Šopavasar iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens aktīvi iesaistījās Augusta Deglava tilta drošuma problēmu risināšanā, vienā no ierakstiem savā «Twitter» kontā situāciju nodēvējot par traģisku: «Satiksme pār Augusta Deglava tiltu ir jāslēdz, lai izvairītos no traģēdijas.» Ministrs sarunā ar »Vakara Ziņām« uzreiz saka – viņa lēmumi neattiecās uz būvniecību. Tā arī ir – pēc Ģirģena iniciatīvas tikai tika slēgta satiksme pār Deglava tiltu.
Tas pat nav nekas neparasts - ministrs, atbildīgs un sociāli aktīvs cilvēks, norāda uz iespējamām briesmām, kas var apdraudēt cilvēkus, kuri šķērso šo satiksmes pārvadu vai atrodas zem tā. Tas ir sabiedrības drošības jautājums.
Šķiet, iekšlietu ministrs nevienā soctīklu ierakstā vai intervijā tomēr neatklāja, ka uz Augusta Deglava ielas satiksmes pārvada notiekošo viņš vēro tikpat kā uz skatuves. Nav ilgi jāmeklē visuvarenajā internetā, lai atrastu informāciju, ka savulaik individuāli praktizējoša advokāta Sanda Ģirģena birojs reģistrēts Rīgā, Augusta Deglava ielā 38a. Tā ir māja pie paša tilta. Gods godam, kad »Vakara Ziņas« šo adresi nosauc, Ģirģens nekavējoties atbild: «Arī es tur dzīvoju.» Mājas īpašniece ir tiesnese Lelde Grauda (abi savulaik kopā strādājuši tiesā), un viņas publiski pieejamās amatpersonas deklarācijās vairākus gadus Ģirģens ir norādīts kā uzturlīdzekļu maksātājs.
Gan šī iemesla dēļ, gan tāpēc, ka iekšlietu ministrs sociālajā tīklā «Facebook» jūnijā ierakstīja emocionālu vēstuli mammai, kuras ēdināšanas uzņēmumā īsā laika periodā ar pārbaudēm ieradušās dažādas inspekcijas un institūcijas, »Vakara Ziņas« nevarēja nepajautāt, vai arī Deglava tilta slēgšana nebija ministra emocionāls lēmums, kas uzņēmumam «Rīgas satiksme» dienā radīja 5000 eiro lielas papildu izmaksas. Jā, protams, lēmumu slēgt tiltu pieņēma Valsts policijas priekšnieks, bet neba nu bez ministra ziņas.
Ģirģens sarunā ar »Vakara Ziņām« atsaucās un Būvniecības valsts kontroles biroju, kura atzinumam par Deglava tilta tehnisko stāvokli viņš uzticas, jo tā ir valsts institūcija un demonstrēja zināšanas tiltu ekspertīzē. Tāpēc satiksmes slēgšana neesot bijis emocionāls lēmums, un, tikai pateicoties viņam, «visa šī epopeja» ir sākusies, uzsvēra ministrs. Tomēr pret citu Rīgas tiltu (ne)drošību viņš izturas mierīgāk, lai gan uzskata, ka tie ir vairāk nedroši nekā droši.
