Pusotru gadu urna ar Astras Milles pelniem atradās laikraksta «Neatkarīgā Rīta Avīze» redakcijā. Šomēnes urnu apglabājām Bolderājas Jaunajos kapos.
Reizēm dzīve apmet tādu kūleni, kāds ne sapņos nerādās, un kūleņo ne viens vien cilvēks. Astra Mille, kinokritiķe, televīzijas zvaigzne, publiciste, tagad par viņu teiktu - influencere jeb ietekmētāja. Pāris jaunākās paaudzes vairs nezina, kas ir Astra Mille, bet četrdesmitgadnieki vēl atceras, ka elegantā, izskatīgā, blondā sieviete televīzijā runāja par tēmām, kuras «perestroikas» laikā, tālajos deviņdesmitajos, tik tikko izdīga no tabu aizgalda. Viņa kopā ar Mihailu Savisko stāstīja arī par kino, ne tikai erotiku. Viņa bija erudīta, arī izaicinoša. Seksapīla. Ļoti savrupa, kaut arī pagājušā gadsimta 90. gados Astra Mille bija pat populārāka par Raimondu Paulu. Viņa savu popularitāti panāca arī ar publicistiku - rakstīja par laiku, kad sabruka Padomju Savienība un Baltijas valstis atguva neatkarību. Astras bilžu arhīvā ir fotogrāfija, kurā Raimonds Pauls, jauns un atvērts, smejas. Jā, viņš prot smieties! Ir Igo sūtīts apsveikums Jaungadā.
Mēdz teikt, ka nabadzības dēļ lepnumu nevajag zaudēt. Tas ir par Astru. Lasu izrakstu no slimnīcas, kurā viņa kārtējo reizi ārstējusies. Ailītē «personas statuss» viņa ir nosvītrojusi ierakstu «pensionārs» un lidojošā, nervozā rokrakstā uzrakstījusi «pārtraukts pašnodarbinātā statuss». Viņa negribēja būt pensionāre un nevēlējās, ka viņu redz ejam ar spieķīti. Astrai tāds bija. Kad viņa izbrauca uz Rīgas centru, tad, ieraugot pazīstamu cilvēku, spieķīti salocīja un izlikās, ka nekas nekait.
Kad viņa pagājušā gada ziemā nomira, dzīvs nebija neviens no tuviniekiem. Draugi, un tādu ir maz, labi paziņas, bijušie kolēģi to pat nezināja. Viņas pēdējo gaitu uz viņsauli organizēja cunftes brāļi un māsas. Dzīves pēdējos gados Astra joprojām saglabāja savu individualitāti, bija noslēgta, par privātām lietām nerunāja.
Bet nomira viņa viena. Ziemā. Dzīvoklī pie atvērta loga. Jau ilgus gadus savulaik slavenā žurnāliste un publiciste dzīvoja pavisam citu dzīvi, kurai neprata vai drīzāk negribēja pielāgoties.
Var teikt, ka pati vien vainīga. Kurš ir bez grēka, lai met to pirmo akmeni, bet mēs sakām: «Vieglas smiltis, Astra.» Viņa savā zemajā balsī droši vien nosmietu, ja mēs tagad teiktu: «Uz tikšanos.» Jo neizbēgami - tāda būs.
Astra Mille atdusas Bolderājas kapsētā, 34. sektorā, 8. rindā, 3. vietā. Pagaidām tur ir tikai smilšu kalniņš, kas pēc pirmā lietus noplaks, un kapavieta nebūs saskatāma. Tās iekārtošana ir nākamais «projekts», kas jāizdara.
Kapiņos mūsu bija maz, bet, kā teica Astras Milles radio laika kolēģe Ilze jeb Žuks, Astrai būtu patikusi humora pilnā atmosfēra, kādā viņa tika guldīta zemē.
Arī kapracis atdeva godu žurnālistei un sava laika stila ikonai Astrai Millei.
