Jau ziņojām, ka aktrisi Ievu Aleksandrovu-Ekloni aizskārusi filmas veidotāju attieksme.
Par to vairāk lasi ŠEIT!
Kastingu aizkulises atklāj arī citi aktieri
Situāciju komentē arī citas sabiedrībā atpazīstamas personības, kas ļoti cieši saistītas ar teātri un kino. Piemēram, Ievas Aleksandrovas-Eklones iesāktajā diskusijā iesaistījusies arī Dailes teātra aktrise Dārta Daneviča. «Es saprotu tavu skatupunktu, bet arī es neesmu jaunajā filmā, Guna Zariņa un Arturs Skrastiņš arī nav, tāpat kā desmitiem citu aktieru. Aktieru atlase ir un allaž būs dziļi subjektīva, un, jo ātrāk iemācīsimies to neuztvert personiski, jo labāk. Par zirgiem runājot - jebkura prasme ir pluss, bonuss aktierim, bet es neatbalstu aktiera izvēli tieši kādas prasmes dēļ, jo mūsu profesija ir nospēlēt, ka mēs esam kāds cits un protam, darām un zinām ko citu. Nevienam taču nešķiet dīvaini, ka mēs neprotam kadu specifisku svešvalodu, akcentu... neesam profesionāli slidotāji, lokšāvēji vai frizieri, vai ne? Tādēļ esam aktieri, ka varam šo prasmi nospēlēt. Man šķiet, atlases mūsdienās arvien notiek divos veidos - caur kastingu bāzēm, aicinot pretendentus, un caur režisora komandas pašizvēlētu cilvēku loku. Man personīgi nešķiet, ka tu būtu par resnu vai vecu, nedomāju, ka tāds bija arī režisora apsvērums. Vēl vairāk, tā kā mans draugs filmējas šajā projektā, neredzēju lomu sarakstā nevienu sievieti virs 30, galvenā varone ir Sandras Kļaviņas [Jaunā Rīgas teātra aktrise] skolas vecuma meita, un šai lomai mēs abas esam par vecu, lai cik labi arī jātu; tā ka viss ir labi!» aizkulises par filmu zina stāstīt Daneviča. Uz ko Ieva atbild, ka viņa nebūt nepretendēja uz galveno lomu. Diskusijā iesaistās arī Jaunā Rīgas teātra aktrise Sandra Kļaviņa, kura arī netiek aicināta uz kastingu jau veselus desmit gadus, taču šajā filmā filmēsies viņas meita: «Varu tikai teikt, ka arī mana meita šeit nefilmējas «pazīšanās» dēļ, bet absolūti godīgā izvēlē, bez ieinteresēto pušu (vecāku) klātbūtnes un iecerēm. Pat ne padomu došanas. Jāsaka, mani arī šajā filmā uz kastingu neaicināja. Un neaicina ne uz kādu citu kastingu jau gadus 10.»
Vita Baļčunaite vairs «necepas», ka viņu neaicina
Ar Ievas Aleksandrovas-Eklones ierakstu savā «Facebook» profilā padalās arī dziedātāja un aktrise Vita Balčunaite, kas apstiprina, ka diezgan daudzus aktierus filmu veidotāji neaicina uz kastingiem, neraugoties uz to, cik spēcīgas ir aktiera prasmes. «Ieva, lieliski tevi saprotu. Vienīgā reize, kad tiku uzaicināta uz kastingu latviešu filmā, bija reize, kad rezultātā no visām meitenēm visas atlases galvenai sieviešu lomai izgājām mēs ar Ingu Alsiņu. Tā bija filma «Sapņu komanda 1935». Toreiz lomai izvēlējās Ingu, un man ir patiešām prieks par kolēģi. Stāsts gan ir par citu. Saprotu, ka subjektīvais faktors, saprotu, ka sabiedrībā esmu radījusi mazliet panaivas meitenes ar «puķēm» tēlu, neskatoties uz to, ka teātrī savulaik spēlēju visas vadošās dažādu tipāžu lomas, tajā skaitā skatītāju atzinību guvušo savu monoizrādi, kurā izspēlēju 4 dažādu sieviešu prototipus - Stellu no «Ilgu tramvaja», Ketrinu no «Ardievas ieročiem» un citus. Aizgāju no teātra štata vietas, jo fiziski nebija laiks darboties neatkarīgos projektos. Tagad, kad teorētiski varētu atrast laiku kino pasauli pielāgot, savienot ar esošajām ikdienas norisēm, mūziku un pasākumu vadīšanu, uz kastingiem aicinājumu nav. Un, izvērtējot notiekošo, var sacīt, ka producenti, režisori uz kastingiem aicina aktierus, ar kuriem viņi ir pieraduši strādāt jau daudzu gadu garumā vai arī jaunos aktierus, lai kino pasaulē ievirzītu «jaunas» sejas. Mēs, savukārt, paliekam kaut kur pa vidu. Un tu neesi vienīgā aktrise, kura par šo runā. Arī citi kolēģi ir neizpratnē, kāpēc viņus neuzaicina uz kastingiem. Es par šo gan vairs necepos. Pieņemu kā faktu,» raksta Vita. Uz to Ieva gan atbildēja, ka, par laimi, joprojām tiek aicināta uz kastingiem, bet šī bija reize, kad pati pieteicās, jo vesterna filmēšanā viņas spēcīgās jāšanas prasmes būtu lieti noderējušas.
