VAKARA ZIŅAS. Aktrisi Aleksandrovu-Ekloni aizskar filmas veidotāju attieksme

 
Ieva ar zirgu lietām ir uz tu. Ar jāšanas sportu viņa nodarbojas vairāk nekā desmit gadus, ir piedalījusies sacensībās un nemitīgi turpina attīstīt un pilnveidot savas jāšanas prasmes. Daudzi jo daudzi aktrisi uzmundrināja ar vārdiem, ka viņa ir ļoti skaista, talantīga un, pateicoties tam, ka uz zirga muguras ir jau vairāk nekā desmit gadus, būtu visatbilstošakā, lai spēlētu vesternā. ©Publicitātes foto/F64

Aktrise Ieva Aleksandrova-Eklone savā «Facebook» profilā ievietoja ierakstu par situāciju, ko piedzīvojusi, piesakoties kino provēm jaunas latviešu filmas – vesterna tapšanai, un nav saņēmusi no filmas veidotājiem it nekādu atbildi. Viņas ieraksts radīja ažiotāžu un izvērsās par plašu diskusiju teātra un kino ļaužu apindās.

Sazinājāmies ar aktrisi Ievu Aleksandrovu-Ekloni, lai uzzinātu viņas viedokli par radušos situāciju, kad filmas veidotāji neuzskatīja par vajadzīgu sniegt atbildi arī tad, ja tas būtu atteikums: «Neuzskatu to par normālu praksi, kad netiek sniegta nekāda atbilde. Filmu kastingos, kuros esmu piedalījusies, vienmēr esmu saņēmusi atbildes, vai vismaz tiek pateikts, ja līdz «tādam un tādam datumam» atbildes nav - tas nozīmē, ka lomu neesmu saņēmusi. Konkrēti šajā gadījumā, piesakoties jaunajam latviešu vesternam, nosūtīju datus par sevi ar domu, ka varbūt noderu kā kandidatūra. Atbildi tā arī nesaņēmu. Bet pēc mana «Facebook» ieraksta filmas režisors man personīgi atbildēja, kāpēc nav bijusi atbilde, un visu esmu noskaidrojusi. Ja ņemam par piemēru ārzemju kastingu prakses, tad tiešām, arī pie mums drīz nevienu aktieri vairs neinformēs, ja viņš nebūs izturējis atlasi.»

Vai tiešām izkritusi no aktieru aprites?

Lai precīzāk un plašāk izskaidrotu šo situāciju, neko nemainot, citējam aktrises Ievas Aleksandrovas-Eklones ierakstu: «Skatoties visuresošos «postus» par jauno latviešu vesterna tapšanu, saprotu, ka esmu totāli izkritusi no aktieru aprites. Jā, zinu - radošajās profesijās visi cenšas strādāt ar tiem, ko jau paši iepazinuši radošā procesā, vai ar zvaigznēm, kas garantē naudas pieplūdumu.. Loģiski. Pārkāpjot savus principus - neuzbāzties nevienam ar savu personu - filmas kastinga aģentūrai nosūtīju info par sevi un savām prasmēm, jo - tā ir latviešu filma ar zirgu piedalīšanos un man ir pietiekoša pieredze ar zirgiem gan sacensībās, gan kino. Nesaņēmu nekādu atbildi. Oki - pieņemu - esmu par resnu, par tievu, par vecu, par jaunu vai arī mans ģīmis nav vesternam domāts. Bet nu vismaz - kaut kādu atbildi gribētos saņemt. Neslēpšu - nedaudz kremt. Prieks par kolēģiem, kuri «veselu mēnesi apguvuši jāšanas prasmes», jo filmās, kur piedalījos iepriekš, man aktierus vajadzēja «uzsēdināt uz zirga » pāris treniņos. Mēnesis ir nedaudz vairāk par pāris treniņiem un labi, ka filmēšanā (vismaz Latvijā) izmanto zirgus, uz kuriem aktieri trenējās. Bet zirgs ir dzīvnieks un diez vai mēneša laikā var iemācīties prasmes reaģēt uz zirga sabīšanos, lēkšanu sāņus vai «rodeo», ja kaut kas zirgucim neiepatīkas. Jācer, ka tiks izmantoti dublanti ar prasmēm, lai aktieriem un zirgiem nebūtu jāpiedzīvo lieks stress. Bet atgriežoties pie kastingiem.

Kā tagad reāli notiek atlases? Patiešām pašiem ir jāuzbāžas un jāreklamē sevi - redz, māku to un šito? Kāds var man atbildēt?»

Pilnu rakstu lasi jaunākajā "Vakara Ziņas" numurā vai www.vz.lv