zina, kā vārdā!» Par visu šo situāciju Ainars Pencis bija vērsies arī pie iekšlietu ministra Sanda Ģirģena, kā arī bijušā iekšlietu ministra Riharda Kozlovska, bet, atsaucoties uz Valsts kontroles veikto revīziju, saņēmis īsu un formālu atbildi. Ainars sarunā ar »Vakara Ziņām« atklāj, ka pa visiem daudzajiem gadiem, kad šīs bāzes īpašnieks bija VUGD, ir bijuši ļoti dažādi atpūtas bāzes uzturēšanas un izmantošanas nosacījumi, sākumā darbinieki tās izmantoja pat par brīvu, bijušas arī noteiktas dažādas maksas gan kolektīvi, gan individuāli, rīkotas talkas, bet nu jau vairākus gadus visi īpašumi tiek centralizēti apsaimniekoti un līdz šim nav noteikts cenrādis par Ķeipenes atpūtas bāzes izmantošanu, tas radīja neskaidrību darbiniekos, līdz ar ko atpūtas bāze tika aizvien mazāk izmantota. Arī mednieki jau no 2015. gada sāka bāzēties citviet, bet Ķeipenes bāzi tradicionāli izmantoja galvenokārt kā pulcēšanās vietu pirms medībām. «Uzskatu, ka pārmetumi medniekiem ir nepelnīti, un iztērētais valsts resurss pusotra gada garumā man nav saprotams, jo līdz šim neesmu piefiksējis nevienu citu līdzīgu gadījumu, kurā Valsts kontrole būtu tik dedzīgi iesaistījusies kādas lietas pārbaudē, pārsūdzējusi to un vairākkārt par to informējusi sabiedrību. Šobrīd sanāk tā, ka ugunsdzēsēji tiek sodīti par centieniem saglabāt pašu būvēto Ķeipenes bāzi, neļaujot to savulaik privatizēt,» skaidro Ainars. «Šo situāciju ļoti pārdzīvo arī vecie ugunsdzēsēji, kas cēla un uzturēja šo ēku, diemžēl daži no viņiem, kamēr ieilga lielā pārbaude, uz to visu jau noraugās no mākoņa maliņas, kā mēs te saimniekojam,» zina teikt Ainara sieva Alda.

Mednieku dzimtas tradīcijas

Ar medībām Ainars Pencis aizraujas jau kopš zēna gadiem, tad viņu uz mežu ņēma līdzi tētis, arī vectēvs bija mednieks. Savukārt Ķeipenē viņš sācis medīt kopš 1979. gada. Ainara vaļasprieku un azartu mantojis vidējais dēls Artūrs, un nu viņa pēdās iet arī dēls Raivo. Ainara un Artūra medību trofejas izvietotas Ķeipenes ģimenes mājas pirmajā un otrajā stāvā. Lielākoties trofeju kolekcijā dominē briežu - staltradžu ragi, kolekciju papildina arī stirnu un aļņu ragi. Ainaram Pencim gadu gaitā ir uzkrāta medību pieredze ne tikai Latvijā, bet arī citās pasaules valstīs, piemēram, Kanādā, Dienvidāfrikā, Krievijā, Ungārijā un Somijā. Vaicājot, kur tad ir vislabāk nodarboties ar medībām, Ainars atzīst - viennozīmīgi Latvijā. «Ciemos braucot, ir lielāka atbildības izjūta, bet mājās ir mierīgāk.»