VAKARA ZIŅAS. 10 lietu, kas raksturo Ievu Branti

 
©Ievas Brantes privātais arhīvs

Televīzijas sievietēm «STV Pirmā!» producente Ieva Brante ir maģiski noslēpumaina. Viņa tik meistarīgi apvieno juteklīgu eleganci ar spēcīgu, pašpietiekamu un neatkarīgu personību, ka vienaldzīgo nav. Gluži tādi ir arī viņas veidotie raidījumi – gan sarunu šovs «Starp mums runājot», kurā ik otrdienas vakaru viegli izklaidējošā noskaņā par aktuālo runā pašmāju slavenības, gan Dainas Jāņkalnes raidījums «Sieviete. Personīgi», kur šķeļas sabiedrībā zināmu personību un ekspertu viedokļi par neērtiem jautājumiem.

Kaķi

Ja nestrādātu veselais saprāts, man droši vien būtu kādi desmit kaķi! Šobrīd man ir divi. Tāpat es vienmēr skatos kaķu video un sekoju kaķīšu kontiem sociālajā vietnē «Instagram». Arī uz ielas nevaru paiet garām nošņurkušam kaķu bomzītim un, ejot ciemos, sasveicinos un parunājos arī ar citās mājās dzīvojošajiem astaiņiem.

Tetovējumi

Uz jautājumu, cik tetovējumu man ir, es vairs nevaru atbildēt, taču man noteikti ir plāns par to, kādus un kur es tos gribētu vēl. Tiesa gan, ikdienā parasti par tiem aizmirstu, īpaši ziemas periodā. Gadās, ka, piemēram, izģērbjoties jūras krastā vai SPA, labu brīdi nevaru saprast, kāpēc cilvēki uz mani skatās. Jā, protams, viedokļi par šo manu izvēli ir dažādi, bet tā taču ir mana izvēle.

Kedas

Man ļoti patīk augstpapēžu kurpes, un to man ir daudz, bet, tā kā mana darba diena var ilgt 12-16 stundas, tad bez ērtiem apaviem es to nevaru iedomāties. Un lieliski zinu, ka uz dienas beigām neērti var kļūt arī lieliskas kvalitātes sporta apavi. Kedas vilku jau tad pie kleitas, kad tas vēl nebija stilīgi, un velku arī tagad, jo pats galvenais - spēt ērti un kvalitatīvi nodzīvot saspringtu dienu, domājot par svarīgo, nevis to, kā nostāvēt, kā salikt kājas, kā paciest sāpes un ātrāk paiet. No papēžkurpju valkāšanas ikdienā atradinājos, sākot strādāt televīzijā, jo, filmējot sižetus, lietderīgāki bija gumijas zābaki. Tie, starp citu, man aizvien ir auto bagāžniekā.

Vasara

Man mūžīgi salst. Man pat +30 grādu karstumā reizēm vajag jaku. Tāpēc ziemas es neciešu, bet vasara ir laiks, kad patiešām jūtos komfortabli. Protams, to var aizstāt arī ceļojumi uz pasaules vietām, kur nekad nav auksti, un tieši tādus galamērķus es izvēlos, ja ir iespēja doties atvaļinājumā.

Skaļa mūzika automašīnā un dziedāšana pie stūres

Dziedu, kad neviens neredz un nedzird. Dziesmas, kurām dziedu līdzi, jums nenosaukšu, jo ar tām nelepojos. Lieki piebilst, ka arī dziedāt es diez ko neprotu. Ārpus auto mūzika man neko daudz nenozīmē, es krietni vairāk novērtēju klusumu.

Labs miegs

Ja jāizdomā, ko varētu darīt, tad priekšroku dodu labam miegam. Tā kā darba dienas ir gana saspringtas, tad miega vienmēr ir par maz, un izgulēties līdz pusdienlaikam vai nosnausties pēcpusdienā - tas ir superīgs plāns!

Darbs

Es tiešām mīlu savu darbu. Reizēm neieredzu, tad apstājos, padomāju un saprotu, ka joprojām mīlu. Šajā dzīves posmā man ir grūti iedomāties, ka es varētu darīt kaut ko citu. Manuprāt, darbs dod dzīvei jēgu, ja vien ir atrasta profesija, kas tiešām patīk un padodas.

Draugi

Draudzību ātri neveidoju, jo tas prasa daudz laika un enerģijas, un neapdomīgi izvēlēts draugs var arī likt ļoti vilties. Taču kaut kā ir sanācis, ka dažādās situācijās satikti un iepazīti lieliski cilvēki ir kļuvuši par maniem draugiem un man ir iespēja tieši ar viņiem dalīties priekos un ne tik lielos priekos, rīkot ballītes, kad ir tāda vēlēšanās, izrunāties, izsmieties un arī sastrādāt šādas tādas muļķības.

Sastrādāt muļķības

… un pēc tam par tām kārtīgi izsmieties. Kāpēc gan ne? Turklāt, gadiem ejot, nekas nemainās, un man pat zināmā mērā ir liels prieks par to.

Kleitas

Kleita ir visērtākais apģērbs, ko ne ar ko nevajag sakombinēt. Vēl jo vairāk - ja tā ir gara kleita, tad zem tās lieliski var noslēpt arī galīgi nepiemērotus apavus. Tā, piemēram, es nesen ar draudzeni devos uz koncertu garos mežģīņu brunčos, zem kuriem lielā steigā biju pavilkusi zaķveidīgās kedas (dievs vien zina, kā tās sauc stila speciālisti). Problēma kļuva redzama, tikai apsēžoties, bet zālē, protams, bija tumšs.

 

Abonē